Krievijas tūristu zaudēšana satrauc Eiropu un sāpīgi skar Latviju

Eiropas tūrisma nozares speciālistus satrauc Krievijas tūristu plūsmas samazinājums. Eiropas Ceļojumu komisijas (ETC) publiskotie ekonomiskie pētījumi liecina, ka pēc Krimas krīzes martā ievērojami palēninājās tūrisma izaugsme no Krievijas un daudzām Eiropas valstīm. Arī Latviju tā skārusi spēcīgi.

ETC izpilddirektors Eduardo Sananders gan paudis, ka, par spīti Krievijas ceļotāju plūsmas samazinājumam, šogad tomēr vēl būs vērojams apmēram 3 procentu pieaugums. Taču viņš neslēpa, ka bija prognozēts 10 procentu pieaugums. Krievijas tūrisma tirgus pēdējo 20 gadu laikā ir nozīmīgs Eiropas tūrisma industrijai – ar 18,1 miljonu tūristu 2013. gadā Krievija kļuva par trešo nozīmīgāko tūristu piegādātāju Eiropā.

Tomēr saistībā ar politisko krīzi Krimā, Krievijas iekšzemes ekonomikas vājināšanos un rubļa dramatisko kritumu attiecībā pret eiro un ekonomiskajām sankcijām Krievijas tūristu galamērķu izvēle ir krietni mainījusies. ETC pētījums parāda, ka vissāpīgāk Krievijas tūristu kritumu pārdzīvo Vācija, Itālija, Polija un Spānija. Savukārt krietni lielāku kaimiņzemes ceļotāju skaita pieaugumu šogad piedzīvojusi Kipra, Grieķija un Turcija. It īpaši jau Turcija, kurā krievu tūristu īpatsvars jau sasniedz 11 procentus jeb vairāk nekā 4 miljonus. ETC šo tendenci skaidro ar vairākiem iemesliem. Pirmkārt, Kipra, Grieķija un Turcija piedāvā labu servisu par salīdzinoši zemām izmaksām. Otrkārt, viņiem ir pieredze viesu uzņemšanā no Krievijas.

Izvēlas radus un draugus

Latvija, visticamāk, arī nevarēs priecāties, ka spējusi saglabāt nemainīgu tūristu skaitu 2014. gadā. Pēdējie statistikas dati liecina, ka Krievijas tūristu skaits šā gada deviņos mēnešos samazinājies par 16 procentiem, Neatkarīgajai teic Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča, piebilstot, ka uz kopējās tūristu plūsmas fona tas ir krietns kritums. «Mēs pārdzīvojam katra tūrista zudumu. Esam ļoti daudz strādājuši ar šo tirgu, viņiem bija liela interese, viņi labprāt šurp brauca un labi jutās. Krievi ir dāsni cilvēki, viņi tērē naudu gan izklaidei, gan kultūrai, gan iepirkumiem gan arī restorāniem,» pauž V. Jermoloviča.

Viņa novērojusi, ka pēdējā laikā mainījušies arī Krievijas ceļotāju paradumi Latvijā. Šogad, piemēram, daudzi tūristi no kaimiņzemes izvēlējušies dzīvot nevis viesnīcās, bet gan īrēt apartamentus. Daudzi izmanto to, ka Latvijā dzīvo radi un draugi, un labprāt paliek pie viņiem. Statistika rāda, ka vairāk nekā 40 procenti izvēlas tieši šādu naktsmītņu variantu.

V. Jermoloviča uzskata, ka Latvijas tūrisma industrija nedrīkst atslābt un ir jāturpina Krievijai atgādināt, ka Latvija un Rīga vēl joprojām ir lielisks galamērķis.

Taču ne visi Latvijā sūdzas par Krievijas tūristu skaita samazinājumu. «Ja pēc oficiālas statistikas tūristu skaits no Krievijas ir samazinājies, mūsu viesnīcu grupai tas bija jūtams tikai vienā viesnīcā, kas atrodas pašā Vecrīgas sirdī. Citās Wellton viesnīcās Krievijas viesu skaits pat pieauga,» Neatkarīgajai atklāj Wellton Hotel group standartizācijas un kvalitātes nodaļas vadītāja Anželika Mažeika.

Samazinājies par 10 procentiem

Krievijas tūristu skaita samazinājums sāpīgi skāris arī Jūrmalu. Statistikas dati par 2014. gada pirmo pusi vēl bija salīdzinoši optimistiski, bet deviņu mēnešu statistika jau norāda – tūristu skaits strauji sarūk.

Tūristu skaits Jūrmalā šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 142 674, kas ir par 22 procentiem vairāk nekā pērn, liecina statistika. «Analizējot tūristu ģeogrāfisko sadalījumu, tūristu skaita ziņā sadalījums pa valstīm šā gada 3. ceturksnī (jūlijs, augusts, septembris) un salīdzinājums ar pagājušā gada attiecīgo periodu izskatās šādi: pirmās deviņas vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgākie tūrisma tirgi, tiem seko stratēģiski potenciālie tirgi. Pirmajā vietā ir Krievija ar 10,4% samazinājumu, 2. vietā Latvija – pieaugums 23,3%, 3. vietā Lietuva – pieaugums 58,1%, 4. vietā Igaunija – pieaugums 36%, 5. vieta Vācija – pieaugums 90,7%, 6. vietā Somija – pieaugums 66%, 7. vietā Baltkrievija – pieaugums 28,8%, 8. vietā Zviedrija – pieaugums 4,6%, 9. vietā Uzbekistāna – 13,6%, 10. vietā Norvēģija ar samazinājumu 10,5%,» Neatkarīgajai atklāj Jūrmalas Tūrisma nodaļas vadītāja Gunta Ušpele.

Bailes no firmu bankrotiem

«Esmu dzirdējusi, ka cilvēki daudz labprātāk tagad brauc uz Ēģipti, Turciju, bet uz Eiropu vairs ne,» Neatkarīgajai stāsta Sanktpēterburgā dzīvojošā Anastasija, kas bieži ceļo pa Eiropu, arī Latviju. Viņa norāda, ka tam ir vairāki iemesli un ne tik daudz tas saistīts ar politiskās situācijas saasināšanos, cik tieši ar rubļa vērtības milzīgo kritumu attiecībā pret eiro. «Dzīvojot uz vietas, mēs nejūtam šo valūtu svārstību – produkti paliek tikai mazliet dārgāki, bet, ja jāizbrauc no valsts uz Eiropu, tad viss šķiet dārgs,» atklāj Anastasija. Pēc viņas domām, Krievijas ceļotāji atkal vēlēsies braukt uz Eiropu, tikko eiro kurss atkal kļūs draudzīgāks. «Tas taču nevar ilgi turpināties. Esam arī iepriekš piedzīvojuši eiro kursa celšanos, taču pēc laika viss stabilizējās,» cerīgi teic Anastasija.

Viņa gan neslēpj, ka vēl viens svarīgs faktors ir arī neskaidrība par tūrisma nozari Krievijā. Šogad bankrotējuši daudzi tūrisma operatori, kas iepriekš gadiem ilgi bija nodrošinājuši labus ceļojumus arī uz Eiropas valstīm. Pēc šiem bankrotiem daudzi vairs nevēloties uzticēties tūrisma kompānijām, bet patstāvīgi ceļot vēl baidās, galvenokārt valodas barjeru dēļ.