Šosvētdien, 6. jūlijā, aprit tieši divdesmit gadu kopš brīža, kad Kazahstānas Augstākā padome nobalsoja par lēmumu pārcelt Kazahstānas galvaspilsētu no Almati uz Astanu (tolaik Akmolu).
Ja tūkstošgades mijā Astanā dzīvoja 380 tūkstoši iedzīvotāju, tad šogad Astana ar vairāk nekā 800 tūkstošiem iedzīvotāju jau ir apsteigusi Rīgu.
No Rīgas nokļūt uz Astanu var tikai caur kādu citu lidostu. Bija laiks, kad no Rīgas uz Ceļinogradu (tā Astana saucās starp 1961. un 1992. gadu) varēja aizlidot bez pārsēšanās. Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Ceļinogradu, kā arī tādas Kazahstānas pilsētas kā Atirau (tolaik Gurjeva), Aktebe (tolaik Aktjubisnka), Almati, Kostanaju un Karagandu ar Rīgu savienoja tiešās aviolīnijas. Vasaras sezonā notika divi līdz trīs reisi nedēļā.
Tagad aviokompānija airBaltic mēģina atgūt vecos lidojumu virzienus. 2009. un 2010. gadā vasaras sezonā bija tiešie reisi Rīga–Almati. Ir cerības, ka, tuvojoties 2015. gadam, kad sāksies Latvijas prezidentūra ES, kuras laikā kā viens no svarīgajiem uzdevumiem būs Centrālāzijas un ES sadarbības stiprināšana, Rīgas–Astanas tiešais reiss tiks izveidots. Tagad, lai no Rīgas nokļūtu Astanā, ir jārēķinās ar vienu pārsēšanos un gaidīšanas laiku lidostā. Biļešu meklēšanas rīki piedāvā sešus maršrutus – caur Maskavu, Kijevu, Minsku, Frankfurti, Vīni un Stambulu. Lētākie risinājumi ir caur Kijevu, Minsku un Maskavu. Lidojumā caur Stambulu papildus sanāk arī Turcijas apskatīšana, jo viena nakts jānakšņo viesnīcā. Maskavā un Minskā ceļotāji, kam nav Krievijas un Baltkrievijas tranzīta vīzas, var saskarties ar zināmām neērtībām, kuras rada Muitas savienības noteikumi. Starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju vairs nav muitas robežas. Noteikumi vēl tikai veidojas, un to interpretācija radikāli atšķiras, lidojot caur Maskavu vai Minsku.
Muitas savienības pārsteigumi
Lidojot ar Belavia caur Minsku, ceļā uz Astanu piecas stundas bija jāpavada Minskas lidostas starptautiskajā zonā, jo Baltkrievijas vīzas man nebija. Taču ceļš no izkāpšanas līdz starptautiskajai zonai, kur varēja apsēsties, kaut ko iedzert un izmantot tualeti, ilga vairākas stundas. Trijiem no deviņiem pasažieriem, kas lidoja uz Astanu caur Minsku, nodotajā bagāžā tika atklāta «poligrāfiska produkcija» – bukleti, kas bija domāti Tranzit Kazakhstan izstādei. Baltkrievu muitnieki bezmaksas bukletu vešanu uz izstādi Astanā klasificēja kā «poligrāfiskas produkcijas eksportu uz Muitas savienības teritoriju». Kamēr trīs notvertie nesamaksāja muitas nodevu (četri eiro par kilogramu), nevienu tranzīta pasažieri no Rīgas uz pasažieru starptautisko zonu nelaida. Divas stundas aizritēja kā viens mirklis, vērojot, cik izmisīgi uz Stambulas reisu mēģina nokļūt grupa brūnādainu ļaužu. Izmisums šo ļaužu acīs bija redzams līdz brīdim, kad no majoram līdzīga drukna tēvaiņa atskanēja pavēle: «Bangladešas pilsoņus uz Stambulas reisu ielaist!» Latvijas tranzīta pasažieri palika vieni kopā ar aizdomīgiem, pilnīgi melnas ādas krāsas ļaudīm, pēc izskata spriežot, dienvidsudāniešiem, kuriem baltkrievu mediķu brigāde ar skeneriem mērīja ķermeņa temperatūru. Pa to laiku ar bukletiem notvertie pasažieri konvoja pavadībā tika nogādāti uz valūtas maiņas punktu, kur viņiem bija eiro jāsamaina vietējā valūtā, lai nokārtotu muitas maksājumus. Kad šī procedūra bija galā, visiem Rīgas reisa pasažieriem tika dota atļauja ieiet pasažieru uzgaidāmajā zālē, bet «dienvidsudānieši» palika gaidot, kad tiks izlemts viņu liktenis. Vienam uzņēmuma L EKSPRESIS vadošajam darbiniekam nepieciešamība vest bukletus lidmašīnas bagāžā tranzītā caur Minsku izmaksāja 400 eiro par 10 kg svara pārsniegšanu un 120 eiro kā muitas nodeva. Starptautiskajā zonā Latvijas tranzītpasažierus gaidīja jauns pārsteigums. Reiss Minska–Astana jau ir Muitas savienības teritorijas iekšējais reiss, tāpēc Minskas lidostas starptautiskās zonas veikaliņos ar šādām biļetēm atteicās pārdot pat kokakolas pudeli, ja kaut ko gribi – ej uz bāru.
Radoša brīvība arhitektūrā
Taču, kad visas ceļa grūtības ir pārvarētas, tu nonāc Kazahstānas lepnumā – vienā no modernākajām galvaspilsētām Āzijā. Par Astanas administratīvā centra arhitektūru laikam izsakās visi, kas pirmoreiz apmeklē šo pilsētu. Radošā brīvība, kas izpaudās Astanas centra celtnēs, ir neapšaubāmi ietekmējusi pilsētbūvniecību visā pasaulē. Redzot Astanā īstenoto, arī citviet kļuva vieglāk uzsākt avangardistiskus projektus. Astanas gadījumā pēdējos divdesmit gadus varējām vērot, kā vidēja mēroga apgabala pilsēta pakāpeniski iegūst modernas galvaspilsētas vaibstus. Tikai jāpiebilst, ka pirms astoņiem gadiem Astanas pilsētainavu veidoja divas grūti savienojamas daļas – ultramodernais administratīvais centrs, kuru no trim pusēm ieskauj stepe, un Ceļinogradas padomju stila apbūve ar klasiskajām piecstāvenēm un izšķērdīgām industriālām būvēm no dzelzsbetona. Tagad pilsēta ir izpletusies. Administratīvais centrs vizuāli un telpiski ir saplūdis ar pārējo pilsētu. Modernisma celtņu salas vecajā pilsētas daļā vizuāli savieno administratīvo centru ar pārējo pilsētu.
Galvaspilsētas pārcelšana no valsts nomales tuvāk valsts ģeogrāfiskajam centram mūsdienās nenotiek visai bieži. Pilnīgi jaunas galvaspilsētas ir Brazilja (Brazīlijā) un Ankara (Turcijā). Liela problēma, mainot galvaspilsētu, ir tā, ka visi, kas jau beiguši vidusskolu un ģeogrāfiju vairāk nemācās, nezinās jaunās galvaspilsētas nosaukumu. Šis bija Kazahstānas lielais izaicinājums – panākt, lai pasaulei, dzirdot Kazahstānas valsts nosaukumu, pirmā asociācija būtu nevis ar Almati, bet jauno galvaspilsētu Astanu. Pasaules līderi, uzņēmēji un diplomāti bija jāiepazīstina ar jauno galvaspilsētu. Kā pirmās lielās jaunceltnes tika uzbūvētas kongresu un samitu norises vietas Piramīda, Neatkarības pils un citas. Astana izcīnīja tiesības rīkot globālus un reģionālus pasākumus un sāka veidot savas tradīcijas. Mūsdienās Astana jau ir ieguvusi specializāciju – neitrāla satikšanās un diskusiju platforma, kurā var tikties pasaules politiskie, reliģiskie un biznesa līderi.
Āzijas intelektuālais centrs
Šogad maija beigās norisinājās nu jau septītais Astanas ekonomiskais forums, kurā no pēdējās desmitgades Nobela prēmijas laureātiem ekonomikā piedalījās četri. Plenārsesijā uzstājās Kazahstānas prezidents, ANO ģenerālsekretārs, Malaizijas premjerministrs un citi.
Astanas ekonomiskā foruma dalībnieki meklēja kopēju atbildi uz globālās krīzes izaicinājumiem. 2014. gada forumā neiegrima tikai un vienīgi Ukrainas notikumu radīto problēmu apspriešanā. Raugoties no Deli vai Pekinas pozīcijām, Ukrainas un Krievijas attiecības ir tikai neliela detaļa no globālo attiecību arhitektūras, kuru veido ASV, Indija, Ķīna, ES un Krievija un kurā sava vieta un specializācija ir jāatrod gan lielām, gan mazām valstīm. Foruma dalībnieki fokusējās nevis uz to, kas un kā noticis, bet – kā pielāgoties sekām, kuras izraisa ģeopolitiskās pārmaiņas. Foruma dalībnieki izteica prognozi, ka pie jebkuriem apstākļiem Krievija būtiski diversificēs savas ekonomiskās aktivitātes no Eiropas uz Āzijas virzienu. Šo domu ļoti precīzi noformulēja Kazahstānas premjerministrs Karims Masimovs: «Nākamo desmit gadu laikā Kazahstānas stratēģiskais partneris – Krievija – daudz lielāku uzmanību pievērsīs sadarbībai ar Austrumiem, nevis ar Rietumiem. Kazahstāna ģeogrāfiski atrodas starp Krieviju un Ķīnu. Tāpēc mēs paredzam lielas tranzīta plūsmas virzienā no Krievijas uz Ķīnu un no Ķīnas uz Krieviju.» Kazahstāna izvirza kā stratēģisku mērķi savas atrašanās vietas izmantošanu. Karims Masimovs: «Mums ir jākapitalizē sava ģeopolitiskā atrašanās vieta un jāpiesaista investīcijas no visas pasaules, lai Kazahstāna būtu stabilāka.»
Kosmopolītisms ar kazahu kolorītu
Kā jau lielpilsētā – Astanas veikalos ir pārstāvēti visas pasaules lielākie zīmoli. Vai ir kaut kas tāds, ko var atrast tikai šeit un kas nav sameklējams Rīgā vai Baltijā? Zināms Kazahstānas kolorīts ir zirga gaļas lietošana pārtikā. Tikai – tie nav darba zirgi, kurus pēc gara un smaga darba mūža, velkot arklu vai ecēšas, mūža nogalē apbalvo ar pārstrādāšanu desās. Kazahstānas gaļas zirgi brīvi ganās plašajās stepēs un tiek audzēti tieši pārtikai. Vairums kazahu ir islamticīgie, un reliģija, aizliedzot lietot pārtikā cūkgaļu, neliedz izmantot zirga gaļu. Smalkos kazahu restorānos parasti piedāvā trīs veidu gaļas ēdienus – zirga, aitas un liellopa.
Tiesa, zirga gaļa ir visdārgākā gaļa. Astanas tirgus gaļas paviljonā kilograms saldētas vistas gaļas maksāja divus eiro kilogramā. Turpat svaiga liellopa gaļa bija nopērkama par četriem eiro kilogramā, teļa gaļa par pieciem eiro kilogramā. Vēl nedaudz dārgāka ir jēra gaļa, tad zirga gaļa, kuras vislabākā daļa – treknumi – tika pārdoti par sešiem eiro kilogramā. Tirgū piedāvā gan svaigu, gan sālītu zirga gaļu.
Ļaudis satraukti par Ukrainu
Taču šovasar ļaužu noskaņojums nebija tik iepriecinošs kā citās viesošanās reizēs. Ukrainas notikumi ir atstājuši ietekmi uz daudzu kazahu noskaņojumu. Vai Krievija nevar īstenot ko līdzīgu Kazahstānas ziemeļos, kur daudzviet krievi ir vairākumā? Tirgū sarunājos ar jaunu vīrieti no Kazahstānas dienvidiem, kurš stāstīja, ka Ukrainas notikumi ir atstājuši milzīgu iespaidu. Kazahstāna turoties kopā tikai tāpēc, ka prezidents ir Nursultans Nazarbajevs. Par nākotni jaunais vīrietis bija pesimistisks: «Tiklīdz prezidents nomirs, viss. Kazahstānas vairs nebūs!» Jautāju: «Varbūt prezidentam ir jānozīmē kāds pēctecis?»
«Varbūt,» skan atbilde, «tikai es valsts augšgalā neredzu tādu cilvēku, kurš autoritātes ziņā līdzinātos prezidentam Nursultanam Nazarbajevam.» Par jaunā cilvēka bažām jautāju Kazahstānas valdības ļaudīm, un atbilde bija: «Prezidents Nursultans Nazarbajevs apzinās situācijas nopietnību. Kazahstānas ārpolitiskā drošība balstās uz daudzvektoru politiku, līdzsvarojot globālo lielvaru intereses, bet jautājumā par pēcteci esiet droši. Nursultans Nazarbajevs atradīs Kazahstānai vispareizāko risinājumu.»
Kazahstānas prezidents ir izvirzījis mērķi panākt, lai līdz 2050. gadam Kazahstāna iekļūtu pasaules attīstītāko valstu trīsdesmitniekā. Tāpēc līdzekļi, kas tiek iegūti, eksportējot energoresursus un derīgos izrakteņus, ir jāiegulda, apgūstot pārstrādes tehnoloģijas, paaugstinot kazahu izglītības līmeni, veicinot zinātnes tūrisma attīstību.
Ja pirms desmit gadiem Astana pieteica sevi kā pilsēta, kurā apskatāmi mūsdienu arhitektūras eksperimenti, tad šodien Astana veidojas kā Āzijas intelektuālā galvaspilsēta. Nākamais Astanas lielais izaicinājums ir starptautiskā EXPO izstāde, kas Kazahstānas galvaspilsētā notiks 2017. gadā.