3.lapa
Le due torri
Jau pieminēju Piazza Maggiore laukumā esošās pilis - tur atradīsiet gan muzeju, gan bibliotēku, gan citus apskates vērtus objektus. Ja nav laika vai vēlēšanās iet tajos iekšā, šis rajons ir lieliska pastaigu vieta. Tiesa gan, ir vērts pirms tam papētīt internetā, kas kur atrodas un ko tieši jūs redzat, kā arī paķert līdzi karti, jo stāvie mūri telefona navigāciju brīžam apgrūtināja ar google nespēju noteikt precīzu atrašanās vietu. Gandrīz katram palazzo vai sevi cienošai celtnei te ir sava aizraujoša vēsture, un kaut minimālas zināšanas par to padarīs šīs pastaigas krietni pievilcīgākas.
Netālu Piazza Maggiore atrodas divi 12. gadsimtā celti torņi, kurus parasti tā arī dēvē - divi torņi (le due torri) -, kas glabā kādu senu un mūsdienās neizskaidrojamu Boloņas pilsētas tēvu tradīciju - būvēt neskaitāmus torņus. Paši itāļi apgalvo, ka laikā no 12. gadsimta līdz 13. gadsimtam pilsētā esot bijuši vismaz 180 torņu. Kam par godu? Nav zināms, jo pat šķietami loģiskajam aizsardzības variantam 180 torņu, šķiet, tā kā par daudz. Ar šiem torņiem boloņieši vēsturiski piedzīvoja daudz klapatu. Lieta tāda, ka viņi tā īsti nemaz neprata būvēt to pamatus. Zeme sēdās, iegrima, augstie torņi šķiebās, bruka, gāzās virsū pilsētniekiem. Beigu beigās boloņieši sadusmojās un lielāko daļu torņu nojauca, to būvmateriālus izmantojot noderīgākās celtnēs. Le due torri palika. Šķībi, greizi, ar stīpām savilkti un saīsināti augumā (lai nesagāztos) tie stāv vēl šobaltdien. Torņu pakājē ir jauki sēdēt vēlās vakara stundās, kad Boloņa satumsusi, bet naksnīgo pilsētu izgaismo neskaitāmas lampas un lukturi. Ja nepatīk sēdēt uz soliņa, tepat blakus ir neskaitāmas kafejnīcas, kurās iespējams malkot vīnu un apcerēt to, kā Dante savā Dievišķajā komēdijā attēlojis vienu no torņiem - augumā mazāko - torre di Garisenda (otrs ir torre degli Asinelli).