Katram ceļotājam Ņujorka ir un būs cita – mākslas un kultūras lielpilsēta, sporta notikumu epicentrs, modes un darījumu pasaule. Pilsēta, kuru apmeklēt sapņo miljoni. Man tā ir un būs pilsēta, kas paceļ tavas acis uz augšu – lai tu saredzētu pilsētas burvīgumu un vērienīgumu, stāsta žurnāla Māja redaktore Māra Matisone.
Ņujorka ir ātra, dinamiska, bez apstājas čalojoša lielpilsēta, un tā ar savu enerģiju sākumā var arī nobiedēt. Kad pēc ceļojuma uz Ņujorku pagājis vairāk nekā pusgads, tu labi apzinies, cik ļoti atkal tur vēlies nokļūt - šoreiz, lai mierīgi apsēstos Centrālparka zālienā, pavizinātos ar ūdens taksi, pastaigātos pa Elisa salu, vēlreiz pārietu pāri Bruklinas tiltam un laimē starojošām acīm apēstu itāļu saldējumu. Var apgalvot, ka Ņujorka daudziem latviešiem ir teiku un leģendu apvīta - tā pirms tālā ceļojuma domāja arī Māra, pieļaujot domu, ka laimīga viņa būs pat tad, ja tikai ar vienu kāju izkāps Ņujorkas ielās. Taču aizjūras lielpilsēta par sevi aizmirst neļauj un kā vārava aicina atkal Ņujorkas brīnumus apskatīt.
Debesis un zeme zem kājām
Eiforiju šajā Amerikas pilsētā rada fakts, ka uz katra stūra ir kāds nams, skvērs, ko zina visa pasaule, kas rādīts filmās un neskaitāmās ziņu lentēs, - Taimskvērs (14.*) , Rokfellera centrs (6.), debesskrāpji (9.)… Tas ceļotāju no Latvijas var patiesi samulsināt un likt skriet no vienas vietas uz citu. Taču tikai mieru - tāds varētu būt moto ceļojumam uz Ņujorku. Laikus padomāt un tīmeklī izpētīt, kādas vietas apmeklēt, kur pieteikt biļetes, un galu galā saprast, ko visvairāk vēlies redzēt, jo visu... diemžēl nepaspēt.
Tieši debesskrāpji ir tie, kuri mulsina un reizē vilina cilvēkus no Eiropas, tos nevar salīdzināt ne ar vienu tā saukto debesskrāpi Eiropā. Ņujorkā ir tāda sajūta, ka tu visu laiku skaties debesīs - viens nams augstāks par otru, interesantāks cits par citu. Pie visiem namiem Amerikas karogi. Sajūta, ka pilsēta tev liek pacelt acis augšup un nenolaist, redzēt, cik amerikāņi paši lepni par sevi, un arī tu to sajūti! Māru un ceļabiedrus visvairāk pārsteidza lielākais debesskrāpis Ņurjorkā, Manhatanā - Empire State Building -, tam ir 102 stāvi, un kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, tā augstums sasniedz 443,2 metrus. Šo ēku sāka celt 1930. gadā, gada laikā uzcēla, un tobrīd tā bija augstākā ēka pasaulē (līdz tam augstākā ēka bija Kraistlera centra ēka turpat Ņujorkā). Taču savu statusu impērijas celtne zaudēja 1972. gadā līdz ar pirmā Pasaules tirdzniecības torņa uzbūvi. Pēc 2001. gada 11. septembra terorakta, Dvīņu torņiem sabrūkot, Empire State Building kļuva atkal par augstāko ēku Ņujorkā un otru augstāko ASV, par to augstāks ir tikai Čikāgas Vilisa tornis.
Taimskvērs
Ņujorkas Taimskvēra ziemeļu pusē starp 45. un 47. ielu atrodas Dafija skvērs (Duffy Square), nosaukts par godu kanādiešu - amerikāņu izcelsmes karavīram, priesterim un kara kapelānam, kurš pašaizliedzīgi glābis ievainotos karavīrus Pirmā pasaules kara laikā. No šā laukuma paveras brīnišķīgs skats uz visu Taimskvēru. Šo nosaukumu ielu krustojums ieguvis no laikraksta New York Times ēkas, lai gan redakcija šajā vietā vairs neatrodas. Joprojām šajā vietā Jaungada naktī nolaižas kristāla bumba (tā ir tradīcija kopš 1906. gada).
Ļoti interesants ir tā sauktais Gludekļa nams (5.; Flatiron Building), kas ir viens no Ņujorkas simboliem - tievākais debesskrāpis, viena no pirmajām augstceltnēm, uzcelta 1902. gadā. Savas neparastās, trīsstūrveida formas dēļ izskatās satriecoši, ja ņem vērā, ka celts pirms vairāk nekā 100 gadiem. Ņujorkā nekas nav mazs - ja iepirkšanās centrs, tad vislielākais - Macy’s (1.).
Rokfellera centrs un skats uz Centrālparku
Vēl viena ievērības cienīga vieta, kas raksturo Ņujorku, ir Rokfellera centrs (6.) - vairāku ēku, biroja centru kopums ar slidotavu vidū, ko apvij pasaules valstu karogi, arī Latvijas. Nosaukts multimiljonāra Džona Rokfellera vārdā. Tieši šajā vietā tiek iedegta slavenā Ņujorkas Ziemassvētku egle. Tieši no Rokfellera ēkas 87. stāva latviešu ceļotāji ierauga Ņujorkas vaibstus visā pilnībā - Hudzonas upe, Bruklinas tilts, Centrālparks, Empire State Building un neskaitāmas citas ēkas - cita par citu interesantāka. Tieši no šā nama ir vislabākie skati, daudzi no tiem redzēti filmās un seriālos. Gan ieeja Rokfellera ēkā, gan brauciens uz Brīvības statuju (tās apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka - tas jāņem vērā tūristiem, jo var sanākt tā, ka uz Ņujorku esi atlidojis, bet nekur netiec iekšā, jo visas biļetes jau izpirktas…). Tieši no kuģīša, kas dodas no Manhatanas uz Brīvības salu, kur atrodas 93 metrus augstā Brīvības statuja (15.), paveras skats uz pilsētu, ko pilnīgi visi iemūžina fotokamerās, - šis skats ir pilsētas zīmols. Uz Brīvības salas atrodas arī muzejs, kurā apskatāma vecā statujas lāpa (13.).
Ņujorkas pagalms - arī tā sauc slaveno Centrālparku (11.), ko redzam vai ikvienā amerikāņu romantiskā filmā vai seriālā par CSI izmeklētājiem. Parka teritorija ir 340 hektāru, to projektēja 19. gadsimtā, kas aizņēma 16 gadu. Centrālparkā ir vairākas vietas, kuras apmeklēt un iepazīt, vienkārši pastaigājoties, taču jāmin viena: Zemeņu lauks (Strawberry Fields), ko Joko Ono izveidoja Džona Lenona piemiņai. Viņš dzīvoja netālu esošajā Dakotas daudzdzīvokļu namā. Centrālparka simbols ir arī vāveres (12.) - to tēls rotā vārtus, un, visticamāk, jūs sastapsiet īstas vāveres.
Līdztekus neogotisma stilā celtajai Ņujorkas Svētā Patrika katedrālei (4.; pēc Eiropas mērogiem jauna baznīca - celta tikai 1878. gadā) ir debesskrāpji, no kuriem daži celti tajā pašā laikā, kad skaistais dievnams.
Piemiņas ūdenskritums
Pasaules megapilsēta, kurā dzirksteļo nepārtraukta dzīvība, ir pieredzējusi traģiskus brīžus. Tāds bija 2001. gada 11. septembris. 13 gadu pēc terorakta traģēdijas vietā atklāta jauna, skaista un brīvību simbolizējoša ēka - jaunais Pasaules tirdzniecības centrs (9.), kas ir vairāk nekā 500 metru augsts 104 stāvu nams (blakus tam slejas vēl četras biroju ēkas - debesskrāpji, bet neviens nesasniedz tā augstumu). «Nams» gan būtu pieticīgi teikt - gan tā arhitektūra, gan raksturs ļauj to saukt par Ņujorkas jauno simbolu. Iznīcināto Dvīņu torņu vietā jauni debesskrāpji nav celti. Tur ierīkots piemiņas memoriāls 9/11 un muzejs (10.). Piemiņas memoriāls veidots uz abu torņu pamatiem - tieši tā, kā tie bija novietoti, tikai augsto stāvu vietā, kas slējās debesīs, tagad ir ūdenskritumi, kur ūdens krīt zemes dziļumā… Piemiņas vietu papildina īpaši audzētu un iestādītu balto purva ozolu aleja, kur starp ozoliem ir viens pilnīgi citādāks koks - bumbiere, kas simbolizē izdzīvojušos. Par memoriālu un debesskrāpjiem daudz interesanta var uzzināt mājaslapā wtc.com, kur ir arī burvīgas fotogrāfijas ar pilsētas skatiem.
Volstrīta un Bruklinas tilts
Darījumi, nauda - arī to simbolizē pilsēta. Volstrītas (Wallstreet; 8.) nosaukums cēlies no angļu vārda wall (siena - latv. val), kas sargāja pilsētas iedzīvotājus no iebrucējiem. Tagad tā ir pilsētas finanšu centrs, bet tās simbols bronzas vērsis. Šajā rajonā atrodas nozīmīgākās finanšu institūcijas, piemēram, Ņujorkas Fondu birža. Ne tik daudz kā par naudu, bet par uzņēmību liecina ņujorkiešu vēlme uzbūvēt tiltu starp Manhatanu un Bruklinu Īstriveras pretējā krastā, kas savulaik bija atsevišķa pilsēta.Tilta tapšanas vēsture ir kārtīga romāna vērta. Tas ir sava laikmeta inženiertehnisks brīnums, jo uzbūvēt parastu tiltu šajā vietā nebija iespējams ūdens plūsmas dēļ. Būvēt piekaramo tiltu piedāvāja vācu inženieris Džons Rēblings, sākotnēji šāda ideja nešķita ticama, taču tiltu uzbūvēja. Tiesa, tam bija nepieciešami 14 gadi un pats inženieris tā atklāšanu nesagaidīja (1883. gadā). Tagad Bruklinas tilts (7.) ir iecienīta pastaigu vieta, jo uz tā virs brauktuves atrodas īpaši gājējiem paredzēts celiņš. Savukārt pati Bruklina ir dibināta pirms vairākiem simtiem gadu un nosaukta par godu nīderlandiešu pilsētai Breukelenai. Tikai retais to zina, tāpat kā to, ka pati Ņujorka nav tikai Manhatana, bet arī Bruklina, Kvīnsa, Bronksa un Steitenailendas.
Pasaules dzelzceļa stacija
Viena no pasaules lielākajām dzelzceļa stacijām (2.) atrodas 1913. gadā celtā ēkā - to uzskata par visapmeklētāko Ņujorkas ēku, jo ik dienu tai cauri iziet ap pusmiljons cilvēku. Elpu aizrauj skats, ko ieraugām, stāvot stacijas plašajā vestibilā: gaisma līst stacijas ēkā pa milzīgiem logiem, griesti ir veidoti kā velves, un tās rotā mirdzošas zvaigznes. Stacijas lielās kāpnes veidotas pēc Parīzes operas nama kāpņu parauga. Un visbeidzot jāpiemin vēl viens Ņujorkas simbols - Solomona R. Gugenheima muzejs (3.) - tas glabā izcilas mūsdienu mākslas kolekcijas, savukārt tā ēka tiek uzskatīta par 20. gadsimta arhitektūras sasniegumu.
* Šeit un turpmāk iekavās bilžu numurs
TOP 10 apmeklētākās vietas un ekskursijas Ņujorkā
• Brīvības statuja (Statue of Liberty)
• Ēd kā ņujorkietis! Ēdiena - pastaigu tūre pa Ņujorku (Food on Foot Tours)
• Rokfellera centra skatu tornis (Top of the Rock)
• 9/11 memoriāls un muzejs (9/11 Memorial&Museum)
• Ņujorkas ūdens taksometrs (Hop on Hop off Water Taxi)
• Impērijas debesskrāpis (Empire State Building)
• Tiso kundzes vaska figūru muzejs (Madame Tussaunds)
• Lielā autobusa tūre pa Ņujorku (Big Bus Hopon)
• Ar autobusu uz teātri Manhatanas ielās (The Ride)
• Kruīzs ar kuģīti (Circle Line Sightseeing Cruises)
Avots: www.newyorkpass.com
Kā nokļūt?
Brīvības statuja (Statue of Liberty)
Brīvības statuja atrodas uz salas, tāpēc laikus jārezervē gan biļete kuģītim, gan paša pieminekļa apmeklējumam. To var izdarīt vairākās interneta vietnēs, viena no tām www.statueoflibertytickets.com. Cena (25$ un 28$) ir atkarīga no tā, cik augstu jūs vēlaties Brīvības statujā uzkāpt. Biļetes cena ir zemāka bērniem un senioriem virs 65 gadiem. Jāierodas laikus (vismaz stunda iepriekš paredzētajam laikam), jo jāizņem rezervētās biļetes un jāiziet drošības kontrole.
Rokfellera centrs
Rokfellera centru var apmeklēt bez maksas, taču lieliskākais skats uz pilsētu paveras no Rokfellera centra skatu torņa, kas ir 260 metru augsts. Biļešu cena pieaugušajam ir 32$, bet bērniem no 6 līdz 12 gadiem 26$ un senioriem 30$.
Avots: www.rockefellercenter.com, www.statueoflibertytickets.com