TŪRISMS: Berlīnes "gaisa vārti" – problēma problēmas galā
24. septembrī, kad Vācijā notiks parlamenta vēlēšanas, Berlīnes iedzīvotājiem būs iespēja referendumā balsot par Tēgeles lidostas likteni. Iepriekš bija nolemts šo lidostu, kas atrodas tuvu pilsētas centram, slēgt vēl 2012. gadā, kad bija jāsāk darboties Berlīnes Brandenburgas lidostai, taču jauno gaisa vārtu celtniecība izvērtusies par īstu farsu un apkaunojumu, projekta izmaksām jau vairāk nekā trīskāršojoties. Labākajā gadījumā apkalpot aviopasažierus tā sāks 2019. gada nogalē, taču daļa vāciešu nu jau vairs netic, ka daudzās tehniskās problēmas un defektus iespējams novērst un gadsimta būvi vispār izdosies pabeigt.
Turklāt pat tad, ja šis varoņdarbs tiks paveikts, nekavējoties nāksies ķerties pie lidostas paplašināšanas, jo kopš 2006. gada, kad sākās tās projektēšana, pasažieru skaits, ko kopīgi apkalpo (tiesa, ar pūlēm) Tēgeles un Šēnefeldes lidostas, ir ievērojami pieaudzis. Tas vedina uz domām, ka Berlīnes iedzīvotāju vairākums tomēr nobalsos par pieticīgās un vecmodīgās, tomēr gana praktiskās Tēgeles lidostas funkcionēšanas pagarināšanu.
Anahronisms pilsētas centrā
Gan Vācijas federālā valdība, gan Berlīnes varasiestādes līdz šim uzsvērušas, ka negrasās atteikties no pirms dažiem gadu desmitiem pieņemtā konceptuālā - līdz ar Berlīnes Brandenburgas lidostas (BER) darbības uzsākšanu, Tēgeles lidosta (TXL) tiks slēgta, raksta AFP. Pirmais, uz ko norāda slēgšanas piekritēji, ir tas, ka starptautiskā lidosta, kas atrodas gandrīz lielpilsētas vidū (tikai 8 kilometrus no Brandenburgas vārtiem un Reihstāga), ir anahronisms, kas nav iedomājams nekur citur tā sauktajā civilizētajā pasaulē.
Otrs arguments daļēji izriet no pirmā. Tēgeles atrašanās vieta nozīmē, ka paplašināt šo lidostu faktiski nav iespējams, un arī tās modernizācija būtu ļoti sarežģīta. Reuters atgādina, ka lidosta, kas nosaukta Vācijas aviācijas pioniera Oto Lilientāla vārdā, atrodas pilsētas ziemeļrietumos, bijušās Rietumberlīnes teritorijā. Komerciāli reisi uz šo lidlauku tika uzsākti vēl 1960. gadā, bet 1974. gadā tika pabeigts tās nu jau leģendārais sešstūra formas terminālis. Pasažieriem tas bijis ļoti praktisks, jo, kā norāda interneta ziņu vietne The Local.de, ērta un gana lēta ir pati nokļūšana lidostā, bet «ceļš no taksometra līdz lidmašīnai prasa pāris minūtes». Taču beidzamā desmitgade iezīmējusies ar strauju lidmašīnu reisu un pasažieru skaitu pieaugumu, un pērn Tēgeles lidosta apkalpojusi jau 21,3 miljonus cilvēku. Tik lielam pasažieru skaitam lidosta ir krietni par šauru, turklāt ierobežotās platības dēļ tajā nav iespējams ierīkot nedz komfortablas atpūtas zonas, nedz tirdzniecības vietas, nedz restorānus, nerunājot nemaz par pasaules modernāko lidostu piedāvātajām ekstrām.
Izdevums Business Insider norāda, ka mūsdienu aviopasažieru prasības vairs neaprobežojas ar vēlmi pēc iespējas ātrāk un lētāk nokļūt no punkta A punktā B - ļaudis pieprasa komfortu un izklaides. Un ne jau velti tūrismam un ceļojumiem veltītās interneta vietnes eDreams šovasar veiktajā aptaujā Tēgeles lidosta atzīta par astoto sliktāko visā pasaulē. Mazs mierinājums tās faniem varētu būt tas, ka negodpilno pirmo vietu šajā aptaujā ieņēmuši bijušās Austrumvācijas gaisa vārti - Šēnefeldes lidosta (SXF). Tajā joprojām pie sienām redzami reklāmas plakāti ar ASV kādreizējā prezidenta Džordža Buša jaunākā un Romas pāvesta Benedikta XVI attēliem, iepirkšanās aprobežojas ar diviem paprāviem kioskiem, bet izsalkumu iespējams remdēt vai nu īru pabā, vai arī Burger King ēstuvē. The Local.de, komentējot šīs aptaujas datus, atzīst, ka abas pašreizējās Berlīnes starptautiskās lidostas met nopietnu ēnu uz pilsētu, kas sevi cenšas pozicionēt kā mūsdienīgu un tūristiem draudzīgu, bet vēl lielāks kauna traips un izsmiekla objekts, protams, ir jaunā lidosta - par to mazliet vēlāk.
NEBEIDZAMĀ BŪVE. Berlīnes Brandenburgas lidostas celtniecību bija jāpabeidz jau 2011. gadā, taču daudzo defektu dēļ termiņus nācies atlikt. Maz ticams, ka tā sāks funkcionēt ātrāk par nākamā gada nogali / CLEMENS BILAN, EPA/Scanpix
Atgriežoties pie Tēgeles lidostas perspektīvām, tās slēgšanas piekritējiem, starp kuriem ir arī kanclere Angela Merkele, ir vēl pāris argumentu - gan rūpes par tuvējo rajonu iedzīvotāju ērtībām, gan plaši neafišēti plāni, kā labāk izmantot zemi gandrīz pilsētas centrā, lai gūtu lielāku peļņu, gan apelēšana pie pasaulē pieņemtās prakses.
Tēgelei būt?
Taču šie nodomi atduras bezkaislīgajos skaitļos. 2006. gadā, kad tika apstiprināta Berlīnes Brandenburgas lidostas celtniecība, Tēgelē un Šēnefeldē kopā tika apkalpoti nepilni 18 miljoni pasažieru, un, projektējot jauno lidostu ar rezervi, nolēma, ka tā spēs apkalpot 22 miljonus pasažieru gadā. Tagad ir skaidrs, ka plānotāju prognozes ir bijušas vairāk nekā pieticīgas, jo jau pērn abas Berlīnes starptautiskās lidostas kopā apkalpoja 32,9 miljonus pasažieru. Pēc daļējās pārprojektēšanas BER nosacītā jauda nu palielināta līdz 27 miljoniem cilvēku gadā, taču aviopārvadājumu eksperti uzsvēruši, ka tas situāciju neglābs, un Berlīnei būs nepieciešams saglabāt visas trīs lidostas.
Šo ideju aktīvi atbalsta uzņēmējiem draudzīgā Brīvo Demokrātu partija (FDP), ar kuras aktīvistu līdzdalību šovasar īsā laikā izdevās savākt vairāk nekā 200 000 parakstu zem petīcijas, kurā pieprasīts pārskatīt lēmumu par Tēgeles lidostas slēgšanu. Mihaēls Kromareks, kurš aģitē par lidostas darba turpināšanu, sarunā ar AFP uzsvēris, ka šim priekšlikumam galvenokārt ir ekonomiski iemesli. Viņš atgādinājis par pasaules lidsabiedrībām, kas labprāt veiktu regulārus reisus uz Berlīni, taču abu pašreizējo lidostu noslogotības dēļ to nevar. Berlīnes potenciāls aviopasažieru piesaistīšanā ir krietni lielāks par pašreizējiem 33 miljoniem cilvēku, tai jāorientējas vismaz uz Parīzes vai Londonas rādītājiem, kas jau pašlaik ir par vairākiem desmitiem miljonu cilvēku augstāki. Ne mazāk svarīgi esot arī tas, ka berlīnieši, kuriem ir raksturīga nostalģija, nevēlas zaudēt daļu no savas pilsētas vēstures, skaidrojis M. Kromareks. Pietiek jau ar to, ka 2008. gadā tika slēgta Tempelhofas lidosta, kas 1948./1949. gadā, kad saasinājās attiecības starp Vāciju okupējušajiem Otrā pasaules kara uzvarētājiem, bija vienīgais placdarms gaisa tiltam, kas nodrošināja Berlīnes rietumu daļas apgādi ar nepieciešamajām precēm.
TŪRISTI. Pa jaunās lidostas telpām vadā tūristus, kuri var pārliecināties, ka vismaz informācijas tablo darbojas - tiesa, vēstot par aktualitātēm netālu esošajā Šēnefeldes lidostā / CLEMENS BILAN, EPA/Scanpix
Nesen veikta socioloģiskā aptauja liecina, ka gandrīz 70% Berlīnes iedzīvotāju neatbalsta nodomu slēgt Tēgeles lidostu jau tuvākajā nākotnē, raksta AFP. Taču barikāžu otrā pusē ir lielākā daļa no aptuveni tiem 300 000 pilsētnieku, kuriem Tēgeles lidosta nozīmē tikai un vienīgi lidmašīnu radīto troksni. «Man modinātājpulkstenis nav vajadzīgs, jo tāpat katru rītu - no pirmdienas līdz svētdienai - mostos sešos, kad sāk darboties lidosta,» intervijā AFP saka četru bērnu māmiņa Elke Šteinele. Viņas ģimene māju Pankovas rajonā iegādājusies 2010. gadā, kad jau bija oficiāli paziņots, ka 2012. gadā Tēgeles lidosta tiks slēgta. E. Šteinele saka, ka ģimene bijusi gatava samierināties ar trokšņa radītajām neērtībām divus gadus, taču nu pacietība sāk izsīkt. «Ja atklāsies, ka lidosta turpinās darbu, mums nāksies meklēt citu dzīvesvietu,» viņa uzsver. Līdzīgā situācijā, paļaujoties uz varasiestāžu solījumiem par Tēgeles drīzo slēgšanu, nonākuši daudzi berlīnieši, kuri iegādājušies mājokļus lidostas apkaimē, un kompānijas, kas tur ierīkojušas savus birojus. Daļa no viņiem jau sākuši tiesāties, taču pat pieredzējuši juristi atzinuši, ka tiesu perspektīvas ir ļoti miglainas, jo nav skaidrs, no kā īsti prasīt atbildību.
Brandenburgas izsmiekls
Juridiski tā, protams, ir, taču tajā pašā laikā sadzīviskā ziņā ir absolūti skaidrs, ka pašreizējās nedienās ar Berlīnes gaisa vārtiem visvairāk vainojamas par jaunās lidostas celtniecību atbildīgās amatpersonas un būvnieki, kuri gadu gaitā pieļāvuši kļūdas, neuzmanības, paviršības, izšķērdēšanu un nolaidību, kas jau robežojas ar apzinātu sabotāžu. Ja vien vāciešiem būtu pazīstami krievu komēdijseriāla Nasha Russia varoņi, celtnieki Džamšuts un Rovšans, droši vien ar viņiem visprecīzāk būtu salīdzināt ne tikai Berlīnes Brandenburgas lidostas celtniekus, bet arī inženierus, arhitektus, kā arī kompānijas valdes locekļus.
REFERENDUMS. Uzņēmēji, tajā skaitā aviopārvadājumu biznesā strādājošie, uzskata, ka Berlīnei arī pēc jaunās lidostas darbības uzsākšanas būs vajadzīga Tēgele / CLEMENS BILAN, EPA/Scanpix
Deutsche Welle atgādina, ka lidostas svinīgā atklāšana bija ieplānota jau 2011. gada novembrī, un jau bija nodrukāti ielūgumi uz šo pasākumu 10 000 augsta ranga viesiem ar A. Merkeli priekšgalā. Taču neilgi pirms ceremonijas jaunās ēkas nodošanu ekspluatācijā nepieļāva ugunsdzēsības dienests, konstatējot, ka dūmu detektori un smidzinātāji izvietoti nepareizās vietās, bet automātiskās durvis, kurām ugunsgrēka gadījumā būtu jānodrošina, lai liesmas neizplatītos uz blakus telpām, nav iespējams hermētiski aizvērt.
Pēcāk tikuši izsludināti vēl četri datumi, kad lidosta vērs savas durvis, taču atkal un atkal nācies paziņot par atklāšanas atlikšanu, jo atklājušās aizvien jaunas un jaunas problēmas. Gadu gaitā noskaidrojies, ka 90 kilometru kabeļu un elektrisko instalāciju ievietotas nepareizās vietās, 4000 durvju ir nepareizi numurētas, eskalatori ir pārāk īsi, bet automašīnu stāvvietu būvē izmantotais dzelzsbetons bijis tik nekvalitatīvs, ka jau sācis drupt. Kaut kas nav īsti kārtībā arī ar ventilācijas sistēmu, un, lai nodrošinātu ēkas vēdināšanu, pa sliežu ceļiem tās pagrabstāvā gar tukšo staciju tiek dzenāti tukši vilcieni.
PIETRŪKST KOMFORTA. Šēnefeldes lidosta pērn apkalpoja 11,6 miljonus pasažieru, daudzi no kuriem neslēpa, ka tās piedāvātais komforta līmenis ir nepietiekams / CLEMENS BILAN, EPA/Scanpix
Šā gada pavasarī ieceltais lidostas vadītājs Engelberts LetkeDaldrups vasarā paziņoja, ka esot novērsti 150 000 dažādu defektu, un kā lielu sasniegumu minēja to, ka «normāli darbojas jau 51% durvju». Citos apstākļos viņš, visticamāk, tiktu skaļi izsmiets, taču savu priekšteci Raineru Švarcu, kurš no amata tika padzīts 2013. gada pavasarī, kad ugunsdrošības problēmu dēļ atkal tika pārcelta lidostas nodošana ekspluatācijā, viņam tāpat nepārspēt. Šis vīrs pilnā nopietnībā ierosināja norīkot lidostas terminālī dežurēt vairākus simtus ar mobilajiem tālruņiem bruņotu darbinieku, kuru uzdevums būtu celt trauksmi, pamanot dūmus vai liesmas. Taču beigu beigās R. Švarcs vienalga bija uzvarētājs, jo tiesā apstrīdēja savu nepamatoto atlaišanu, uzvarēja un saņēma 1,4 miljonu eiro lielu kompensāciju.
Atšķirībā no iepriekšējiem kompānijas Flughafen Berlin Brandenburg GmbH vadītājiem E. LetkeDaldrups pagaidām nav riskējis nosaukt datumu, kad lidosta beidzot sāks darbu. Avīzes Der Tagesspiegel rīcībā nonākusī informācija liecina, ka visu nepilnību izlabošana prasīs vēl vismaz gadu, pēc tam būs nepieciešama kārtīga pārbaude, un lidosta sāks funkcionēt, labākajā gadījumā, 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā. «Ja, protams, līdz tam laikam neatklāsies, ka ir sadrupuši skrejceļi, kas līdz šim šķita vienīgais lidostas elements, kas uzbūvēts normāli,» piebildis kāds anonīms interneta komentētājs, kura ieraksts izpelnījies milzīgu atsaucību.
Kad 2006. gadā rēķināja celtniecības tāmi, tika aplēsts, ka būvniecības izmaksas sasniegs divus miljardus eiro. Pašlaik iztērēti jau 6,5 miljardi eiro, un nav nekādu šaubu, ka šī summa turpinās pieaugt. Deutsche Welle lēš, ka tukšā lidostas kompleksa uzturēšana ik mēnesi Vācijas nodokļu maksātājiem izmaksā 17 miljonu eiro, vēl 13 miljonu eiro ir jau sen bilancēs ierēķinātā mēneša peļņa, kas saprotamu iemeslu dēļ tā arī nav gūta. Turklāt joprojām nav skaidrs, cik lielas kompensācijas tiesās izkaros kompānijas, kas jau bija noslēgušas līgumus ar lidostu un ieguldījušas līdzekļus uzņēmējdarbībā - sākot ar restorāniem, kas vēl 2012. gadā bija uzstādījuši visas virtuves iekārtas, un beidzot ar firmām, kas bija noslēgušas līgumus par pasažieru pārvadāšanu no lidostas un pilsētas centru, bet pēc tam nezināja, ko iesākt ar iepirktajiem autobusiem.