Beidzot apskatāmas "Stūra mājas" briesmas

No šodienas apmeklētājiem pirmo reizi tiek atvērta Stūra māja jeb nams Brīvības ielā 61, kur ilgstoši atradās Valsts drošības komiteja (VDK), saukta arī par čeku. Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga – 2014 ietvaros te tapis projekts Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014. Tā laikā interesentiem būs iespēja izstaigāt namu, apmeklēt iekārtotās izstādes. Līdz pat oktobrim te notiks plaša pasākumu programma.

Apmeklētājiem būs iespējams izstaigāt ēku gan kopā ar gidu, kas izvedīs arī pa izmeklētāju kabinetiem, pastaigas laukumu un baisajiem pagrabiem, kuros savulaik tika ierīkots izmeklēšanas cietums, gan individuāli, aplūkojot Okupācijas muzeja veidoto ekspozīciju un ēkā iekārtotās vairākas izstādes. Viena no tām veltīta robežsardzes priekšniekam ģenerālim Ludvigam Bolšteinam, kurš, protestējot pret Latvijas okupāciju, darba kabinetā nošāvās. Savukārt Draudzības (re)konstrukcija ir starptautisks mākslas projekts, kurā aktualizētas un mākslinieciskiem paņēmieniem pētītas situācijas, kurās lielvaru pārstāvji noslēdz «draudzību» ar mazākām valstīm un sabiedrības grupām, kā tas notika, piemēram, PSRS lielajā «tautu draudzībā» vai ASV militārajā klātbūtnē Islandē. Izstāde Par spīti visam ir par okupāciju, izsūtījumu, karu, eksistenci totalitārā valstī, pāri visam izceļot radošās personības vēlmi pretoties necilvēciskam režīmam un pastāvēt kā saprātīgai būtnei. Izstāde veidota īpaši Stūra mājai. Vieta, kurā tā notiek, ir saistīta ar represijām daudzu desmitu gadu garumā un vēsta pati par sevi. Lielākā daļa eksponēto darbu publiskai apskatei tiek izstādīti pirmo reizi. Tie ir izmērā nelieli, piemēram, Ainas Rozes deportācijas vagonā zīmētie miniatūrie bērnu tēli, Jura Barkāna veidotās atmiņas par dienesta laikiem, Brenda Hāses ieslodzījuma ikdienas ainas, Gunāra Bērziņa karikatūras, Otto Medņa portreti, Alfrēda Marijas Švarcera slepus rakstītā un ilustrētā plaukstas lieluma dienasgrāmata, Alfeja Bromulta ieslodzījumā un filtrācijas nometnē tapušie akvareļi, Apolinārija Ulasa portreti, kuru radīšanai krāsu zīmuļi un eļļas krāsas sūtītas no Latvijas, un citi darbi. Īpaša emocionāla slodze ir bērnu zīmējumiem – kā Benitas Plezeres un Elzas Liepas deportācijas laikā un Sibīrijas nometinājumā radītajiem darbiem. Ekspozīcijā Liktens lietu muzejs apskatei izliktas apmēram 500 rīdzinieku atnestās lietas. Kā uzsver izstādes kuratori, 21. gadsimts ienāk civilizācijas vēsturē kā minimālisma ēra, atsakoties no visa nevajadzīgā. Modīgi ir atteikties no lietu kulta, bet tai pašā laikā būtiski izzināt pasauli priekšmetu liecībās. Lietas mums seko kā uzticības zīmes, kļūst par mūsu dzīves laika liecībām.

Izstādē 10 lietu stāsti par cilvēku un varu, ko veido Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, galvenie stāstnieki ir 10 autentiskas lietas (ermoņikas, rakstāmmašīnas, portsigāri, zābaki, saldumu kārbas...), kas stāsta par pagājušā gadsimta vēstures drāmām un peripetijām. Tomēr ekspozīcijā vissvarīgākais ir stāsts par lietas īpašnieku, par cilvēku, kura likteni kādā mirklī ietekmējusi vara, liekot izdarīt izvēli – pakļauties varas diktētiem apstākļiem vai, gluži pretēji, cīnīties ar tiem.

Ko ņemt līdzi, pēkšņi dodoties prom uz svešu zemi – šādu retorisku jautājumu uzdod izstādes Latvieša koferis veidotāji un apskatei izliek lietas, ko aizbraucēji ir uzskatījuši par nepieciešamām ielikt savā koferī. Kas ir būtiskākais, kas nezināmā nākotnē palīdzēs ne tikai fiziskā, bet arī garīgā, intelektuālā un emocionālā ziņā? Uz šādu eksistenciālu jautājumu Latvijā dzīvojošajiem ir bijis jāatbild vairākkārt, un šajā ekspozīcijā var aplūkot lietas, kas savulaik aizvestas no Latvijas un nu atkal atgriezušās.

***

STŪRA MĀJAS HRONIKA

- 1910. g. – Rīgā, Aleksandra un Stabu ielas stūrī (tag. Brīvības ielā 61), tiek pabeigta t.s. Tetera nama – arhitekta Aleksandra Vanaga projektētas greznas sešstāvu ēkas – celtniecība.

- 1919. g. 19. marts – boļševistiskās Latvijas SPR varas iestādes bez tiesas sprieduma nošauj arhitektu A.Vanagu, kurš apcietināts «par kontrrevolucionāru darbību».

- 1935. g. – ēku Brīvības ielā 61 savā rīcībā pārņem Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija.

- 1940. g. 17. jūnijs – pēc PSRS ultimāta Latviju okupē Sarkanā armija.

- 1940. g. 21. jūnijs – Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā ierodas okupācijas varas izveidotās valdības iekšlietu ministrs Vilis Lācis. Dažas stundas vēlāk savā darba kabinetā pašnāvību izdara Latvijas Republikas Robežsardzes komandieris ģen. Ludvigs Bolšteins.

- 1940. g. Jūlijs–augusts – Latvijas sovjetizācijas procesā iekšlietu struktūras tiek iekļautas PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK/NKVD) struktūrā. Ēkas pirmā stāva un pagraba daļā sākas iekšējā izmeklēšanas cietuma izbūve, kuru pabeidz 9. novembrī.

- 1941. g. janvāris – ēkas pirmajā stāvā iekārtotajā šautuvē sāk izpildīt nāvessodus. Kopējais 1940.–1941. g. šeit nogalināto skaits nav zināms, taču domājams, ka tie ir vismaz 150 cilvēki.

- 1941. g. februāris – no PSRS IeTK tiek atdalītas valsts drošības struktūras, izveidojot Valsts drošības tautas komisariātu (VDTK/NKGB), kas turpina darboties Brīvības ielā 61. Vēlāk šīs iestādes oficiālais nosaukums vairākkārt mainās, taču sarunvalodā to visbiežāk dēvē par čeku (pēc sākotnējā padomju valsts drošības dienesta nosaukuma «Črezvičainaja komissija», saīsināti – ČK). Nams Brīvības ielā 61 tautas mutē iegūst apzīmējumu Stūra māja.

- 1941. g. 14. jūnijs – pēc IeTK sagatavotiem sarakstiem no Latvijas uz PSRS iekšējiem apgabaliem tiek deportēti 14 424 Latvijas iedzīvotāji – pamatā nacionālās elites pārstāvji un viņu ģimenes locekļi. 6081 no tiem (apm. 40%) tiek nogalināts vai iet bojā ieslodzījuma vietās vai izsūtījumā. Pavisam

1940.–1941. gadā politisku motīvu dēļ nogalināti, arestēti vai izsūtīti 22 000–23 000 cilvēku.

- 1941. g. 22. jūnijs – sākas PSRS–Vācijas karš. Vācu spēkiem strauji virzoties uz priekšu, padomju drošības struktūras steigā evakuējas. Cilvēkus, kurus arestē kara sākumā un nepaspēj izvest uz PSRS, nogalina.

- 1941. g. 1. jūlijs – Rīgu ieņem nacistiskās Vācijas karaspēks. Stūra mājā tiek izvietotas dažādas nacistu izveidotās «Latviešu pašpārvaldes» iestādes. Ēkā darbojas arī jauniešu organizācija Nacionālā sardze, vācot liecības par čekas darbību un tās upuriem.

- 1944. g. 13. oktobris – Rīgu ieņem Sarkanā armija. Drīz pēc tam Stūra mājā atgriežas PSRS VDTK. Šī struktūra (ar vairākkārt mainītu oficiālo nosaukumu) saimnieko ēkā līdz 1991. g. 22. augustam.

- 1944.–1953. g. – sevišķi intensīvs padomju represīvo struktūru darbības periods, vajājot ar vācu okupācijas režīmu sadarbojušos, apkarojot nacionālās pretošanās kustību, izsekojot potenciālos režīma pretiniekus. Vairums vēsturnieku lēš, ka šai periodā no tiešām politiskām represijām Latvijā cietuši

120 000–170 000 cilvēku.

- 1949. g. februārismarts – Stūra mājā tiek gatavoti saraksti plašākajām masu deportācijām no Latvijas 1949. g. 25.–27. martā. Pavisam saistībā ar šo deportāciju izsūtījumā nonāca 44 191 cilvēks.

- 1953. g. 5. marts – mirst PSRS diktators Josifs Staļins. Pēc viņa nāves režīms PSRS pakāpeniski kļūst liberālāks, samazinās politisko vajāšanu apmēri, represētās personas tiek atbrīvotas no ieslodzījuma un piespiedu nometinājuma. Valsts drošības struktūru darbības metodes kļūst mazāk cietsirdīgas, taču darbības būtība – padomju režīmam neuzticamu personu izsekošana un vajāšana – nemainās.

- 1954. g. 13. marts – PSRS Valsts drošības ministriju pārdēvē par Valsts drošības komiteju (VDK/KGB). Ar šādu nosaukumu iestāde Stūra mājā darbojas līdz PSRS sabrukumam 1991. gadā.

- 1961. g. 23. februāris – VDK pirmo reizi arestē latviešu disidentu Gunāru Astru; padomju armijas Baltijas kara apgabala kara tribunāls viņam piespriež 15 gadus ieslodzījumā. Otro reizi G. Astra tiek arestēts 1983. gadā un notiesāts uz septiņiem gadiem ieslodzījumā; atbrīvots pēc amnestijas 1988. gadā. Savas nelokāmās nostājas dēļ G. Astra kļuvis par latviešu disidentisma simbolu.

- 1985. g. 11. marts – par Padomju Savienības vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs. Viņa izvērstās liberalizācijas politikas rezultātā pakāpeniski atslābst ciešā koordinācija starp komunistisko partiju un padomju represīvajām struktūrām, VDK sāk zaudēt ietekmi.

- 1991. g. 24. augusts – pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Padomju Savienībā un Latvijas pilnīgas valstiskās suverenitātes atjaunošanas Stūra māju savā kontrolē sāk pārņemt Latvijas Republikas iekšlietu struktūras, tomēr lielu daļu VDK dokumentācijas netraucēti izved uz Krieviju.

- 2003. g. 14. jūnijs – pie ēkas atklāj tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa veidoto piemiņas zīmi padomju represiju upuriem Melnais slieksnis (izveidi īstenojis Latvijas Okupācijas muzejs par tautas ziedotiem līdzekļiem).

- 2009. g. 11. februāris – Stūra mājai tiek noteikts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa (vēsturiska notikuma vietas) statuss.

- 2009. g. – Stūra māju pamet pēdējie Latvijas Republikas Valsts policijas darbinieki. Ēkas regulāra izmantošana tiek pārtraukta.

- 2014. g. 30. aprīlis – 19. oktobris – Rīgas – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas Stūra māja. Lieta 1914/2014 ietvaros nams tiek atvērts apmeklētājiem.