Saule, siltums, brīnišķīgi zilas debesis un nepiespiesta gaisotne savstarpējās attiecībās – tādus Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidus ierauga ceļotāji no Latvijas. Floridas karstums un spilgtā saule pēc lietainās un miglā tītās Ņujorkas ir pārsteigums un arī pārbaudījums «vēsajiem» latviešiem. Taču pēc tveices un nepiespiestas atmosfēras ir jādodas tieši uz Floridu, Maiami un Floridakīzām (The Keys) – pārakmeņojušos koraļļu salu, kur atrodas vistālāk Amerikas dienvidos apdzīvotā vieta Kīvesta (Key West).
Uz ASV pagājušā gada nogalē devās žurnāla Māja redaktore Māra Matisone četru domubiedru kompānijā. Amerikas ceļojuma plāns ietvēra Ņujorku – debesskrāpju pilsētu un Maiami – pasaulslavenu atpūtnieku oāzi skaisto pludmaļu un siltā okeāna dēļ. «Latvijā liela daļa cilvēku sapņo par siltumu un sauli, kuras mums ļoti pietrūkst. Īpaši drūmi kļūst, tuvojoties rudens krēslainajiem vakariem, tāpēc mēs nolēmām Latvijas rudeni sagaidīt Maiami,» stāsta žurnāla Māja redaktore Māra Matisone. Tur, tālajos Amerikas dienvidos, viņa gan sajutusi ne tikai glāstošus saules starus, bet kārtīgu tveici, no kuras glābties varēja vienīgi okeānā vai pludmales baseinos.
Ziediem bagātā
Floridas vārds nevienam nav svešs, taču neliela atgādne – Florida ir viena no ASV štatiem, lielākā daļa štata atrodas uz Floridas pussalas, un, skatoties kartē, tā atgādina tādu kā nelielu piedēkli varenajai un plašajai Amerikai. Atšķirībā no citiem ASV štatiem Floridu praktiski no visām pusēm iekļauj ūdens – austrumos Atlantijas okeāns, dienvidos – Floridas šaurums, rietumos – Meksikas līcis. Spāņu valodā Florida nozīmē ziediem klātā, puķainā. Vēstures liecības rāda, ka Floridu atklāja 16. gadsimtā un tajā laikā pussala tika saukta par Pascua Florida jeb «ziediem bagātās Lieldienas».
Visvairāk apmeklētās Floridas pilsētas ir Maiami un Orlando, taču tūrisma ceļveži aicina apmeklēt arī mazāk zināmas vietas, kurās tūristu pieplūdums nav tik liels, piemēram, 16. gadsimtā spāņu kolonistu dibinātās Sentogastina un Pensakola. Pavisam īsi Māra pastāsta, ka Sentogastina (St. Augustine) ir Amerikas senāko eiropiešu apmetne, kas joprojām ir apdzīvota. To 1565. gadā dibināja spāņu kolonists Pedro Menendess de Aviless (ar spāņu kolonistu vārdiem caurvīta visa Florida). Pilsētai ir 69 kilometru gara pludmale, un tā var lepoties ar vislielāko spāņu fortu visās ASV; to uzbūvēja 18. gadsimta sākumā, kad pilsētu atjaunoja pēc postoša ugunsgrēka. Arī Pensakolu (Pensacola) dibināja spānis, kurš 16. gadsimtā iekuģoja Pensakolas līcī. Pilsēta piederējusi spāņiem, frančiem, angļiem un visbeidzot amerikāņiem. Tieši šeit atrodas Floridas senākā – Vecā Kristus baznīca.
Visas ievērojamākās un interesantākās Floridas pilsētas atrodas piekrastē, izņemot Orlando, kas iekārtojusies pašā dienvidu štata viducī. Tur atrodas pasaulē lielākais izklaides komplekss Volta Disneja pasaule ar 69 kvadrātkilometru teritorijā izkārtotajiem tematiskajiem parkiem (viens no galvenajiem – Magic Kingdom). Turpat arī apmeklētājus katru dienu visa gada garumā gaida SeaWorld jeb Jūras pasaule. Šo apkārtni, konkrēti Kanaveralas ragu, ASV savulaik izvēlējās par savas kosmosa programmas bāzes vietu, izveidojot tur Kenedija kosmosa centru.
Klāt Maiami
Basketbola līdzjutēji Maiami vārdu loka NBA komandas Miami Heat dēļ, dzeltenā prese – tāpēc, ka Maiami ir pludmaļu «karaļvalsts» un pazīstama ar Sautbīču (South Beach) un Palmbīču (Palm Beach) kā bagāto un slaveno atpūtas kūrortu. Taču šī pilsēta lepojas arī ar vienu no lielākajām pasaules ostām. Pirms 100 gadiem Maiami bija tikai neliela tirdzniecības novietne, bet tagad tajā mīt vairāk nekā divi miljoni ļaužu. «Pludmales – tas ir jaukākais, ko izbaudījām Maiami,» atklāj Māra. Ievērojamākā ir Sautbīča, taču ir arī daudz citu skaistu vietu, kur atpūsties un nopeldēties. Interesanti, ka tikai neliela daļa cilvēku peldas okeānā, kur, starp citu, ūdens ir siltāks nekā speciāli veidotās peldvietās – baseinos. Visticamāk, tāpēc, ka ūdens baseinos ir ļoti tīrs, kristāldzidrs. Taču okeānā nopeldēties – tas ir neaizmirstami, un to nevar salīdzināt ne ar vienu peldi Latvijā – jūrā vai ezerā. Baseinos ļaudis pavada karstās dienas, malkojot kokteiļus un tērzējot, – okeānā to neizdarīsi, smejas Māra.
Ceļotāju iecienītas vietas ir arī Mazā Havana (Little Havana), ko apdzīvo pilsētas kubiešu kopiena, un zaļumzaļās piepilsētas Koralgeiblsa (Coral Gables) un Kokonatgrova (Coconut Grove). Maiamibīčā (Miami Beach) apskatāms senais spāņu klosteris, kura vēsture ir īpaša. Tas uzbūvēts Spānijā laikā no 1133. līdz 1141. gadam, bet pagājušā gadsimta sākumā to nopirka preses magnāts Viljams Rendolfs Hērsts un deva rīkojumu 35 000 klostera akmeņu iesaiņot dēļu kastēs. Šī krava nogulējusi Ņujorkā līdz pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad tika nolemts to salikt. «Amerikā atklājas ļoti daudz dažādu brīnumainu stāstu, reizēm pat neticamu! Klausies un nesaproti – izdoma vai patiesība!» smejas Māra. Tieši no Maiami Latvijas ceļotāji ar automašīnu uzsāk ceļu uz galveno ASV dienvidu apceļošanas mērķi – ASV tālāko dienvidu punktu, kas atrodas Floridakīzās.
Koraļļu salas
Izklausās dīvaini – Floridakīzas, taču, vienkārši runājot, tā ir salu virkne, ko dažkārt pat kartē īsti nevar saskatīt. Tādas kā krelles, kas stiepjas no Amerikas līdz Kubai. «Cilvēki saka: no šā dienvidu punkta – Kīvestas – acīm saskatāma Kuba, taču īsti tā nav, varbūt tikai kāds, kam ērgļa acs, to var saskatīt,» atzīst Māra. No Maiami uz Kīvestu jādodas pa speciāli pāri salām uzbūvētu autoceļu (Overseas Highway). «Sajūta tāda, ka ar auto brauc tikai pa jūru, pa ūdeni, jo sauszemi dažviet nemaz neredz. Līdzās joprojām redzama vecā dzelzceļa līnija, ko 20. gadsimtā uzbūvējis kāds dzelzceļa magnāts,» stāsta Māra. «Kādreiz šī dzelzceļa līnija bijusi ļoti populāra, taču vēlāk nopostīta, un tagad, lai cilvēki pa to nemēģinātu pārvietoties, izņemti atsevišķi dzelzceļa posmi.» Braucot pa «pārjūras ceļu», sajūta ir sirreāla, un Māra var tikai iedomāties, cik aizraujoši bijis ceļot pāri jūrai, braucot no salas uz salu ar vilcienu! Laiks ne vienu dienu ceļotājus nepieviļ – saule, saule un zilas, zilas debesis. Saskan ar Floridakīzu klimata aprakstu – siltā klimata dēļ to var apciemot visu gadu, lai gan jāatceras, ka vasara ASV dienvidos latviešiem varētu būt pārāk karsta.
Floridakīzas veido vairākas salas – vispirms jāmin Kīlārgo (Key Largo), kas ir lielākā sala, saukta par garo. Aktīvās atpūtas cienītāji to dievina niršanas iespēju un dziļjūras makšķerēšanas dēļ. Savukārt Islamorada, kas sastāv no septiņām salām, pasludinājusi sevi par makšķerēšanas galvaspilsētu. Kīvesta ir vistālāk ASV dienvidos apdzīvotā vieta, un tieši tur atrodas meklētais dienvidu punkts.
Un tālāk frīku šovs
Kīvesta ir īsts piedzīvojums mums visiem – tā atrodas uz salu sazarojuma, kam no abām pusēm skalojas ūdens – no vienas puses – Meksikas līcis, no otras – Atlantijas okeāns. Pašā galējā dienvidu punktā betona stabs apmēram trīs metru augstumā, uz kura rakstīts «Līdz Kubai 90 jūdzes». «Kīvestā mūs sagaida festivāls, par kuru mēs pat nenojautām. Ja būtu zinājuši, kārtīgi sapostos,» Māra joko, un, kad viņa parāda fotogrāfijas, es saprotu, ko viņa ar to domā. Izgreznojušies kā dīvainīši vai daži pat pilnīgi pliki, tikai visintīmākās vietas noslēpuši aiz putnu spalvām vai uzlīmējuši zelta zvaigznes, cilvēki dodas ielās. Māra sākumā padomājusi, ka viņi visi ies gājienā, kas bija plānots, iestājoties tumsai, taču izrādījās, ka tie ir skatītāji un arī viņai vajadzētu ģērbties līdzīgi, ja vēlas nopelnīt kādu dāvanu, – jo plikāks, jo vairāk kreļļu, ko skatītājos meta gājiena dalībnieki. Dažāda vecuma cilvēki (saprotamu iemeslu dēļ neviena bērna, un pat jauniešus Māra redzēja tikai dažus), tērpušies krāšņās drānās, izkrāsojušies, rotājušies ar spalvām, spīguļiem, parūkās, spīdīgos audumos, vai puskaili – plikiem dibeniem, kailām krūtīm (arī apgleznotām). Visvairāk Māru pārsteidza vīrieši, kuri nekautrējās pilnīgi kaili staigāt pa ielu, piesedzot tikai savu vīrišķo simbolu ar nelielu drāniņu vai uzvelkot tam spilgti rozā cepurīti. Krelles kaklā, un aiziet! Visi vēlējās fotografēties, visi smaidīgi, jautri. «Jo trakāk, jo labāk,» tā šo pasākumu nosauca Māra. Vēlāk noskaidrojās, ka tas ir ikgadējs Fantāzijas festivāls, kuram katru gadu cita tēma – šogad Visu Svēto starpgalaktikas frīku šovs. Interesanti, ka gājiena priekšgalā brauca policisti un cilvēki skaļi viņiem uzgavilēja. Šāds festivāls Kīvestā notiek jau divdesmit piekto gadu, piemēram, 1983. gadā tas bija veltīts Tenesija Viljamsa lugām, 1989. gads – nākotnes vīzijai – kā dzīvosim 2089. gadā? Bet 1990. gadā – Karību fantāzijām. Ir bijuši festivāli, kas veltīti «mistiskiem rītiem, monstrīgiem vakariem», pirātiem, punduriem un politiskajiem dzīvniekiem. Vēsture liecina, ka šis festivāls izgudrots, lai veicinātu tūrismu un vairotu pilsētas pievilcību ārpussezonas laikā. Arī tūrisma ceļvežos Kīvesta minēta kā pilsēta ar neordināru dzīvesveidu... «Gan uz ielas, gan kafejnīcās cilvēki ir tik brīvi, cik vien iespējams. Arī tevi viņi uztver kā draugu, kā senu paziņu,» stāsta Māra. Stāstījums jānoslēdz ar Kīvestai raksturīgo – joku. «Kādā kafejnīcā lūdzām mājās pagatavotu limonādi. Jā, bez problēmām! Atnes dzērienu, aukstu, dzeram un slavējam. Vai jūs gribat vēl? Jā! Un tad pamanu, ka apkalpotāja dzērienu pagatavo no automāta, glāzē sajaucot kolu, spraitu un fantu,» Māra smejas, un jāsmejas līdzi, skaudīgi pie sevis domājot: kā gribētos uz to Ameriku!