Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

TŪRISMS: Zvēru un augu dārzi, un citas aizraujošas vietas Pierīgā

Žiperīgās vāverītes, kas mīt Signes Utānes zoodārzā, nobildēt ir ļoti grūti – žviks, un aste jau aizņirb citā krātiņa stūrī © Aisma Orupe

Ja ir vēlme izrauties no Rīgas, bet nedoties nekur tālu – tad ir īstais brīdis apraudzīt, kas notiek Pierīgā. Jo arī tur mīt aizrautīgi ļaudis, kas spējuši padarīt savu darbu un hobiju par prieku arī citiem. Tāds ir zoodārzs Brieži Stopiņu novadā, Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, Tīnūžu muižas muzejs Ikšķiles novadā un padomju autotehnikas kolekcija Ogrē.

Gan lieliem, gan maziem patīk aplūkot un pabarot zvēriņus. Lielais zoodārzs, protams, piedāvā lielāku dažādību, tomēr mazākā dārziņā tuvība ar dzīvo dabu veidojas lielāka. Ja vēl skatīties to visu kopā ar saimnieces Signes Utānes stāstiem! Viņa smej, ka saimniecības nosaukums ir Brieži, bet tikai tagad tas atbilst īstenībai, jo pirms mēneša iegādāti divi dambrieži. Tie gan vēl esot gana kautrīgi un tikai brīžiem iznāk laukā no krūmāja. Taču kas tie ir par priekiem viesiem, kad tas notiek!

Kā tapa zoodārzs? Vai! Nebijis ne domas, ka kaut kas tāds te būs. Visa vaininieki esot viņu trīs bērni. Kā gan lai nepiepilda atvases vēlmi nevis pēc kārtējās datorspēles, bet pēc savas vistiņas un gailīša! Otrs atkal lūdz kaziņu, bet trešais – poniju. Pundurkaziņas pirkums izvērties plašāks, nekā sākotnēji cerēts, un mājā ienākuši trīs dzīvnieciņi. Palēnām sapratuši, ka ar mīlestību vien nepietiks, jāliek dzīvnieciņiem pašiem gādāt par iztiku, tas ir, jāierīko minizoodārzs.

Pirmā atbraucējus sagaida peruāņu pundurcūciņa Pigis, kuru gan apglaudīt nedrīkst, jo tā var mēģināt nogaršot glāstītāja roku. Paejot pāris soļus tālāk, acis vai ņirb no dekoratīvo mājputnu un savvaļas putnu dažādības, kas te saradušies no dažādu valstu izstādēm. Turpat starp 150 putnu saimi lēkā arī trusēni. Bet visā ļembastā no sava skata punkta nolūkojas žagata Žaga, kura šeit nonākusi kā mazs putnēns, kas izkritis no ligzdas. Nu šo vietu uzskata par savu un projām vis nelido. Tā nav vis vienkārša, bet runājoša, turklāt jūtas kā pilntiesīga saimniece, kas brūk virsū visiem svešiniekiem, tāpēc, kamēr ir apmeklētāji, tā tiek ielikta būrītī. Ir arī šeit lielāku dzīvnieku bariņš – ponijs, ēzelis, aitas, kazas.

Ja gribas redzēt arī augu valsts krāšņumu, ir noteikti jādodas uz Salaspils Botānisko dārzu, kas ir viena no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā. Šeit 129 hektāru platībā tiek uzturēti vairāk nekā 13 tūkstoši augu taksoni (sugas, pasugas, šķirnes u. c.), tajā skaitā vairāk nekā 3900 kokaugu. Staigāt te var stundām un dienām (ja aplūkotu katru augu pa vienai minūtei, tas prasītu pusotru mēnesi), sākot no visvecākās dārza daļas, kas sākta veidot 19. gadsimta beigās, līdz pat visjaunākajai celtnei – oranžērijai.

Nebūt ne tālu no šīs augu paradīzes, skaistās Tīnūžu muižas pārvaldnieka mājā iekārtota vieta, kas jo īpaši saistoša būs Pirmā pasaules kara interesentiem. Ikšķiles vārds saistās ar diviem tā laika notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes. Tur no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde diennakti cīnījās pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku un savu uzdevumu – aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 20 000 vīru lielā Krievijas 12. armija iziet no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā – izpildīja. Muzejā var sīkāk uzzināt, kā tas strēlniekiem izdevās, var arī aplūkot interesantus ekspozīcijas materiālus, piemēram, vācu kareivja uzņemtu vienu no pirmajiem dokumentālajiem kadriem par tā laika Rīgu. Tāpat tur var ne tikai apskatīt, bet aptaustīt kaujas ietērpu, aprīkojumu. Mēģināt pacilāt milzīgo aizsargvairogu, ko tolaik spēja noturēt streļķu puiši. Stendos ir aplūkojami arī atradumi, kas liecina par kaujām. Piemēram, to vidū ir arī nesprāgusi granāta, ko kāda lauku sieviņa izmantojusi kā kartupeļu mīcāmo stampiņu.

Bet autotehnikas cienītājiem noteikti vajadzētu apmest nelielu līkumu un iebraukt Ogrē, Druvas ielā 8, kur angārā visā savā godībā ir izvietotas padomju laika tehnika un sadzīves priekšmeti. Tas nu tiešām jāredz, ko ogrēnietis Jānis Buka astoņu gadu laikā izveidojis – izremontējot un padarot gluži kā jaunus žiguļus, gazikus, zapiņus un moskvičus. Tur ir iemaldījies arī kāds amerikāņu autiņš, ko mašīnu īpašnieks min kā vienu no dārgākajiem eksemplāriem. Tāpat sirdij tuvs esot viens no vecākajiem žigulīšiem, kas no rūpnīcas konveijera nobraucis otrajā tā ražošanas nedēļā. Angārā vietu radušas arī rotaļlietas, vēl citas padomju ēras lietas. Jo īpašu ievērību izpelnās gāzētā ūdens automāti, kas nekad neesot lietošanā nonākuši. Vajadzētu tikai uzpildīt ar ūdeni un sīrupu, un to gadu ekskluzīvā garša garantēta!