Pašā Kuldīgas sirdī, netālu no Rātslaukuma, ir atvērts jau trešais pilsētas vēstures muzejs Senās Kuldīgas stāsts. Dzīvais muzejs.
«Doma mums tapa vērojot, kas bija izveidots Eiropas muzejos - nolēmām, ka mums kaut ko līdzīgu vajadzētu. Sākumā, pirms trim gadiem, noorganizējām vilcieniņu, kas tūristus izvadāja pa seno Kuldīgu, bet tagad Goldingentrain ir arī savs muzejs - savdabīgāks nekā citi,» saka muzeja vadītāja Kristīne Kārkliņa.
Muzeja izveidei izmantoti personiskie līdzekļi un piesaistīts Lauku atbalsta dienesta finansējums. Grūti bijis atrast telpas, tagad tās tiek īrētas. «Muzejā nav eksponātu, bet gan skaņas un kustīgas lelles, kas parāda seno Kuldīgu. Sākumā pat bija doma izveidot šausmu muzeju, tomēr gribējās piesaistīt Kuldīgas senvēsturei. Vēlējāmies muzeju padarīt dzīvāku - ar skaņu, kustību, gandrīz vai kā teātra uzvedumu,» stāsta Kristīne.
AMBICIOZS. Par hercoga Jēkaba idejām no vēstures šis tas apmeklētājiem jau zināms, neparastāks var šķist ambiciozā vīra nodoms kolonizēt arī teritoriju tagadējā Austrālijā / Foto: Ieva BENEFELDE
Muzejs tapis deviņu mēnešu laikā - ilgāk, nekā domāts. Var teikt, ka tas vēl nav atklāts - šis ir iepazīšanās gads, lai varētu Kuldīgu rādīt nevis grāmatās un eksponātos, bet kā dzīvu pilsētu no pirmsākumiem līdz mūsdienām. «Muzeju palīdzēja veidot leļļu meistars, tās ir izglītojošas, nevis domātas izklaidei. Viss pārējais ir datorizēts. Gide apmeklētājiem daudz stāsta - pilnīgi kā ar karoti ielej iekšā,» saka vadītāja.
Vēstures stāsts sākas ar 1242. gada rītu, kad Ventas krastā sāka būvēt mūra pili, - un tā cauri laikiem un notikumiem. Daži ir visai baismīgi. Viduslaikos ļoti populārs bijis kauna stabs, arī moku sols, kas atradies pilsētas rosīgākajā stūrī - tirgus placī. Vainīgo Rātslaukumā iespundējuši būrī un visu dienu nomētājuši ar sapuvušiem dārzeņiem, beigtiem kaķiem, akmeņiem.
Muzejā ir daudz informācijas par hercogu Jēkabu, par kolonijām - Gambiju un Tobāgo. Parādīts ceļš uz Tobāgo, kā apmēram 400 ceļotāju ar visu ekipējumu devās tālajā ceļojumā. Tiek vēstīts par hercoga nodomiem pakļaut Austrāliju. Viņš gribējis iegūt lielu aizņēmumu no pāvesta un sūtīt 24 tūkstošus vīru šīs teritorijas pakļaušanai. Hologrammās un ar lellēm parādīti arī ne tik spožie laiki Kuldīgā - kari un mēra epidēmija.
«Muzeja māja celta 1885. gadā un rada noskaņu. Tie cilvēki, kas šurp atnāk, ir ļoti priecīgi un patīkami pārsteigti. Mums ir bijuši apmeklētāji arī no Holandes, Francijas, Anglijas, Vācijas, Krievijas, un gaidām ikvienu, kuru interesē Kuldīgas vēsture. Katrai zālei vēl būs papildinājumi,» aicina muzeja vadītāja.
Sastapām arī gidi Kristīni Afanasjevu, kura no darba ārzemēs atgriezusies dzimtajā Kuldīgā un priecājas, ka te ir atkal viena sakopta vieta. Muzeja apmeklētāji sakot: te ir ko redzēt. Paliek emocijas, kuras grāmatā nenoķersi.