4.lapa
Ziemeļeiropa - vīna darīšana "pārceļas" uz ziemeļiem
Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji kļuva bagātīgāki un ogas - gatavākas. 27 vīna reģionos, kurus apsekoja Dienvidoregonas universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laikā starp 1950. un 1999.gadu tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3oC, kura iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama "Sotheby’s" izsolēs 1,3oC rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni. Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990.gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni "pārceļo" uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā - uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.