TŪRISMS: Pilsēta ar muzikantiem. Brēmene

Pasakot vārdu «Brēmene», pirmās asociācijas, protams, raisās ap brāļu Grimmu pasaku – neesmu vienīgā pasaulē, kam ir tik stereotipiski priekšstati par šo Ziemeļvācijas pilsētu. Kas vēl? Un tieši pēc «vēl» ir vērts turp aizbraukt.

Nevarētu teikt, ka ceļojums uz Brēmeni būtu pieskaitāms pie sapņu ceļojumiem, bet tagad jāatzīst – es gribētu tur atgriezties. Pēc tā miera, līdzsvarotības un nesteidzības. Var jau teikt, ka tā ir visos atpūtas ceļojumos – pienākumi un plānotājs atstāts mājās, un, kad prāts ļauj baudīt «vienkārši dzīvi», tad, izrādās, tas arī izdodas. Tomēr, ir daži argumenti, kas runā par labu šādam ceļojumam. No Rīgas līdz Brēmenei nav tālu, ir arī ērti un pietiekami lēti – no Rīgas uz Vācijas mazpilsētu var nokļūt ar Ryanair, kas jo bieži piedāvā dažādas atlaides, un lidojums par pāris eiro nav stāstiņš no brāļu Grimmu pasakas. Pilsēta ir tieši tik liela, lai pat vienā reizē spētu apgūt tās top 10 objektus un vēl atliktu laiks vienkārši paklīst un mēģināt izjust pilsētas atmosfēru. Un tajā var arī mēģināt saskatīt atšķirīgo no citām Hanzas savienības pilsētām, vienlaikus – baudīt līdzīgo. Pilsētā var atrast arī ko pārsteidzošu un pavisam noteikti – negaidītu, jo kurš gan varētu iedomāties, ka Vācijas ziemeļrietumos kāds uzņēmējs pirms simt gadiem uzdrošinājies sākt audzēt rododendrus, kas pēc gadsimta ne tikai būs izdzīvojuši, bet pat kļuvuši par pilsētas lepnumu. Izrādās, pilsētas parkā ir pavisam mazs zooloģiskais dārzs, kur mīt mājdzīvnieki: cūkas, pīles, alpaki, jūras cūciņas... Tur, pašā pilsētas centrā, blakus Rātslaukumam, ir dārzeņu tirdziņš, kurā, ja vien viesnīcā būtu virtuvīte, varētu sapirkt visu nepieciešamo gastronomiskām baudām. Aizejot vakariņās uz Rātes pagrabu, var vismaz mēģināt iztēloties, kā vīnu dzēra pirms 600 gadiem, jo tieši tik senas ir vīna dzeršanas tradīcijas šajā pagrabā. Protams, mūsdienās padomāts īpaši par tūristiem, un tas nedaudz kaitina, toties ēdienkarte ir lieliska, arī iespējas nobaudīt kādu no 650 vīna šķirnēm. Brēmenē noteikti jādodas uz Bečerštrāsi – 20. gadsimta 20. gados tur izveidots vienots, 110 metrus garš mākslas darbs. Nedrīkstētu palaist garām arī zvanu spēles, ko atskaņo 30 Meisenes porcelāna zvani rotējošā tornī. Tur, ja gribas ko bohēmisku, jāsameklē Viertel kvartāls, ko vietējie uzskata par pilsētas viskrāsaināko daļu, bet, tā kā kvartāls atrodos mazliet nostāk no tūristu takām, tur var satikt vietējos iedzīvotājus un sajust reālo pilsētu.