TŪRISMS: Pilsētas nogurdinātajiem – atpūta dabas parkā

MAZĀKAIS IGAUNIJĀ. Karulas nacionālā parka teritorija ir tikai 123 km², tas atrodas Valgas un Veru apriņķos un izveidots ar mērķi saglabāt Dienvidigaunijai raksturīgo dabu. Karulas augstienei raksturīgi kupolveida pauguri, tādu ir gandrīz 30. Augstienē ir 60 ezeru, un 40 no tiem ir nacionālā parka robežās. Šis nacionālais parks ir mazākais Igaunijā un otrs nelielākais Baltijas valstīs, toties tajā varot sastapt lāčus, vilkus un lūšus © Antra Gabre

Igaunija, šķiet, ir valsts, kas izbraukāta krustu šķērsām, tomēr var uziet arī neredzētas dabas takas, piemēram, Karulas nacionālajā parkā. Tas izskatās pēc neapdzīvota meža, tiesa, labiekārtota. Tāds ir bijis mērķis – tuvāk dabai, tuvāk pirmatnējai videi, kas raksturīga Dienvidigaunijai. Nacionālā parka uzdevums ir saglabāt raksturīgo ainavu, kas veidojusies pēdējās tūkstošgadēs. Purvi, meži, strauti, ezeri, desmitiem kupola formas pauguru, kas slienas 70 līdz 100 metrus virs jūras līmeņa.

Nezinu, kā ir saulainās un karstās dienās, bet agrā pavasarī tur cilvēki bija ar uguni jāmeklē. Nesteidzīga pastaiga un skaistu ainavu baudīšana ir Karulas nacionālā parka apmeklējuma mērķis un jēga. Zinātāji teic, ka varot uzdurties lāčiem, to tur netrūkstot. Iespējams, ka lāči robežpārkāpēji manīti arī Latvijā, jo Valga nav tālu. Ne no Latvijas robežpilsētas Valkas, ne Karulas nacionālā parka.

Karulas nacionālais parks izveidots pagājušā gadsimta 70. gados, lai saglabātu Dienvidigaunijai raksturīgo ainavu, kas ir bagāta ar purviem, mežiem un ezeriem. Nacionālā parka statusu tas ieguvis 90. gadu sākumā. 70 procentu parka teritorijas ir klāta ar mežiem, un tajā ir ap pussimts ezeru. Karulas nacionālais parks ir tik kompakts, ka to var apskatīt vienā dienā. Pakalnos uzbūvēti skatu torņi. Apmeklētāji var uzkāpt vairākos skatu torņos, bet ieteicams pievērst uzmanību to drošībai. Ne visi torņi ir atjaunoti, tāpēc jāskatās zem kājām - drošība katra paša rokās. No uzrakstiem, kas izvietoti pie torņiem, var nojaust, ka apmeklētāji par kaut ko tiek brīdināti, bet igauņu valodas nepratējam var būt grūti saprast, kas tieši ir bīstami. Visticamāk, nav ieteicams kāpt līdz torņa augšai. Var gadīties, ka skatu torņi ir zūdoša parādība - ja būs pagalam iztrupējuši, tos var slēgt. Tāpēc katrs skatu tornis, kurā izdevies uzkāpt un baudīt Dienvidigaunijas ainavu, ir iespējas vērts. Nākamajā apmeklējumā tā var nebūt. Turklāt katrā no platformām paveras cits skats. Karulas skatu torņi nav tik augsti kā Latvijā - pieveicami gan senioriem, gan bērniem.

Antra Gabre

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Izklaide

Pirmās Adventes priekšvakarā, sestdien 30.novembrī, plkst.17, Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.