3.lapa
Ķīniešu jaunā gaume
Neraugoties uz apmēriem un iedzīvotāju daudzumu, Pekina ir tūristiem salīdzinoši droša pilsēta - novērošanas kameru acis ir visur, un lielākajos apskates objektos visi tiek pārbaudīti ar detektoriem. Arī ķīniešu virtuve viesnīcās tiek pielāgota eiropeiskajam/rietumnieciskajam vēderam pat vairāk, nekā reizumis šķistu vajadzīgs: kā zināms, tradiconālā ķīniešu virtuve neparedz piena produktu, kūku un saldumu, un maizes patēriņu. Tagad to visu var dabūt, un pat piedzerot ne vairs tradicionālo zaļo tēju, bet gan kolu un spraitu klāt. Ātro uzkodu kultūra, kas Macdonald, Starbucks, un KFC vistu izskatā piezagusies ķīniešiem, ir, protams, labi saprotama rietumniekiem, bet diezvai uzlabo ķīniešu veselības stāvokli - tie vidēji kļuvuši tuklāki nekā vēl iepriekšējā desmitgadē. Ķīnas zaļā tēja, savukārt, ja vēlēsieties to kā suvenīru aizvest mājās, tiks piedāvāta īpašos veikalos par visai augstu cenu. Latvijā zināmo zīmolu tēju paciņās taču nepirksiet.
Lielveikali Ķīnā ir atsevišķa stāsta vērti - tie ir milzīgi iepirkšanās un izklaides monstri un šobrīd kļuvuši par savdabīgu valsts labklājības pārbaudes instrumentu - iepirkties tajos nebūt nav lēti. Lēti iepirkties var tirgos un bodīštipa «universālveikalos», kur gan jātērē milzumdaudz laika, sīvi kaulējoties ar ķīniešu rūdītajiem pārdevējiem.
Vienīgā advancētam eiropietim nepierastā lieta šeit būs tā, ka Ķīnā nelieto tos sociālos medijus, kas Latvijā dažiem kļuvuši par apsēstību: Facebook un Twitter. Tāpat kā arī neko nevar pajautāt Google vai lietot Gmail epastus. Ja dodieties uz Ķīnu, savlaicīgi ielādējiet savā telefonā vismaz WeChat aplikāciju, tad nejutīsieties kā pazudis tulkojumā. Ķīnieši ir radījuši savus sociālo mediju analogus un iztiek ar tiem. Starp citu, ar WeChat aplikācijas palīdzību viņi pat norēķinās lielveikalos.
