CEĻOJUMS: Slava Patrikam! Pasaule gatavojas iekrāsoties zaļa

17. marts arī Latvijā jau labu laiku zināms kā svētki, kad ļaudis steidz tērpties zaļā, doties uz pabu iedzert kādu Ginesu un līksmot īru mūzikas pavadībā.

Taču Īrijas aizbildņa Svētā Patrika dienu interesantāk svinēt daudzmaz autentiskos apstākļos, – vēl ir gana laika, lai sapostos ceļojumam uz Dublinu un apmeklētu vietas, kurās leģendārais svētais kādreiz darījis savus brīnumus, vai pat dotos uz kādu no ASV pilsētām, kur notiek grandiozākās Svētā Patrika dienas parādes.

Tradīcijas ir atšķirīgas – piemēram, Ņujorkā, līksmības tiek rīkotas vienīgi 17. martā, bet citviet tās sākas iepriekšējā nedēļas nogalē – Dublinā parāde notiks jau sestdien, 14. martā. Tas nozīmē, ka ceļojuma laikā iespējams apmeklēt ne tikai vienu, bet pat vairākas parādes. Par to, ka īriem ir svētki, būs iespējams atcerēties, arī aplūkojot izslavētus tūrisma objektus, kā Pizas torni vai Kolizeju, – tie tiks izgaismoti zaļā krāsā.

Lieldienu ugunskurs

Mūsdienās šķiet pašsaprotami, ka īrs – tas ir katolis. Taču tā bijis ne vienmēr. Līdz pat šīs ēras V gadsimtam Smaragda salas iedzīvotāji ķelti savu priesteru druīdu vadībā pielūguši pagānu dievus. Tiek uzskatīts, ka tieši Svētais Patriks bijis tas, kura mudināti īri pievērsušies kristietībai, taču, kā norāda BBC, «fakti par Patrika dzīvi un paveikto ir tīti tādā pašā miglā kā Īrijas kalni, tie savijas ar folkloru un leģendām». Vēsturnieki lēš, ka Patriks (romiešu versijā – Patrīcijs) ir dzimis aptuveni 373. gadā un dzīvojis romiešu pārvaldītajā Britu salu daļā. 16 gadu vecumā jaunieti sagūstījuši laupītāji no Īrijas, kuri viņu pārdevuši verdzībā kādam druīdam. Nākamos sešus gadus Patriks bijis spiests ganīt aitas kaut kur mūsdienu Ziemeļīrijā (precīza vieta, kur viņš vergojis, nav noskaidrota), savu garu stiprinot ar lūgšanām un pie viena apgūstot ķeltu valodu.

Leģenda vēsta, ka reiz sapnī Patrikam parādījies eņģelis, kurš mudinājis bēgt no verdzības, un pēc kāda laika viņš atgriezies pie savas ģimenes Britu salās. Paklausot eņģeļa aicinājumam, jaunais vīrietis nolēmis kļūt par garīdznieku, zināšanas papildinājis Francijā, bet aptuveni 433. gadā atgriezies Īrijā – nu jau kā misionārs.

Vēsturnieki noskaidrojuši, ka tolaik vērienīgākās druīdu rīkotās svinības notikušas Taras kalnā, aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļiem no Dublinas. Ķeltu svinību laikā citur tuvējā apkaimē kurināt ugunskurus bijis stingri noliegts, bet leģenda vēsta, ka Patriks šo aizliegumu pārkāpis, Sleina kalnā iekurot Lieldienu ugunskuru. Kad vietējie varasvīri ieradušies sodīt pārdrošnieku, viņš noplūcis āboliņa lapu un, demonstrējot tā trīs lapiņas, izskaidrojis ķeltiem Svētās Trīsvienības principu. Tas viņam izdevies tik labi, ka toreizējais valdnieks atļāvis Patrikam turpināt misionāra darbību, lai gan druīdi, jūtot, ka tā var apdraudēt viņu varenību, mudinājuši viņu sodīt ar nāvi.

Mūsdienās tūristi labprāt apmeklē gan Taras kalnu, gan Sleina kalnu, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā. Īrijas Mantojuma informācijas centrs Taras kalnā organizē vairāk nekā pusstundu garas ekskursijas, kuru laikā gidi aizraujoši izskaidro ķeltu un Īrijas vēstures īso kursu. Tiem, kuriem informāciju vienkāršāk uztvert vizuālā veidā, iespējams noskatīties arī 20 minūšu dokumentālo filmu par šo tēmu. Sleina kalnā iespējams aplūkot XII gadsimtā celtās baznīcas drupas, bet ik gadus sestdienā pirms Lieldienām vietējās draudzes mācītājs kalnā kurina ugunskuru, atgādinot par to, ka savulaik tā rīkojās arī Svētais Patriks.

Padzītās čūskas

Misionāra darbībā Svētais Patriks nav aprobežojies tikai ar Dublinas apkaimi, leģendas un stāstus par sevi atstājot visā Īrijā. Piemēram, Tiperārijas grāfistē ir vērts apmeklēt Kešelas pilsētiņu, kur V gadsimta vidū viņš esot kristījis kāda vietējā valdnieka dēlu. Galvenais apskates objekts šeit ir Kešelas pils, dēvēta arī par Svētā Patrika klinti. Taisnības labad gan jāatzīst, ka majestātiskās celtnes tapušas, agrākais, XII un XIII gadsimtā, kad pats Patriks jau sen bija miris.

Krietni vairāk ar viņa vārdu saistītu apskates vietu ir Īrijas rietumu piekrastē. Mejo grāfistē atrodas leģendām apvītais Svētā Patrika kalns – Croagh Patrick, kura 765 metrus augsto virsotni ik gadus apciemo aptuveni miljons tūristu. Vēsturniekiem zināms, ka senie ķelti šajā kalnā rīkojuši ar saulgriežiem saistītus rituālus un svinējuši ražas svētkus, sievietes īsajās vasaras naktīs tur nakšņojušas, jo ticējušas, ka tas veicina auglību. Bet Svētais Patriks ap 441. gadu kalna virsotnē esot gavējis 40 dienu, šajā laikā paveicot arī vienu no saviem slavenākajiem brīnumiem – proti, panākot, ka Īriju pamet visas čūskas. Tiem, kuri nav reliģiozu ceremoniju cienītāji, tieši 17. marts varētu būt piemērots brīdis uzkāpšanai kalnā (vienīgi laika apstākļi Atlantijas okeāna piekrastē mēdz būt ne īpaši labi), jo jūlija pēdējā svētdienā, kad kalna virsotnē ierīkotajā baznīciņā tiek organizēts dievkalpojums, tur mēdz būt milzīga drūzma, turklāt daudzi svētceļnieki kalnā dodas basām kājām, kāpjot ļoti lēni.

«Mūsdienās šajā apkaimē viss, kas saistīts ar Svētā Patrika vārdu, ir liels bizness. Jaukā ostas pilsētiņa Vestporta, kas atrodas aptuveni 10 kilometru no kalna, ir pilna ar veikaliņiem, kuros tirgo dažādus ar Svētā Patrika vārdu saistītus suvenīrus. Vienīgā konkurente šajā ziņā viņam ir leģendārā XVI gadsimta pirātu karaliene Greisa O’Mellija,» raksta ziņu aģentūra AP. Nepilnus 20 kilometrus no Vestportas meklējama Belintaberas abatija, kur Svētais Patriks savulaik ierīkojis baznīcu un kristījis ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Kādreiz tā bija nonākusi aizmirstībā, taču nu jau kādu 800 gadu baznīca ir atvērta ik dienas. Belintaberā sākas arī senais svētceļnieku ceļš, saukts par Tochar Phadraig, – pēc aptuveni 35 kilometru gājiena pa kalniem un pļavām svētceļnieki, atkārtojot Svētā Patrika maršrutu, var sasniegt viņa vārdā nosaukto kalnu.

Svētki Dublinā un citur

Vai nu pirms vai pēc Dublinas apmeklēšanas uz laiku var ielūkoties kaimiņos esošajā Ziemeļīrijā – Daunas grāfistē, pilsētā ar nosaukumu Daunpatrika ir XII gadsimtā celta katedrāle, pie kuras, kā vēsta leģenda, esot Svētā Patrika kaps. Jāatgādina, ka skaidri zināms nav ne tikai viņa dzimšanas datums, bet pat gads, toties nāves diena gan vēstures hronikās pieminēta – 461. gada 17. marts. Tādēļ tieši šajā dienā viņu pieņemts godināt.

Pašā Dublinā vērts paviesoties Svētā Patrika katedrālē – tas iespējams gan pirms, gan pēc svētku gājiena. Pašu parādi, kad šogad sāksies 14. martā pulksten 11, aprakstīt ir grūti – tas ir jāredz. Svētku reliģiskajam aspektam īpaši liela uzmanība netiek pievērsta, Svētā Patrika dienā īri atsauc atmiņā visu seno ķeltu kultūras gammu, un teju vai paši populārākie personāži ir negantie elfi jeb leprehoni – tie paši, kuri saskaņā ar leģendām slēpj zeltu zemē ieraktos podos. Pretēji plaši izplatītam stereotipam Ginesa alus parādes laikā nemaz nepludo – tā baudīšanai laiks parasti pienāk vēlāk. Taču tieši Svētā Patrika dienas svinēšana ir vienīgā reize gadā, kad daudzviet piedāvā zaļā krāsā iekrāsotu alu.

Bet kas gan ir zaļš alus, salīdzinot ar veselu zaļu upi? Šāda tradīcija ir Čikāgā, kur parāde notiks tajā pašā dienā, kad Dublinā – 14. martā. Tā sāksies tieši pusdienlaikā, bet Čikāgas upe zaļa kļūs ap pusdesmitiem no rīta, tādā krāsā paliekot kādas piecas stundas. Dienu vēlāk stafeti no Čikāgas pārņems Bostona, kas tiek uzskatīta par pašu īriskāko no visām ASV pilsētām, – aptuveni ceturtdaļa tās iedzīvotāju esot ar īru saknēm. Parādes Bostonā tiek rīkotas kopš 1901. gada, taču, pateicoties lielajam īru izcelsmes iedzīvotāju skaitam, dažādi pasākumi pilsētā notiek teju visa mēneša garumā, un bostonieši smej, ka viņi atzīmē nevis Svētā Patrika dienu, bet gan Svētā Patrika mēnesi. Ņujorkā īru skaits procentuāli nav tik liels, taču tieši ASV varenākajā pilsētā notiek pati grandiozākā parāde ar vissenākajām tradīcijām, – pirmo reizi to 1762. gadā, tātad vēl pirms neatkarības pasludināšanas, sarīkoja pēc mājām noilgojušies britu armijā dienoši īri, atgādina National Geographic. Parāde ilgst vairāk nekā sešas stundas, un to noskatīties parasti sapulcējas ap diviem miljoniem ņujorkiešu un pilsētas viesu. Samērā populāra parāde, kas arī allaž tiek rīkota tieši 17. martā, notiek Džordžijas štata pilsētā Savannā. Kā jau dienvidos, tai ir mazliet savdabīga pieskaņa, taču, kā raksta National Geographic, eksotikas ziņā Savannu krietni pārspēj Karību jūras sala Monserata, kur Īrijas aizbildņa godināšana tiek apvienota ar kādas vergu sacelšanās dalībnieku pieminēšanu.

The Irish Times uzsver, ka Svētā Patrika dienas svinības kļuvušas par globālu fenomenu un šie svētki tiek atzīmēti pat vietās, kur dzīvo salīdzinoši maz īru, piemēram, Maskavā vai Viļņā, kur 2013. gadā caur pilsētu tekošā upe pēc Čikāgas parauga tika iekrāsota zaļa. Īrijas tūrisma pārvalde kampaņas Global Greening laikā parūpējusies, lai par svētkiem atceras visur. Šogad zaļā krāsā tiks izgaismoti Kolizejs un Pizas tornis Itālijā, panorāmas rats London Eye Lielbritānijā, Burj Al Arab viesnīca Dubaijā, Kristus Pestītāja statuja Riodežaneiro, Niagaras ūdenskritums un vēl, un vēl, un vēl...

UZZIŅAI

GRANDIOZĀKO SVĒTĀ PATRIKA DIENAS PARĀŽU INTERNETA MĀJASLAPAS

Ņujorka – www.nycstpatricksparade.org/

Bostona – www.southbostonparade.org/

Čikāga – www.chicagostpatsparade.com/

Savanna – www.savannahsaintpatricksday.com/

Monserata – http://www.visitmontserrat.com/connect_festival.php#1

Monreāla – www.montrealirishparade.com

Dublina – www.stpatricksfestival.ie

Birmingema – stpatricksbirmingham.com

Kavoroiga –www.spainholiday.com/CaboRoig

Oklenda – www.stpatrick.co.nz