TŪRISMS: Ēdienu un pludmaļu paradīze Roda

Pabijis pērnvasar Rodā, sapratu, ka tur noteikti atgriezīšos šovasar, jo salai piemīt man tīkams formāts un paradumi. Varbūt iepriekšējā dzīvē esmu bijis grieķis vai noslēpumainā Sv. Jāņa ordeņa bruņinieks.

Plānošana

Galvenā problēma ir tiešo reisu trūkums. Ziemā nacionālais airBaltic it kā piedāvāja, bet cenas bija uh!, turklāt ar pārsēšanos Atēnās. Galu galā noķērām izdevīgas Finnair biļetes, protams, ar 50 minūšu spurkšķēšanu pāri Baltijas jūrai dīvainā propellerveidīgā lidaparātā un viesošanos parketa grīdām klātajā Helsinku lidostā, kura izceļas ar to, ka tās darbinieki skaļruņos nebļauj - this is a very last call for passenger Pekonen! Ja Pekonens krāc bufetē - tā nu ir viņa personiskā problēma. Starp citu, Finnair apkalpošana ietvēra arī bezmaksas tēju, kafiju, ūdeni un melleņu sulu, bagāžas nesvaidīšanu (šo ar uzviju atceļā kompensēja Rīgas lidosta, kārtējo reizi saplēšot ceļojuma somu). Braucot bez tūrfirmu palīdzības, liels prieks bija par to, ka Rodas lidostā atkrita nepieciešamība nervozi meklēt transfēra autobusu, gaidīt tā atiešanu un tad pusotras stundas garumā līkumot pa neskaitāmu viesnīcu starppunktiem 18 kilometru maršrutā, kas pieveicams piecpadsmit minūtēs. Brauciens ar zili melni krāsotajiem taksīšiem līdz Rodas centram maksā 25-30 eiro.

Viesnīcas rezervēšana internetā mūsdienās nesagādā kreņķus, atliek vien pašam izvēlēties opcijas - iekļaut visas ēdienreizes vai tikai brokastis un, pats galvenais, pareizo viesnīcas vietu. Rodā viss atkarīgs no pašu gaumes. Ja vēlaties tikai zvilnēt zem saulessarga pludmalē un vakarā sēdēt bārā, viesnīcu var ņemt kaut visnomaļākajā salas vietā, ja gribat ko redzēt, baudīt Rodas burvību un grieķu virtuvi - labāk apmesties galvaspilsētā. Papētiet ne vien viesnīcu bildītes internetā, bet arī atsauksmes, kā arī to, kādas tautības cilvēki tās rakstījuši. Cerēt, ka apkalpojošais personāls Rodā darbosies punktuāli kā Vācijā, nevajadzētu, bet laipna apkalpošana nudien ir svarīga lieta.

Interneta atkarīgos brīdinu par viesnīcu wi-fi. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Roda šajā ziņā ir spērusi soli atpakaļ, par to sūdzējās daudzi. Laikam jau krīze liek meklēt papildu peļņas avotus, bezmaksas vai lētu internetu numuriņā pārvēršot par diezgan dārgu maksas prieku un mīcīšanos pie lēna rūtera vestibilā. Tomēr, lai kvernētu feisbukā, nudien nav jābrauc uz Rodu.

Auto īre

Tūrfirmu piedāvātais grupu ekskursiju prieks, kas pērn sākās ar 50 eiro no personas, nav to vērts. Īpaši, ja neceļojat viens. Divas tādas ekskursijas divatā nozīmē to pašu, ko uz nedēļu noīrēts auto. Parasti ceļinieki tiek biedēti, ka auto īre jāveic laikus, internetā, Rodā tas tā nav. Auto īres pakalpojumi ir pieejami ik uz stūra. Tos met pakaļ. Skatieties, lai apdrošināšanā tiek iekļauti visi riski, tostarp auto stikli un riepas. Modeļu izvēle ir dāsna, tomēr es neieteiktu pusatvērtos džipus vai kabrioletus. Nē, bildītēs tas izskatās skaisti, bet vakarā saulē apsvilusi seja un aizpampušas acis nudien jūs nekrāšņos. Braucot pa Rodu, ideāli ir mazie auto. Precizēsim, ka nieka Ford Focus te skaitās milzis. Sākumā pārvietojāmies ar Fiat Panda. Katrā fiatā sēžot maziņš ferari, reklāma melo! Pandai tomēr ir kāda priekšrocība - veiklā stūre un iespēja atrast vietu stāvēšanai jebkur. Vēlāk pārsēdāmies jaunajā Nissan Micra. Ar to droši var braukt pa viskalnainākajiem Rodas ceļiem. Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Rodā tādu neesot - to vienkārši nav tūristiem domātajās kartēs. Ja vēlaties asākas izjūtas, izmēģiniet, piemēram, šauro ceļu no Laermas uz Apoloniju.

Auto Rodas salā dod brīvību. Ja Vidusjūrā lieli viļņi, tad Egejas jūras pludmalēs to nav (un otrādi). Attālumi nelieli, vienreiz pielieta pilna bāka nedēļai pietiks ar uzviju. Benzīns Rodā padārgs - ap 1,6 eiro litrā, bet cik tajā sērkociņu kārbas bāciņā var ieliet? Orientēties salas ceļos ir ļoti viegli, kaut arī ceļa zīmes ir šādas tādas. Roda vienkārši ir maza, apmaldīties nav iespējams. Ceļu policisti nav manāmi, bet ar ātru braukšanu nudien nevajadzētu aizrauties: ceļi līkumoti, bet kalnu kazas ragainas.

Kas jāredz

Antīko drupu cienītājiem iesaku Apolona templi un forumu kalnā Rodas pilsētā. Templis ir Rodas simbols, šogad diemžēl celtniecības sastatnēs, tomēr antīkais stadions un estrāde ir apskates vērti. Antīkā Kamirosa tā vien šķiet saliniekiem nozīmē to pašu, ko latviešiem veloceliņu būve. Antīkās pilsētas rekonstrukcijā tiek ieguldīti milzu Eiropas līdzekļi, tomēr tie novirzīti betonētu pastaigu celiņu veidošanai. Šī vieta ir jāredz, un iesaku pasteigties, kamēr viss vēl nav nobetonēts. Savdabīgs antīkās pasaules un bruņinieku laiku vijums vērojams Lindosā. Kādreizējais zvejnieku ciems kļuvis par baltzilu tūrisma paradīzi. Lindosas akropoles antīkos tempļus apjož viduslaiku pils nocietinājumu aizsargmūri. Ja braucat ar auto, neiesaku spiesties lejā Lindosā, prātīgāk atstāt auto lielajās stāvvietās abpus šosejai un nokāpt kājām. Savukārt uz akropoli iespējams doties arī ēzelīša mugurā un izbaudīt seno grieķu zemnieku ceļotprieku skaļu zviedzienu un aromātisku atgāzu pavadībā.

Divas iespaidīgas viduslaiku bruņinieku piļu drupas meklējamas salas Vidusjūras krastā - Kritīnijā un Monolitosā. Abas neatrodas lielceļa malā, tāpēc jāseko norādēm! Lai aplūkotu senās vietas (skati iespaidīgi), iesaku celties agri no rīta un doties braucienā tūlīt pēc viesnīcas brokastīm. Vidusjūras krasta ceļš ir palēns daudzo apdzīvoto vietu dēļ - sastopami šauri posmi, kur reāli jābrauc ar ātrumu 30 kilometru stundā, tāpēc 50-60 kilometru garais brauciens prasīs vairāk laika, nekā no Ogres atskriet līdz Rīgai. Visur jārēķinās ar kāpienu klintīs un margu trūkumu. Rīta stundās, kad vēl ir tikai plus 20, tas būs vieglāk pieveicams. Neiesaku doties ceļā baseina čībiņās, dažādās plastmasas jēzenēs vai tamlīdzīgos apavu izstrādājumos. Kaut kas zandaļveidīgs, bet ar noslēgtu purngalu un stingri pieguļošs noderēs vairāk. Tāpat arī bikses, kuru staras beidzas zem ceļgala, jo kāpelēšana pa kalniem var beigties ar dažu labu nobrāzumu.

Cik maksā šo vietu apmeklējums? Ne cik! Vienīgā vieta, kur iekasēja naudu, bija Lindosas akropole - 12 eiro pieaugušajam. Pērn biļetes nācās pirkt arī Kamirosā - šogad mums par prieku izsniedza bezmaksas biļetes. (Dīvainas cenas valda restorānā un veikaliņā pie akropoles drupām - neiesaku!)

Rodas vecpilsēta

ir tikpat nozīmīga apskates vieta, kā viss iepriekš pieminētais. Te atrodas neskaitāmas bodītes, restorāni un tamlīdzīgas tūristu izklaides vietas. Rodas vecpilsētā ir divi lieli muzeji, viens - vēstures - iekārtots vecajā ordeņa pilī, otrs - arheoloģiskais - ejot no tās pa šauro ieliņu no kalna lejup kvartālā ielas labajā pusē (ieeja - pa ieliņu līdz galam un tad labajā pusē). Droši varat iet skatīties abus, īpaši, ja notiek brīnums un Rodā līst vai - gluži otrādi, daudz reālākais variants - svelme tāda, ka karstumneizturīgajai cilvēces daļai nav, kur glābties. Atcerieties, ka vecpilsēta nav tikai Bruņinieku (tirdzniecības) iela, tajā ir daudz skaistu stūrīšu, šauru ieliņu un interesantu arhitektūras paraugu, kas demonstrē Austrumu un Rietumu kultūru saplūsmi. Vēl ir iespējams iziet pa milzīgo aizsarggrāvi starp divām augstajām mūrētajām cietokšņa sienām apkārt vecpilsētai. Tajā var iekļūt no ostas puses, arī izejot cauri cietokšņa vārtiem centrālajā daļā (trepes labajā pusē), vai no Egejas jūras puses parka ieejas.

Osta

Jūras ceļojumus nebūs grūti nokārtot viesnīcā. Bukletu tur vesels lērums. Ir tomēr vērts pašiem aiziet līdz salas galam, kur sastopas Vidusjūra un Egejas jūra, un izstaigāt ostas molus. Te jums visu piedāvās un izstāstīs, turklāt - skaisti! Izbraucieni ir visdažādākie: uz Lindosu pa populārajiem līčiem un pludmalēm, nirējiem domātie, ar kuģiem, kam ir stikla dibens, kas ļauj vērot zemūdens pasauli. Ir Dzeltenā zemūdene, kuģītis, kurā pasažieri būtībā sēž akvārijā un caur stiklu vēro zemūdens dzīvi un akvalangistu šovu. Tāpat, protams, var atrast braucienus uz citām salām. Cenas? Pusstundas brauciens ar stikldibeni - 13 eiro pieaugušajiem, 7 eiro bērniem, dienas brauciens pa pludmalēm līdz Lindosai un atpakaļ - 20 eiro no personas. Dzeltenā zemūdene 45 minūtes - 10 eiro pieaugušajam, 5 eiro bērniem.

Simi

Ja laika limits ļauj un vēlaties ko skaistu, nopērciet biļeti par 20 eiro uz tūristiem domātajiem prāmjiem, kas ap astoņiem no rīta atiet uz Simi salu. Tie ceļā piestāj arī Panormitis klosterī - skaistā vietiņā. Lai arī miniatūra, tā ir apskates vērta, jo apvieno sevī vairākus nelielus muzejus ar klosteri. (Biļete - 5 eiro.) Iesaku! Simi atrodas apmēram pusotras stundas braucienā Turcijas krastu tuvumā. Sala reiz bijusi sūkļu biznesa impērijas centrs, vieta, kuru iecienījuši savādi, bet turīgi dīkdieņi. Tās galvaspilsēta Jalosa (Yalos) ir burvīgs starp klintīm iespiests zvejnieku ciemats ar nelielu līci, kurā draudzīgi apvienojas osta un pludmale. Ja nav īpaša plāna palikt Simi ilgāk, ir vērts izbraukt ekskursijā ar autovilcieniņu, kas izmaksās 6 eiro cilvēkam.

Virtuve

Ēdienu paradīze jūras velšu un gaļas cienītājiem! Restorāni ir ik uz stūra. Cenas varbūt arī nav īpaši zemas, bet ēdiens ļoti kvalitatīvs. Meklējiet savus krodziņus! Mēs atradām pat tādu, kurā apkalpotāji bija apmēram septiņdesmit gadus veci vīri, viesmīlis, allaž viegli ieskurbis, viesiem, kas, viņaprāt, pārāk lēni dzēra, viņš rādīja dzelteno kartīti.

Ņemiet vērā grieķu īpatnības. Tas, ko ēdienkartē dēvē par Metzes, nav otrais ēdiens, bet gan uzkoda bez īpaša garnējuma. Piemēram, grillēts astoņkājis tiks pasniegts ar pusīti citrona, dažām tomāta un gurķu šķēlītēm. Tomēr, ja tam paņem klāt tzadziki mērci un grauzdētas ķiplokmaizītes, pārēdīsieties ar garantiju. Visam nosauktajam nevajadzētu maksāt vairāk par 15 eiro. Dolmatos - vīnogu lapās ietīti gaļas un rīsu cigāriņi maksā ap 7 eiro. Grieķu salāti (5-6 eiro) salinieku gaumē ietver arī svaigus kāpostus, fetas siera tajos būs pamaz, bet dārzeņu daudz. Tradicionālie grieķu otrie ēdieni souvalak (ļoti kvalitatīvs šašlika radinieks), soutzoukakia (īpaši trenējos, lai šo vārdu izrunātu: suzukakje - marinētas gaļas kotletītes tomātu mērcē), kleftiko (podiņā gatavots jērs), cūkgaļas giross: tas viss normāli maksā ap 8-10 eiro porcijā. Un pat nesāciet visas šīs antiamerikāniskās vaimanas par girosu kā fast food. Atstājiet šo informāciju kulinārijas pajoliņiem un vienkārši pamēģiniet! Kur nu vēl svaigāki un labāki produkti, kā tie, ko baudīju Rodas salā! Īpaši jau tikko raktie kartupelīši! (Maija beigas Rodā ir laiks, kad gatavi apelsīni, zemenes, kartupeļi un citi dārzeņi.)

Rodas sala ir slavena ne vien ar grilētajiem astoņkājiem un lielajām garnelēm (meklējiet ēdienkartē prawns), bet arī ceptu mencu. Paši viņi uzstāj, ka izcila esot kūpinātā makrele. To ēdot, raisījās asociācijas ar bērnību un vecmammas krāsnī cepto siļķi, kam piešauta olīveļļa, - pat saderēju, ka, mājās atgriezies, uztaisīšu kaut ko ļoti līdzīgu, kur makrele nebūs tuvumā stāvējusi. Grieķu vīnus pasaule nepārveidos. Ja jums restorānā saka - labs un smalks, 30 eiro par pudeli - neticiet. Jebkurā Rodas bodē tāds maksā 5-8 eiro, turklāt garšos ne visai! Labāk prasiet house vine. Veikalos Rodā tādu tirgo pusotra litra plastmasas pudelēs, maksā 3-4 eiro.) Tas nav stiprs vai ar smalku buķeti - normāls galda vīns -, jauks padzēriens pie sātīga ēdiena. (Cena restorānos līdz 13 eiro litrā.) Ne uz kādu izsmalcinātību Rodas vīnogas nevelk. Bet, noslēdzot šo kulinārijas apskatu, nekādā ziņā neceriet, ka Rodas salā izdosies nomest kādu svara kilogramu! Tur jābrauc labi paēst, peldēties jūrā, sauļoties un atpūsties.