TŪRISMS: Uz salām! Roda, Simi un Halki

Pieļauju, ka ne tikai Rodas sala vai Krēta šogad kļuvusi par populāru tūristu galamērķi. Grieķija un tās salas kļūst aizvien pieprasītākas, jo atpūtnieki ir jokaina tauta un nevēlas tikt noslaktēti Ēģiptes, Turcijas un citos vēl nesen saldajos austrumu kūrortos, lai kādus bonusus tie piedāvātu.

Izrādās, tepat Eiropā ir daudz iespēju atpūsties. Nav obligāti jābrauc safari tuksnesī pie beduīniem, kas sejā smaida, bet aiz muguras domā sazin ko. Grieķija, kas varbūt vēl nesen likās padārga, tagad uz Itālijas pludmaļu fona sāk šķist tīri vai paradīze. Šis raksts noteikti nebūs domāts lasītājiem, kas nopērk braucienu tūrisma firmā, kur cenā viss iekļauts, lai nekur tālāk par viesnīcas bāru, pludmali un baseinu nedotos. Varbūt kaut kas no rakstītā noderēs to ceļinieku iedrošināšanai, kuri ir aktīvāki un vēlas redzēt ko vairāk. Vienīgais, par ko gribu pabrīdināt katru braucēju, - esiet piesardzīgi ar mobilo datu lietošanu. Kompānijas lielās, cik ērti visu visur lietot, bet aizmirst pabrīdināt, ka Rodas salas vidū jūsu telefonam var pieslēgties turku operators un tad cenrādis ir kā vecajos labajos laikos - astronomisks.

PILS PAGALMS. Rodas Lielmestra pils ir viena no vietām, kas noteikti jāredz salas galvaspilsētā, kaut arī pils interjeri reizumis ir aizraujošāki par muzeja eksponātiem. Pils var kalpot kā ēnaina alternatīva pēcpusdienas svelmē / Arno Jundze

Roda un Rodas sala

Ja vēlaties apceļot Rodas salu, neko daudz nevajag. Tikt līdz turienei un naktsmītni ar brokastīm. Badā nomirt pie šāda ēstuvju daudzuma nav iespējams! Nevajag pat sasodītos transfērus no lidostas līdz viesnīcai. Šie autobusi braukā vairākas stundas pa sazin kurieni, stājoties pie katra pakša, stāstot par salas neesošajiem kabatzagļiem un citas baisas pasakas, kamēr taksītis līdz galvaspilsētai Rodai aizved divdesmit minūtēs par 25 eiro. Grieķi ir ķerti uz transfēriem, pelna ar tiem, bet situācijā, kad viens busiņš izvadā pa piecpadsmit viesnīcām, tie atgādina vistīrākos laika bendes. Vismaz Rodas salā, jo tā noteikti nav tik liela, kā šķiet pirmajā mirklī.

Lai salu apceļotu, atliek noīrēt auto, kas ģimenei makā iecirtīs daudz mazāku robu nekā organizētās ekskursijas ar kārtējiem bezmaksas transfēriem. Tās reti kad ir lētākas par piecdesmit eiro vienai personai. Ņemiet vērā, mazie un pietiekami ņiprie auto - tādi kā Nissan Micra - uz trim dienām jums izmaksās apmēram tikpat. Skatieties tikai, lai apdrošināšanā ir viss iekļauts (arī riepas un stikli), bet auto nav pēdējā grabaža visā salu arhipelāgā. Kondicionierim, bremzēm un starterim ir jādarbojas pat Grieķijā. Ilgāk par trim dienām turēt vāģi nav jēgas. Ja gribat braukt nedēļu vai divas, labāk ņemiet ik pēc trim dienām nākamo auto - atkal tīru, smukiņu. Varbūt pat vēl kādu lielāku atlaidi izspiedīsiet. Ja auto gadās defekts, nav jūsu problēma - lai labo vai dod citu braucamo! Nomā jums noteikti izsniegs karti ar galvenajiem salas ceļiem un apskates objektiem. Nekāds bonuss tas nav, viņi baidās, ka iebrauksiet kalnu rajonu bezceļos un ārā no tiem netiksiet. Var arī netikt, tāpēc orientējieties pēc kartes un droši uz priekšu! Ja ļoti gribas, visu salu var apbraukt vienā dienā!

Ņemiet vērā arī Rodas klimata īpatnības. Ja salas vienā pusē, piemēram, tajā, ko apskalo Egejas jūra, akmeņainajās pludmalēs reizēm pūš vējš un ir skarbi viļņi, otrā krastā Vidusjūras smiltiņās tādās dienās visbiežāk nepūš nekas. Ar pludmalēm, ja ir laiks, noteikti vajag paeksperimentēt, lai atrastu sev tīkamāko. Jūru te ir daudz, bet ne katra vieta krastā - pludmale, pat ja tur uzcelta viesnīca. Arī šovasar jūnijā laiks bija vējains, atpūtnieki bārā sūrojās, ka nevarot nopeldēties. Ja viņi zinātu, cik jauki bija salas otrā krastā! Īsta paradīze. Meklējiet savējo!

Par Rodas salas un pilsētas apskates objektiem daudz neizpaudīšos. Es un kolēģe Santa Raita tos esam Neatkarīgajā apjūsmojuši ne reizi vien. Lindosa joprojām ir vecajā vietā, arī Monolitosas cietoksnis kalna virsotnē, un lieliskā antīkā Akropole Kamirosā ik gadu restaurācijas rezultātā iegūst jaunus vaibstus. Paņemiet desmit internetā piesauktos must see - pietiks pāris nedēļām. Ļoti iesaku pastaigāt arī pa mazo ciemu vīna darītavām. Prieks tos pirkt nav lēts, turklāt grieķu vīns garšas ziņā dala varbūt vien ceturto līdz sestajai vietai Eiropā. Arī krodziņos noteikti labāk ņemt mājas vīnu nekā tā sauktos smalkos vīnus, kuros buķetes nav nekādas. Tomēr, ticiet vai ne, grieķu vīndaru azarts un aroda mīlestība spēs iekvēlināt pat absolūtu atturībnieku.

Arno Jundze

Pašā Rodā, salas galvaspilsētā, ir daudz šopinga, par kura līmeni domas dalās, jo visus gučišmuči par pieciem eiro droši var izlaist, tos pirkt būtībā nozīmē nodarboties ar atkritumu importu, un lieliska grieķu virtuve (labākie krodziņi, protams, nav vecpilsētā, bet Egejas jūras krasta pusē), bet pamaz kultūras. Ar to jārēķinās, jo Roda pamanījās zaudēt pat sacensībā par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu. Tā iet, kad mērijā saimnieko nepareizie ļaudis. Pat slavenais viduslaiku festivāls, ko Roda brangi reklamē grieķu stilā, nenorādot, kur un kas notiks, patiesībā ir lēts balagāns mūsu gadatirgus tingeļtangeļu līmenī. Žonglieri, princese uz garām ķekatām, daži spocīgi bruņinieki, kas iet gājienā pašķidras Viduslaiku mūzikas pavadījumā (mūsu Auļi salīdzinājumā ar šo būtu kā Pavaroti pret Talantu fabriku), tas arī ir viss slavenais festivāls. Gājiens sākas pie Lielmestra pils sargtorņiem, tālāk tas dodas lejup pa galveno tirdzniecības ielu, dažkārt kāds kaut kur īpaši uzdanco - braukt to skatīties īpaši, tā ir lieka greznība. Ja pasākums trāpās pie viena - var stundu ziedot, bet var arī pa šo laiku ietusēt ar kādu no vecpilsētas runājošajiem papagaiļiem. Kultūru Rodā reprezentē teātris, kas parasti nedarbojas, divi labi muzeji - viens vēstures, jau minētajā Lielmestra pilī, ko apskatīt noteikti ir vērts kaut vai pašas pils dēļ. Otrs atrodams lejup pa kalnu no pils muzeja ieejas un tad pa labi - Arheoloģijas muzejs, kurš dzīvē ir krietni vien interesantāks, nekā to varētu iedomāties, izrunājot vārdu «arheoloģija». Runājot par muzejiem, ir vēl kāda konspiratīva un īpaši apmaksājama opcija - pastaiga pa pils mūriem lielā karstumā, par kuru īstenā grieķu stilā neviens neko nesaka un arī biļetes jāpērk atsevišķi Lielmestra pils kasē, tās īpaši uzprasot. Tā ir absolūta eksotika, kas pieejama vien dažas stundas darbadienās un trakākajā saulē! Atšķirībā no Viļņas Ģedimina torņa, kur par pieciem eiro tiešām nav nekas, ko redzēt, izņemot uzrakstu - atvainojiet, ekspozīcijas maiņa -, par šo pašu naudiņu mūris ar saviem skatiem ir īsta dēka arī bez jebkādas ekspozīcijas, ja vien esat pietiekami karstumizturīgi (obligāti ņemiet līdzi ūdeni, cepures vai zīda lakatus). Skaisto skatu filmētājiem un fotografētājiem te ir ko izvērsties. Vēl pilsētā ir vairāki jauki akvāriji - tādi mazi zooloģiskie dārzi zivīm un citiem jūras mošķiem.