TŪRISMS: Bulgārijas saule un kirilica

Bulgārija ir valsts, kurā salīdzinoši viegli varēja nokļūt padomju laikos, kad dzīvojām aiz dzelzs priekškara, – varas iestādes turp ļāva braukt tūristiem, jo šī valsts skaitījās gandrīz kā 16. padomju republika. Pašlaik gan Bulgārijai latviešu tūristu takas ved garām un apkārt. Ja ir kāda pilsēta ārzemēs, kur ar ļoti lielu varbūtību uz ielas nesastapt nevienu tautieti, tad tā ir Sofija – Bulgārijas galvaspilsēta. Jo nav tiešo avioreisu, kas sarežģī nokļūšanu Sofijā. Varbūt vairāk latviešu apmeklē Melnās jūras piekrastes kūrortus. Vēl bija savulaik tāds bums, ka Bulgārijā varēja par lētu naudu iegādāties nekustamos īpašumus un kāda daļa latvju biezo šo to tur nopirka.

Latviešu neinterese par Bulgāriju gan ir netaisnīga, jo šajā valstī ir daudz ko redzēt, daudz ko darīt. Interesanta ir galvaspilsēta Sofija un tās apkārtne, kur daudz muzeju, atpūtas centru, arhitektūras objektu, - slavenā Aleksandra Ņevska katedrāle, Lauvu tilts. Sofija atrodas kalnu ieskautā līdzenumā, ir krietni lielāka par Rīgu. Tiek lēsts, ka pilsētā dzīvo apmēram pusotrs miljons ļaužu. Tur ir arī metro, kas ļauj ātri nokļūt no punkta A uz B. Centrā ielas gludas un sakoptas, naktīs tās tiek laistītas. Ir daudz dažādu izklaides iespēju. Bulgāri ir dzīvespriecīgi, ļoti laipni un viesmīlīgi. Krievu valodas zinātājiem pirmajā brīdī var šķist, ka bulgāru valoda ir saprotama, jo visi laipnvārdiņi skan gandrīz kā krievu valodā, taču tik vienkārši vis nav - bulgāru leksikā ir diezgan daudz turcismu, tāpēc stipri jāiespringst, lai varētu bulgāriski kaut ko saprast un sazināties. Bulgāru rakstība - kirilica. Pret krieviem Bulgārijā ir vai nu neitrāla, vai draudzīga attieksme, jo viņi joprojām jūtas pateicīgi Krievijai, ka ar tās palīdzību tikuši vaļā no turku jūga.

Bulgārija ir vīnu zeme, un šis dzēriens labā kvalitātē nopērkams daudz lētāk nekā Latvijā. Taču veikalos neredz Latvijā pazīstamo suslu Monastirska izba, ko pierasts uzskatīt par Bulgārijas produktu. To laikam ražo kur citur, un ar vīnu tai maz sakara. Bet ir citi ļoti labi vīni un populārais - ellīgi niknais degvīns rakija. Bulgāru virtuve ir veselīgu dārzeņu uzvaras gājiens - īpaši slaveni ir Šopu salāti, kas līdzīgi tam, ko saucam par grieķu salātiem, - tomāti, gurķi, paprika, sīpoli, olīvas, kazas siers, eļļa, etiķis. Vēl iecienīts tāds pats šašliks kā latviešu Jāņos, ko sauc par šiščeta. Ir gandrīz tāda pati zupa, kādu ēd latvieši, - pupiņu zupa ar žāvētām desiņām.

Bulgārija skaitās viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, un Latvija pagaidām vēl ir tādā kā labākā situācijā, taču, ja latvieši turpinās atslābt, bet bulgāri saņemsies, drīz vien Bulgārija būs mums priekšā. Pašlaik Bulgārijā vēl ir sava nauda - levas un stotinki. Mēs ar saviem ienākumiem tur nevaram justies kā bagātnieki, tomēr Bulgārijā visas preces un pakalpojumi ir mazliet lētāki nekā pie mums - tas taču priecējoši. Bulgārijas Džini koeficients ir apmēram tikpat štruntīgs kā Latvijai - tas ir cipars, kas liecina par ļoti netaisnīgu sociālo sistēmu, kur mazam skaitam ļaužu pieder lielas bagātības, bet liels skaits ir diezgan neturīgs.

Dažs ārzemju investors, kas savulaik tā kā grasījās ienākt Latvijā, no Latvijas aizlaidās lapās. Turpretī Bulgārijā šis investors ir atradis iespējas biznesam. Bija savulaik Latvijā franču komercbanka Societe Generale, kas izlēma, ka Latvija nav perspektīva vieta, un pazuda. Bet Sofijā šīs bankas filiāles atrodas vai uz katra stūra. Vēl uz Latviju pirms padsmit gadiem tā kā posās vāciešu-austriešu zemo cenu lielveikalu tīkls Lidl, sapirkās pie mums zemi, bet tad pārdomāja un visu pārdeva. Taču Sofijā ir daudz Lidl veikalu.

Bulgārija ir labs sadarbības partneris Gruzijai, kas izmisīgi meklē tirdzniecības ceļus uz Eiropu. Tāpēc nav brīnums, ka pašā Sofijas centrā atrodas restorāns ar nosaukumu Genacvale, - var baudīt ne tikai bulgāru, bet arī gruzīnu virtuvi. Vēl Sofijā ir daudz dažādu grieķu un vācu komercbanku filiāļu un turku viesnīcu. Ar turkiem bulgāriem vēsturiski ir bijis daudz nesaskaņu - bulgāri ilgu laiku dzīvoja Osmaņu impērijas sastāvā un bija apspiesti, taču mūsdienās šiem pagātnes naidiem tikts pāri, turku investori ir laipni gaidīti un veic Bulgārijā savu diezgan veiksmīgu biznesu.

Caur Sofiju tek upe, kas gan nav tik plata kā Daugava. Vasarās Iskara ir tikai tāds kā grāvis, pavisam maza upīte, taču pavasaros, ja bijis sniegains gads, šī upe, kas nāk no kalniem, pārvēršas par varenu straumi. Jāteic, daba ap Sofiju ir satriecoši skaista - Balkāni, Rila - Rodopi ir ar mežiem apauguši, klinšaini kalni, kalni ar sniegotām virsotnēm, kur attīstīts slēpošanas kūrortu tīkls. Tur atrodas arī upes un ezeri, kur var makšķerēt.