Pēc vairāk nekā astoņus gadus ilgiem restaurācijas darbiem, kas izmaksājuši vairāk nekā 14 miljonus dolāru, tūristu apskatei atkal atvērts Svētā Antonija klosteris, kas atrodas netālu no Suecas pilsētas Ēģiptē.
Tiek uzskatīts, ka koptu kristiešu klosteris ir vecākā šāda veida celtne uz mūsu planētas – tas būvēts pirms aptuveni 1600 gadiem.
"Mēs ar prieku un lielu entuziasmu atjaunojam visus mūsu vēstures pieminekļus, un nav tik svarīgi, vai tie ir koptu, ebreju vai musulmaņu," piedaloties svinībās, kas sarīkotas par godu klostera atjaunošanai, sacījis Ēģiptes Senlietu pārvaldes vadītājs Zahi Havāss, atgādinot, ka visas šīs celtnes ir Ēģiptes nacionālā bagātība.
BBC vēsta, ka restaurācijas darbu laikā atjaunota senā klostera siena, tornis, divas galvenās baznīcas un mūku celles. Uzsākot darbus, liela daļa no Svētā Antonija klostera bijusi avārijas stāvoklī – vairākas telpas pat radījušas tiešus draudus cilvēku dzīvībai. Restauratoriem nācies uzstādīt jaunus balstus, mainīt gan grīdas, gan griestus. Beidzot klosterī ievilkta elektroenerģija un ierīkota ūdensapgāde, turklāt uzstādīta arī moderna signalizācijas sistēma, jo šajās celtnēs glabājas tūkstošiem senu manuskriptu.
Svētā Antonija klosteris atrodas aptuveni 155 kilometrus no Kairas – netālu no Suecas pilsētas. Tas ierīkots klinšainos kalnos vairāku desmitu kilometru attālumā no Sarkanās jūras un aizņem aptuveni 10 hektāru plašu teritoriju. Klostera mūru augstums sasniedz 12 metru, un aiz šiem mūriem uzbūvētas septiņas baznīcas – vienā no tām glabājoties arī Svētā Antonija pīšļi.
"Šī ir svēta vieta, jo tieši šeit likti mūku kustības pamati," sarunā ar RIA Novosti sacījis klostera priekšnieks mūks Justuss. Viņš atgādinājis, ka Svētais Antonijs, kuru baznīca apveltījusi ar titulu Lielais, ir dzimis aptuveni 250. gadā kristīgā ģimenē kādā no Augšēģiptes ciematiņiem. Pēc vecāku nāves viņš pārdevis savus īpašumus, izdalījis naudu nabadzīgajiem cilvēkiem un devies dzīvot tuksnesī. Vietā, kur pašlaik atrodas viņa vārdā nosauktais klosteris, Svētais Antonijs nodzīvojis no 312. līdz 356. gadam, kas nozīmē, ka viņš miris 106 gadu vecumā. Ala, kurā dzīvojis šis svētais, atrodas aptuveni 2 kilometru attālumā no paša klostera – 680 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Pēc Svētā Antonija nāves viņa pēdējo dzīvesvietu sākuši apmeklēt tūkstošiem svētceļnieku no Sīrijas, Etiopijas, Ēģiptes un citām valstīm, kuri šeit ierīkojuši klosteri. VI un VII gadsimtā klosterī meklējuši patvērumu kristieši, kuri kļuvuši par beduīnu un berberu uzbrukumu upuriem. Kaut gan klosteris atradies nomaļus no galvenajiem tirdzniecības ceļiem, beduīni to vairākas reizes sagrāvuši – gan XI gadsimtā, gan 1454. gadā. Tomēr līdz galam to nopostīt nav izdevies, un vēl tagad uz klostera ēku sienām aplūkojami zīmējumi, kas datēti ar mūsu ēras VII un VIII gadsimtu. Tiesa, daudzus no manuskriptiem iebrucēji tomēr iznīcinājuši.
Ēģiptes varas iestādes cer, ka pēc restaurācijas darbu pabeigšanas klosterim izdosies piesaistīt vairāk tūrstu – Z. Havāss atgādinājis, ka Ēģipte nav tikai Gīzas piramīdas, Luksoras Valdnieku ieleja un Sarkanās jūras kūrorti. Plašāku informāciju par Svētā Antonija klosteri iespējams iegūt interneta mājalapā www.egyptologyonline.com/st_anthonys.htm.