2.lapa
Savs Kremlis
Latvijā, pieminot vārdu «Kremlis», tas tiek asociēts tikai un vienīgi ar Krievijas politiskās dzīves citadeli Maskavā. Kazaņā ir savs Kremlis, ar kuru saprot vēsturiski nozīmīgu ēku kompleksu, kas iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sastāvā. Kazaņas Kremlis ir ne tikai nocietinājumu būve Volgas krastos, bet arī vairāku baznīcu - pareizticīgo un musulmaņu kulta celtņu - koncentrācijas vieta. Ievērojamākā pareizticīgo baznīca Kremļa teritorijā ir Blagoveščenskas katedrāle, kuras celtniecību uzsāka pēc cara Ivana Bargā rīkojuma 1552. gadā, atzīmējot kristiešu uzvaru pār neticīgajiem. Savu tagadējo izskatu katedrāle gan ieguva vēlāk - 18. gadsimtā, kad to restaurēja pēc cara Nikolaja I rīkojuma. Nozīmīgākajā pareizticīgo katedrālē gan neatradīsiet slavenākās pareizticīgo ikonas - Kazaņas Dievmātes - oriģinālu. Diemžēl Kazaņas baznīcās ir tikai šīs ikonas kopijas, jo pati ikona ir tikusi nozaudēta.
Kremļa teritorija ir kļuvusi arī par tatāru - musulmaņu kulta vietu, faktiski lielāko islāma garīgo centru Krievijas teritorijā, pateicoties 2005. gadā uzbūvētajai Kulšarifa mošejai un medresei. No izslēgšanas no UNESCO vēsturiskā mantojuma par jaunu ēku būvniecību, izbūvējot Kulšarifa mošeju, ir izdevies izvairīties, sakot, ka šī ir pirms 500 gadiem iznīcinātās mošejas atjaunotne. Kulšarifas mošeja ar četriem minaretiem tagad ir viens no Kazaņas simboliem.
Kremļa teritorijā atrodas vēl viens pilsētas simbols: Sjujumbikes tornis. Tornis ir viens no «slīpo» torņu paraugiem, līdzīgi Pizas tornim. Vēsturnieki vēl joprojām īsti nevar uzminēt, kam īsti tornis domāts, jo no stratēģiskā viedokļa tas izskatās itin bezjēdzīgs. Taču leģendas, kas ar to saistās, ir skaistas: cara iekārotā tatāru princese Sjujumbike esot solījusi kļūt par sievu Ivanam Bargajam ar noteikumu, ka krievi nedēļas laikā uzbūvēs augstāko torni pilsētā. Tas arī ticis izdarīts, bet, kad tornis bija gatavs, Sjujumbike metās no tā lejup, zaudējot dzīvību. Kā zināms, Ivans Bargais diez vai stipri sēroja par to, jo sievas un mīļākās viņam bijušas vairākas. Lai gan jāteic, ka tatāru skaistules arī mūsdienās pārsteidz ar savu ārieni - smalki veidots, slaids augums un nedaudz ieslīpās acis ir ļoti valdzinošas. Tatāru sievietes, gan būdamas musulmanietes, galvassegas un lakatus nēsā vienīgi, apmeklējot mošejas. Bet tas nav nekas sevišķs, jo lakats ir obligāts atribūts arī pareizticīgo dievnamos.
Kremļa teritorijā Kazaņā atrodas arī vairāki muzeji - vienā no tiem nule atklāta Tretjakova galerijas 19. gadsimta krievu slavenāko mākslinieku gleznu izstāde, kuras nozīmīgākais izstādītais darbs ir krievu mākslinieka Mihaila Vrubela glezna Gulbju princese. Pilsētas viesiem šo izstādi būs iespēja apskatīt līdz 29. septembrim.