TŪRISMS: Modernā Astana

LIELĀKĀ – HAZRAT SULTAN – MOŠEJA Centrālāzijā aizņem kopumā 11 hektāru platības © Baiba Lulle

Pasaules izstāde Expo nākamgad notiks Kazahstānas galvaspilsētā Astanā – tā varētu būt labs iemesls apskatīt arī unikālo pilsētu, kas kā fēnikss izcēlies no pelniem. Pārsteidzoši, cik daudz iespējams uzcelt 20 gados!

No dienvidiem uz ziemeļu stepi

No bijušās provinces pilsētiņas Akmolas, padomju laikos sauktas arī par Ceļinogradu, tagadējā Astanā nav palicis pāri gandrīz nekas. Ar toreizējā un joprojām esošā Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva rīkojumu Akmola 1994. gadā tika nominēta par valsts galvaspilsētu un pārdēvēta par Astanu, kas tulkojumā nenozīmē neko vairāk kā «galvaspilsēta». Reālā pārcelšanās no Almatas notika 1997. gadā ar domu, lai galvaspilsēta atrastos ģeogrāfiski izdevīgākā vietā, būtu ērtāk sasniedzama gan vairumam valsts iedzīvotāju, gan kaimiņzemju interesentiem, kā arī lai galvaspilsētas būvēs investētos miljardus mazāk apdraudētu zemestrīces. Almata atrodas valsts dienvidos, pie robežas ar Kirgizstānu, tās klimats ir daudz maigāks. Daudzi almatieši, kas darba dēļ pārcēlušies uz Astanu, pēc laika tomēr atgriezušies, nespējot pierast pie skarbajām Astanas ziemām. Astana ir otra aukstākā galvaspilsēta pasaulē pēc Ulanbatoras Mongolijā, vidējā gada temperatūra te ir viens grāds. Mīnus 35,

40 °C vēlā rudenī, ziemā, turklāt vēl ar griezīgu vēju, nav retums. tas netraucē strauji augt iedzīvotāju skaitam, kas no 280 tūkstošiem iedzīvotāju 1999. gadā pieaudzis līdz apmēram 850 tūkstošiem. Ja vien nav vēlmes izbaudīt ko ekstrēmu, Astanu labāk apmeklēt vasarā, kas tur ir mēreni silta, nedaudz vēsāka kā Latvijā. Vismaz Expo notiks laikā, kad laikapstākļi nebūs skarbi - no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Pasaule Astanā

Astana patiks modernās arhitektūras un tehnoloģiju cienītājiem. Tie, kas pabijuši Dubaijā un Abū Dabī, te saskatīs daudz līdzību. Stikloti debesskrāpji, modernā arhitektūra, plati, pat četrjoslu ceļi vienā virzienā, pat Abū Dabī Plaza ar 88 stāviem te plānota. Augstceltnes - dzīvojamās mājas un ofisi - aug kā sēnes pēc lietus. Vienlaikus apkārt Astanai tiek veidota zaļā josla, kur iedzīvotāji labprāt izbrauc nedēļas nogalē.

Ja mums liels notikums bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, tad Astanā šādu un krietni iespaidīgāku brīnumu ir teju ik uz soļa. Virknes ēku projektēšanā piesaistīti pasaulslaveni arhitekti, tiesa, visur tiek pieminēts, ka pilsētas veidola vīzijas un vairāku objektu dizaina skiču autors ir pats Nazarbajevs, kurš Astanu iecerējis padarīt par Centrālāzijas centru, kur harmoniski sadzīvotu Rietumu un Austrumu tradīcijas, savukārt Astanas galvenais plānotājs Vladimirs Laptevs runājis par Berlīni Eirāzijas stilā. Patiesībā Astanā jūtams vairāku stilu sajaukums, pēdas no Āzijas, Rietumeiropas, Arābu Emirātu, Ēģiptes arhitektūras un dizaina elpas, te ir ne tikai sava piramīda, bet arī Triumfa arka un citi pazīstamu pilszētu zīmoli. Virkni ēku projektējis pazīstamais britu arhitekts Normans Forsters, kā arī japāņu arhitekts Kise Kurokava un citas slavenības.

Krīze? Come on!

Protams, viss šis brīnums maksā milzu naudu, par ko ne visi Kazahstānā ir sajūsmā, jo īpaši ne tas turīgākais slānis, vienlaikus Kazahstānā diezgan strauji veidojas turīga vidusslāņa kārta, kurai galvaspilsētas šiks, komforts, izklaides un iespējas ļoti iet pie sirds. Arī kāda Neatkarīgās apciemota kazahu turīgā vidusslāņa ģimene, dzīvojoša kādā no jaunajām augstceltnēm, atzinīgi novērtē pilsētas sniegtās iespējas gan nopelnīt, gan izklaidēties. Lai gan tās piederīgie nav no Astanas, tajā ir labi iedzīvojušies, un arī vecākā paaudze novērtē pozitīvās izmaiņas 25 neatkarības gados - augušo labklājību, ekonomikas pašpietiekamību. Vienlaikus jāatzīst, neraugoties uz lielajām investīcijām augstākajā izglītībā un centieniem augstskolas ne tikai izvietot savdabīgās, modernās ēkās, bet arī investēt to kvalitātē, šīs ģimenes visi jaunās paaudzes piederīgie studējuši Lielbritānijā.

Lai arī Kazahstāna pēdējos gados līdz ar naftas cenu kritumu iepzinusi tādus jēdzienus kā krīze un konsolidācija, līdz mūsu krīzes apmēriem tai tālu. Kazahstānas bagātība balstās ne tikai uz naftu. Tajā ir virkne citu derīgo izrakteņu, tostarp akmeņogles, dabasgāze, dzelzs rūda, mangāns, fosfors, niķelis, zelts, urāns, volframs un citi resursi - kā raksturoja kāds taksometra vadītājs: visa Mendeļejeva tabula.

Hazrat Sultan mošeja

Lai gan Kazahstāna ir mūsdienīga valsts, kur reliģija ir atdalīta no valsts, tā ir piedalījusies daudzu baznīcu būvniecībā un padomju laikos izdemolēto baznīcu atjaunošanā. No reliģijām izplatītākā ir islāms, bet ir daudz arī pareizticīgo, ir vēl virkne citu reliģiju, kas miermīlīgi savā starpā sadzīvo. No tūkstošiem mošeju pēc padomju laikiem valstī saglabājās tikai apmēram 60 mošeju. Viena no iespaidīgākajām ir Hazrat Sultan mošeja, uzbūvēta 2012. gadā trīs gadu laikā. Tā ir lielākā mošeja Centrālāzijā, 51 metru augsta, neskaitot 77 metrus augstās minaretes, 28 metrus plata, ar līdz pat desmit tūkstošu dievlūdzēju ietilpību. Tā būvēta par savāktiem tautas ziedojumiem.

Bez lūgšanu un laulāšanas zālēm tajā atrodas arī restorāns, kurā tiek atzīmētas ramadāna beigas, atsevišķa lūgšanu zāle sievietēm, auditorijas dienas kursiem, radio un TV studija. Mošeja pēc vairāku vietējo, turku, arābu arhitektu kopprojekta celta klasiskā islāma stilā, izmantojot tradicionālos kazaku elementus sienu, griestu zīmējumos, paklājos.

Jāpiebilst, ka ticīgi Kazahstānā skaitās teju visi, bet daudzi reliģiskos rituālus nepiekopj aktīvi. Te neredzēs uz ielām sievietes sejas vai galvas segās, arī uz ielas ceļos nemetas, lai skaitītu lūgšanas, kad tā stunda ir situsi.

Opera piramīdā un templī

Miera un saskaņas pils ir viena no ēkām, kas celta koncepta ietvaros par mazo pasaules modeli Astanā, Ēģiptes piramīdas formā, bet ceļiņi uz to ar akmens tiltiņiem jau ir citā stilā un kopā ar skatu uz blakus esošajām augstceltnēm un putna ligzdas formas universitāti rada kičīgu iespaidu. No 62 metrus augstās piramīdas augšstāva labi saskatāma pilsēta. Piramīdā notiek augsta līmeņa konferences, tikšanās. Intersanti, ka lifts paceļoties vispirms sasveras nedaudz sāniski - tā izbūve arī ir tehnoloģiju izaicinājums. Piramīdā atrodas arī mākslas galerija, arheoloģiskais un etnogrāfiskais muzejs un pat operas zāle ar 1500 skatītāju vietām, kas ir trešā lielākā opera pasaulē. Operas cienītājiem apmeklēšanas vērts būtu atsevišķais, 2013. gadā pabeigtais operas nams, kas, pēc tajā pabijušo teiktā, ir varen grezns, majestātisks, ar labu akustiku un tradicionāli augsta līmeņa uzvedumiem. Bērza, dižskābarža un ķiršu koka kombinācija grīdās un sienās nodrošinot perfektu akustiku katrā stūrī sēdošajam. Oficiālā leģenda vēsta, ka to esot dizainējis valsts prezidents, bet tālāk jau ēkas būvei piesaistīti vairāki slaveni arhitekti, kombinējot grieķu - romāņu stilu ar tradicionālo kazahu dizainu, jo īpaši krāsainajos marmora zīmējumos un sienu dekoros.

Pilsētas zīmoli

Līdzīgi kā TV tornis Aleksandra laukumā Berlīnē vai skatu tornis Burh Khalifa Dubaijā, arī Astanā uzcelts savs 97 metrus augsts Bajterek tornis, iesaukts par ČupaČups, ar skatu laukumu, restorānu, mākslas galeriju, akvāriju. Arī to esot dizainējis Nazarbajevs pats, turklāt viņa skices ievietotas Nacionālajā muzejā.

Khan Šatir jeb Hana cepure ir 150 metru augsts, liels iepirkšanās un izklaides centrs tradicionālās kazahu galvassegas formā, būvēts pēc unikālām, modernām tehnoloģijām. Bez veikaliem un kafejnīcām, minigolfa laukuma tajā izvietots arī akvaparks, kurā vienīgajā ir mākslīgā apkure. Pārējā ēkā konstantu temperatūru gan vasarā, gan bargajā ziemā nodrošina speciāla gaisa cirkulācijas sistēma un saules caurspīdīgais materiāls. Vidējais cenu līmenis nedaudz augstāks nekā Latvijā šajā iepirkšanās centrā.

Milzīgs un moderns ir Kazahstānas Nacionālais muzejs, atklāts tikai 2014. gadā. Varam vien pabrīnīties par plašo digitālo tehnoloģiju pielietojumu, ar kā palīdzību var ērti izzināt Kazahstānas vēsturi, kultūru. Mūsdienīga ir arī Nacionālā akadēmiskā bibliotēka, kurā glabājas vairāk nekā pusotrs miljons literatūras vienību 72 valodās, kuras pieejamas 22 lasītāju zālēs, kā arī reto grāmatu un rokrakstu centrā.

Laika trūkuma dēļ nesanāca apmeklēt, bet, spriežot pēc aprakstiem un bildēm, vērts ielūkoties būtu brīvdabas muzejā, kas saucas Atameken Map of Kazakhstan, kas ir etnomemoriālais komplekss, kurā atainotas valsts nozīmīgākās vietas vairāk nekā 200 miniatūros modeļos.

Uz dienvidiem no Išimas upes, kur ir jaunie valdības rajoni un kur plešas viena no lielākajām valdības ēkām pasaulē - ministriju rezidence, joprojām norit aktīva būvniecība. Nebrīnīsimies, ja pēc pāris gadiem Astana jau pārsteigs ar arvien jauniem projektiem.



Izklaide

Grupa “Dzelzs vilks” izdevusi jaunu dziesmu “Viltus trauksme” un aicina iztrakoties līdzi arī tās videoklipam, bet vēl labāk – darīt to grupas rudens tūres noslēguma koncertos, kas notiks 23. novembrī Valmierā un 30. novembrī Jelgavā.

Svarīgākais