Latvijā strauji attīstās medicīnas tūrisms. Par ārvalstnieku intereses pieaugumu liecina arī Latvijas medicīnas iestāžu alianses Baltic Care apgrozījums, kas pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, šajā sektorā palielinājies vairāk nekā divkārt.
Baltic Care ir apvienojušās desmit klīnikas: VC4 Baltijas vēnu klīnika, VC4 Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnika, Medicīnas sabiedrība ARS, Plastikas ķirurģijas klīnika, Gremošanas slimību centrs Gastro, Klīnika EGV, Latvijas Amerikas acu centrs, Valtera protēžu laboratorija, Dr. Lūkina acu klīnika. Alianse tika izveidota 2009. gadā, lai popularizētu Latvijas medicīnas pakalpojumus ārzemēs un veicinātu eksportspēju.
Šāds solis nesis augļus, jo alianses ietvaros radītas jaunas darba vietas, no valsts mazāk aizbrauc ārsti un medicīnas māsas, jo viņiem ir nodrošināts darbs tepat, uzsver Medicīnas tūrisma centra valdes loceklis Māris Rēvalds. Audzis gan pacientu (2011. gadā to bija 650, 2012. gadā – 1470, 2013. gadā – 3005), gan arī viņu atstātais naudas apjoms: no 406 347 eiro līdz 891 997 eiro.
Lielākoties pacienti te brauc, lai «veiktu kompleksus un sarežģītus diagnostikas izmeklējumus un ķirurģiskas manipulācijas», skaidro M. Rēvalds. Vispieprasītākie (24% gadījumu) esot diagnostikas un fleboloģijas (21%) izmeklējumi, 16% ir vajadzīgi laboratoriskās diagnostikas, 14% dermatoloģijas, 7% estētiskās medicīnas, acu veselības un redzes korekcijas, neauglības ārstēšanas, plastikas ķirurģijas un gastroenteroloģijas pakalpojumi. Aprēķini rāda, ka vidēji ārvalstu pacients iztērē 297 eiro. Vislielākais klientu skaits – 24% – ir bijis no Krievijas, 12% no Lielbritānijas un Īrijas, 11% – no Skandināvijas, 5% – no NVS un Baltijas, 41% – no visām citām valstīm. Cilvēkus no austrumiem, kur gan arī uzbūvēti moderni medicīnas centri, bet trūkst kvalificētu ārstu, piesaista Latvijas personāla profesionalitāte, bet rietumniekus – salīdzinoši zemā cena un piedāvājumu klāsts. Pamatā medicīnas tūrisma jomā darbojas privātās iestādes, taču pēdējā laikā aktivizējušās arī pašvaldību un valsts slimnīcas, aliansei nule pievienojusies arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS), kura pamatā sniedz valsts pakalpojumus. BKUS valdes priekšsēdētāja Anda Čakša paskaidro: «Valsts pasūtījums nav tik liels, lai slimnīcas kapacitāte tiktu izsmelta pilnībā, tāpēc esam gatavi piedāvāt savus pakalpojumus ārvalstu klientiem. Šobrīd gan ieņēmumi no šā sektora nav lieli, proti, 2,6%, taču izaugsmes iespējas ir.» M. Rēvalds uzskata, ka būtu jāizstrādā noteikti standarti tiem, kas vēlas sniegt medicīnas pakalpojumus ārvalstniekiem, pamatojot ar to, ka šī niša ir ļoti jūtīga un kļūdas var atsaukties uz visu nozari kopumā. Stingras prasības vajadzīgas arī tāpēc, lai veiksmīgi sacenstos ar citām valstīm, kur šāds piedāvājumu klāsts ir vēl plašāks un ar krietni senākām tradīcijām. Lielākie konkurenti ir Baltijas valstis, un ir doma ar laiku veidot Baltijas klasteri. «Konkurence ir patiešām sīva. Piemēram, vēl nesen bijām līderpozīcijās ar acu lāzeroperācijām, bet šobrīd mūs izkonkurē Lietuva, kura piedāvā zemākas cenas,» norāda Medicīnas tūrisma centra valdes loceklis.
VIEDOKĻI
Māris RĒVALDS, Medicīnas tūrisma centra valdes loceklis: – Pārrobežu medicīnas pakalpojumi ir viena no perspektīvākajām un straujāk augošajām eksporta nozarēm. Mēs esam spējuši apvienot pieredzi un resursus. Globālajā medicīnas tūrisma kontekstā esam kļuvuši mazs, bet konkurentiem neērts spēlētājs.
Vita JERMOLOVIČA, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle: – Visai tūrisma nozarei medicīnas tūrisma attīstība ir ļoti būtiska, jo cilvēki, kuri brauc uz Rīgu uzlabot savu veselību, pilsētā parasti uzturas vairākas dienas, izmantojot arī citus piedāvātos pakalpojumus – viņi iepazīst kultūras dzīvi, bauda virtuvi vietējos restorānos, iepērkas un izmanto viesnīcu pakalpojumus.
Anda ČAKŠA, BKUS valdes priekšsēdētāja: – Šobrīd medicīnas maksas pakalpojumi sastāda salīdzinoši nelielu slimnīcas ieņēmumu daļu, bet, domājot par slimnīcas attīstību un izaugsmi, peļņas un personāla motivāciju, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu, mums ir jārod jauni risinājumi un veidi, kā pilnveidoties.