2.lapa
Pekinas nosacītais vēsturiskais centrs (par centru te var runāt nosacīti, pilsētas apmēri to vienkārši nepieļauj) - Tjanjanmeņa laukums un Aizliegtā pilsēta - ir tūristu pārņemti objekti, turklāt ne jau rietumnieki šeit ir galvenie. Paši ķīnieši mīl apmeklēt vietas, ar kurām saistās nozīmīgi vēstures notikumi. Aizliegtā pilsēta jeb tagad - Pils muzejs - ir vieta, kur mitinājušies 24 Ķīnas imperatori no Minu un Cjinu dinastijām no 1368. līdz 1911. gadam. Ķīnas imperatori bijuši pārliecināti, ka tieši šī vieta ir Zemes centrs un par «Aizliegto» savu pilsētu dēvēja tāpēc, ka tajā bija aizliegts ienākt bez imperatora atļaujas. Tagad, protams, tajā ienākt drīkst jebkurš un staigāt, cik tīk pa 74 hektārus lielo teritoriju, kas joprojām apjozta ar desmit metru augstiem mūriem. Iespaidi par šo vietu ir tikpat grandiozi, cik grandioza ir pati pilsēta.
Pekina, kā jau teikts, ir mūsdienīga augstceltņu metropole, un tās izskats diezvai var apmierināt tos tūristus, kas devušies uz Ķīnu, lai iepazītu ķīniešu seno arhitektūru. Bet par to ir padomāts - uzturot speciālu iepirkšanās ielu ar nelieliem veikaliņiem, kafejnīcām un restorāniem, kur viesiem un vietējiem veldzēt un baudīt savu stereotipisko priekšstatu par ķīnisko. Kaut vai viscienījamākajā no veidiem: izgaršojot Pekinas pīli un tradicionālo ķīniešu virtuvi. Netālu no Aizliegtās pilsētas tāda iela ir. Vēsture izspēlē savus paradoksus: reizēm šķietami mākslīgi jāuztur vecais, pierastais kultūras tēls, lai jaunais, kosmopolītiskais, pilnībā nepārņem un neaizslauka gadsimtu tradīcijas.
Bez Aizliegtās pilsētas un Pekinas pīles baudīšanas iecienītākā tūristu atrakcija Pekinā ir Ķīnas mūra apskate. Tādas iespējas ir, piemēram, aptuveni 70 kilometru no pilsētas centra. Lielo Ķīnas mūri dēvē par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, un ne velti. Mūra čūska, kas stiepjas kalnos un tuksnesīgās vietās, ir teju deviņus tūkstošus kilometru gara, taču dažādi avoti min pat lielākus skaitļus. Lielā Ķīnas mūra tapšanu sāka imperators Cjiņs Šihuandi 3. gadsimtā p.m.ē., kuram izdevās apvienot Ķīnu milzīgā impērijā. Formālais mūra celtniecības iemesls bija vēlme pasargāt valsti no klejojošo cilšu uzbrukumiem un sirojumiem, taču visdrīzāk tam bija līdzīga funkcija kā savulaik PSRS lielajām celtnēm - tas bija nāciju vienojošs elements un pārvaldes metode. Kopumā mūra celtniecība iestiepās tūkstošgadu garumā, un vērienīgākie tā elementi tapuši 14. līdz 15. gadsimtā. Lielo mūri dēvē arī par pasaulē garāko kapsētu - tāpēc, ka, to ceļot, no pārmērīgi smagā darba gāja bojā miljoniem cilvēku.
Tagad mūris ir veselības pārbaude tūristiem - uzbraukuši kalnos ar gaisa tramvaju, viņi var pārbaudīt savas spējas pārvietoties pa mūri un tā torņiem vairāku kilometru garumā, pa ceļam iemūžinot krāšņos dabas skatus, kas paveras uz kalniem abās mūra pusēs.
