Tūkstošiem kilometru no Latvijas, pāri okeānam latviešu ceļotāji atrod brīnumu – Koraļļu pili, ko savām rokām bez īpašām inženiertehniskām zināšanām un tehnikas uzcēlis latvietis Edvards Liedskalniņš jeb Ed Leedskalnin. Leģenda vēsta, ka Koraļļu pili Floridas pussalā Amerikas Savienotajās Valstīs Eds Liedskalniņš būvējis par godu nelaimīgai jaunības dienu mīlestībai Agnesei, taču vēstures fakti arī liecina par citu versiju – Latviju Edvards, viens no astoņiem Liedskalniņu bērniem, pametis, bēgdams no cara slepenpolicijas 1912. gadā. «Vēstures liecības ir būtiskas, taču svarīgākais ir tas, ko mēs atklājām Koraļļu pilī – neparastu vietu, noslēpumus – kā šī pils būvēta, mīlestību, stāstu par vienkāršu un reizē sarežģītas dabas cilvēku un apliecinājumu neizmērojamai cilvēka pacietībai,» pēc Koraļlu pils apciemojuma stāsta žurnāla Māja galvenā redaktore Māra Matisone.
Otra pasaules mala
Vienu no lielākajiem pārsteigumiem Latvijas ceļotājiem, kuri bija devušies tālajā braucienā uz Ameriku, sagādāja tieši Koraļļu pils (Coral Castle), kas tagad ieguvusi muzeja statusu. Pili izveidojis latviešu izcelsmes amerikānis Edvards jeb Eds Liedskalniņš no Stāmerienas. Māra stāsta, ka pirms tam ceļotāju rīcībā bijusi tikai fragmentāra informācija par Edu Liedskalniņu, par viņa dzimtu un dzīves gājumu Latvijā. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc, viesojoties Floridā, nolemts apmeklēt arī Koraļļu pili. «Mēs jau bijām atpakaļceļā no Kīvestas, Amerikas galējā dienvidu punkta, uz Maiami, kad sapratām: kad vēl, ja ne tagad, atbrauksim uz Houmstedu un Koraļļu pili. 40 lieku kilometru, kas Amerikai, protams, nav attālums. Lēmumu pieņēmām spontāni – braucam pie Eda uz Koraļļu pili!» atceroties ceļojumu, stāsta Māra. Un, kā nereti tas notiek, arī šis ātrais lēmums visam ceļojumam pa Ameriku bijis kā punkts uz i. Tagad Māra saka: izvēlētais galamērķis bija ar izcilu piedzīvojuma garšu, jo Koraļlu pilī «ieraudzījām ne tikai dabas un cilvēka roku darba paveiktus brīnumus, bet sapratām, cik svarīga cilvēka dzīvē ir apņemšanās un izturība». Eda Liedskalniņa paveiktais atstāja lielu iespaidu un radīja lepnuma izjūtu – to taču paveicis latvietis!
No koraļļu akmens veidotā Koraļļu pils (patiesībā sakot, vairāki tonnu smagu koraļļu akmens pieminekļi, tostarp māja) pašlaik atrodas Floridā, netālu no Maiami, Houmstedas (Homestead) pilsētā (citos avotos minēts, ka precīza muzeja atrašanās vieta ir Leisure City, abas šīs vietas gan atrodas vienuviet un, meklējot Koraļļu pili, nekļūdīsieties, adrešu meklētājā ierakstot gan vienu, gan otru pieturpunktu). Taču sākotnēji Eds Liedskalniņš savu megalīto koraļļu brīnumu veidoja citā vietā – Floridas pilsētā, apmēram 16 kilometru no pašreizējās muzeja atrašanās vietas. Arī tas, kā Māra izpētījusi literatūrā un uzzinājusi muzejā, ir apbrīnas vērts, jo savu pili Eds pārvietoja uz jauno vietu bez īpašas tehnikas. Taču stāsts jāsāk ar to, kas ir Eds un kāpēc viņš cēla pili Floridā, un ko latvieši uzzināja ceļojumā Eda pilī?
Kas bija Eds?
Edvards Liedskalniņš dzimis 1887. gadā (vēstures avoti min dažādus datumus – janvāri vai augustu) Stāmerienā, daudzbērnu ģimenē Namsadu mājās. Viņa tēvs bijis zemnieks, kurš nomājis zemi no vācu barona Volfa, kas dzīvoja skaistajā Stāmerienas pilī. Izskolojies tikai līdz ceturtajai klasei, viņš bija apguvis arī akmeņkaļa un mūrnieka prasmes. Liecībās minēts, ka no Latvijas Edvards varētu būt devies prom, iespējams, lai paslēptos no cara policijas, jo viņš vai viņa brāļi bija iesaistījušies sociāldemokrātiskās aktivitātēs. Savukārt daudz romantiskāks un, jāteic, skumjāks izskaidrojums Eda aizbraukšanai sākumā uz Londonu, vēlāk Ameriku ir stāsts par nelaimīgu mīlestību pret kādu meiteni.
Un arī te viss ir noslēpumiem apvīts. Leģenda vēsta, ka 16 gadu vecā Agnese Edvardu pametusi tieši pie altāra un viņš, sāpju sagrauzts, pametis Latviju. Taču citi avoti stāsta arī par kādu citu sievieti Hermīni Lūsi, kura bijusi vien divus gadus jaunāka par Edu, vēlējusies precēties, bet Edam tolaik nav bijis naudas un precības izjukušas. «Eda līgava pirms kāzām pateikusi, ka Eds viņai esot pārāk vecs, taču pats Eds vēlāk mainījis savu stāstu, sakot, ka iemesls kāzu izjukšanai bija viņa izglītības trūkums un nabadzība,» par dzirdēto muzejā atklāj Māra, «tas Edam netraucējis visu savu mūžu Agnesi vai Hermīni saukt par saviem «saldajiem sešpadsmit»».
Floridu Eds nebija izvēlējies nejauši, klejojumu laikā pa Kanādu un Ameriku viņš saslima ar tuberkulozi un izlasīja, ka Floridā ir labākais klimats, silts un saulains, lai no slimības tiktu vaļā. Zemi Floridsitijā (Florida City) Eds nopirka par 12 dolāriem un sāka veidot pili. Eds ticējis, ka Amerika ir visu iespēju zeme un tā cilvēku var padarīt slavenu. Nekas nav mainījies – tā domā arī daudzi latvieši mūsu dienās!
Saldie sešpadsmit
Lai vai kā bijis patiesībā, Eds, pārceļoties uz Floridu, sācis celt Akmens vārtu parku (Rock Gate Park), kas tikai vēlāk, jau pēc Eda nāves, nosaukts par Koraļļu pili – viss parkā celts no koraļļu akmeņiem, kas raksturīgs Floridas pussalai. Pili Eds cēlis 28 gadus līdz pat savai nāvei, un tā patiešām ir iespaidīga – no koraļļu bluķiem izveidoti dažādi objekti, arī māja ar istabām, un joprojām tā ir mīkla, kā viens cilvēks varēja to paveikt. Daži no objektiem ir vairāku tonnu smagi, taču to īpašā novietojuma dēļ pat bērns tos var pagriezt… Piemēram, Mēness sirpis ir 21 tonnu smags un sešus metrus augsts. «Jūs jautāsiet, kā viens vīrs bez palīdzības to izdarīja? Ar vienkāršiem darbarīkiem, pacietību un neizmērojamu iztēli,» tā skan atbilde uz šo jautājumu Koraļļu pilī. Vēl interesanti un mazliet noslēpumaini ir arī tas, ka ne Floridsitijā, ne pašreizējā pils atrašanās vietā neviens iedzīvotājs nav redzējis, kā tieši Eds veidoja koraļļu akmens pieminekļus. Joprojām visai pasaulei ir mīkla – kā viens cilvēks smagos akmens bluķus izkalis un pārvietojis pats, bez īpašas tehnikas. Lūk, tāpēc amerikāņi to dēvē par vienu no pasaules brīnumiem.
Māra stāsta, ka pilī par gidi strādā Patriša, kura, uzzinot, ka ir ciemiņi no Latvijas, bijusi īpaši priecīga, jo tā gadās ļoti reti. «Mēs viņai internetā parādījām jaunākās ziņas no Latvijas, Eda dzimtās vietas,» stāsta Māra. Eds interesējies par astronomiju, tāpēc pilī atrodamas akmenī cirstas planētas un saules pulkstenis, kurš rāda ļoti precīzi, un teleskops, kas precīzi notēmēts uz Polārzvaigzni. Pilī apskatāms arī Mēness dīķis – tā kreisajā pusē ir jauns mēness, labajā – vecs, bet pats dīķis ir pilnmēness. Dīķa vidū saliņa auseklīša formā. Par brīnumaināko vietu pilī uzskata tās astoņas tonnas smagos vārtus. Tik smagu akmeni Eds vārtos bija novietojis un līdzsvarojis tā, lai to varētu pagriezt pat bērns. Jau vairākus desmitus gadu pēc Eda nāves šie vārti pēkšņi pārstājuši griezties, noņemot vārtus ar smagsvara celtni, atklājies, ka milzīgo akmens kluci Eds novietojis uz smagās automašīnas gultņa, bet vārtu asij akmens bluķī no augšas līdz apakšai bez elektriskiem instrumentiem precīzi izurbis apaļu caurumu.
Pilī vienā no istabām ir it kā pavisam vienkārša lieta – izkapts, taču amerikāņi to nepazīst. «Protams, mēs zinām, kas tā ir,» Patrišai teikuši latvieši, Eds šo amerikāņiem svešo rīku sameistarojis pats. Šajā pilī video dziesmai Sweet Sixteen veidojis arī dziedātājs Billijs Aidols. Dziesmas nosaukumā ir arī atbilde, kāpēc Eds cēlis šo pili – saviem «saldajiem sešpadsmit».
Valentīndienas dāvana
Par neīstenotām ilgām pēc ģimenes un mīlestības, pēc Māras domām, liecina tas, ka Koraļļu pilī no koraļļu akmens izveidotas gultas visai ģimenei, ieskaitot bērnus un pat sievasmāti, arī Troņa zālē – tronis katram, un apspriežu galds, pie kura būtu jāsēž Floridas gubernatoram. Tieši Koraļļu pilī ir pasaulē vislielākā dāvana mīļotajai Valentīndienā – Eda mīlestības galds, kas sver vismaz divas tonnas un kas izveidots sirds formā. Eds ļoti mīlēja ziedus, un, tā kā nevarēja ik brīdi nodrošināt pilī svaigus stādus, viņš iestādīja tropu augus. Tie, kuri apskatāmi muzejā, ir paša Eda stādīti un aug jau vairāk nekā 50 gadu. Katru gadu Koraļļu pilī tieši Valentīndienā tiek svinētas kāzas. Koraļļu pils noteikti priecātos, ja kādreiz tur kāzas svinētu arī kāds pāris no Latvijas.
Pēc Eda nāves pili mantojusi viņa brāļa ģimene, kas dzīvojusi Mičiganā ASV un kas pili tālāk pārdevusi kādai privātpersonai. Edvarda Liedskalniņa pēdējā vēlēšanās nevienam nebija zināma, viņš vispār ļoti turējies tālu no sabiedrības, nekad tā arī neapprecējās. 1951. gada novembrī viņš atstāja zīmīti pie savas pils vārtiem «Aizeju uz slimnīcu» un vairs savā pilī, savā pasaulē, ko sauca par «saldajiem sešpadsmit», neatgriezās.