Dramatiskie notikumi, kas beigušies ar Ukrainai piederošās Krimas pussalas nokļūšanu Krievijas pakļautībā, atstās iespaidu arī uz vietējo tūrisma industriju. Jau tagad ir skaidrs, ka strauji samazināsies to Ukrainas iedzīvotāju skaits, kuri atvaļinājumu pavadīs Krimā.
Vai to izdosies kompensēt, palielinot tūristu plūsmu no Krievijas, pagaidām droši apgalvot nav iespējams. Turklāt, ņemot vērā to, kādos apstākļos Krima tika pievienota Krievijai, kā arī faktu, ka starptautiski šī pievienošana nav atzīta, grūti iedomāties, ka pussalu pārredzamā nākotnē kā savu ceļojumu galamērķi varētu izvēlēties, piemēram, Vācijas vai Lielbritānijas tūristi. Lai gan apskates vērtu dabas objektu un senu arhitektūras pieminekļu Krimā netrūkst.
Ukraiņu tūristi, visticamāk, zaudēti
Tūrisma sezonai Krimā jau drīz vien būtu jāsākas (pussalas tūrisma industrijas pārstāvji allaž uzsvaru likuši uz to, ka Melnajā jūrā var peldēties no maija līdz oktobrim), taču cerēt uz lielu atpūtnieku skaitu nav pamata. Jau kopš marta sākuma, kad situācija Krimā kļuva saspīlēta, viesnīcu un sanatoriju administrācijas aizvien lielākā skaitā sākušas saņemt paziņojumus par veikto rezervāciju atcelšanu, bet vietējās tūrisma kompānijas atzīst, ka interese par braukšanu uz Krimu ievērojami kritusies. «Mēs ļoti ceram, ka tūrisma sezona neizgāzīsies pavisam, taču jau tagad ir skaidrs, ka viesu būs vismaz par 20% mazāk nekā pērn,» sarunā ar RIA Novosti sacījusi pussalas jaunieceltā tūrisma un kūrortu ministre Jeļena Jurčenko.
Viņas aplēses gan vērtējamas kā ļoti optimistiskas. Ir zināms, ka no sešiem miljoniem tūristu, kuri pērn apmeklējuši Krimu, vismaz 65% bija Ukrainas pilsoņi. Ņemot vērā aukstā kara atmosfēru, kas pašlaik novērojama attiecībās starp Maskavu un Kijevu (Ukraina neatzīst Krimas faktisko aneksiju, bet Krievija neatzīst kaimiņvalsts valdību), grūti iedomāties, ka pussalai atkal izdosies piesaistīt kaut daļu šo cilvēku. Laikraksts Kommersant norāda, ka tas nebūs iespējams, kamēr Ukrainas un Krievijas attiecības ievērojami neuzlabosies. J. Jurčenko gan ļoti optimistiski pavēstījusi: «Ja Ukrainas valsts neliks nekādus šķēršļus, mēs ceram uz Ukrainas tūristu plūsmas saglabāšanos. Galu galā tie ir cilvēki, kuri gadu desmitiem braukuši pie mums un labāk par visiem zina, cik mierīgi ir Krimā.»
Šis ministres izteikums gan prasās pēc vairākiem precizējumiem. Krimā bija mierīgi, kad pa to nesiroja dīvainās pašaizsardzības vienības un savu kārtību necentās iedibināt no Krievijas iebraukušo kazaku patruļas, taču pašreizējos apstākļos par komfortablu atpūtu un drošības sajūtu grūti runāt. Otrkārt, šķēršļus ceļošanai uz Krimu liek ne tikai Ukrainas varasiestādes – pašlaik, lai iekļūtu pussalā, jāšķērso vietējo separātistu ierīkotie kontroles punkti, kuros savu kārtību ieviesuši ar neizprotamu statusu un neskaidrām pilnvarām apveltīti bruņotie grupējumi. Treškārt, ir skaidrs, ka došanās atpūsties uz Krimu Ukrainā tiks uzskatīta kā uzsvērta nelojalitātes demonstrēšana valstij.
Cer uz krievu pieplūdumu
J. Jurčenko vadītais resors to nevar neapzināties, tādēļ ir skaidrs, ka tuvākajā laikā uzsvars tiks likts uz Krievijas tūristu piesaistīšanu. «Līdz šim tikai aptuveni piektā daļa tūristu, kuri ieradās pie mums, bija no Krievijas. Tas ir ļoti maz,» sacījusi ministre. RIA Novosti vēsta, ka jau uzsāktas intensīvas sarunas ar dažādu Krievijas reģionu tūrisma kompānijām un aviopārvadātājiem, vairākos Krievijas reģionos tiks rīkotas Krimas dienas, bet Krimā, neraugoties uz nestabilo situāciju, sarīkots tūrisma forums Krima. Pirmais pavasaris, bet aprīlī tiks rīkots vēl viens tūrisma gadatirgus. Visos šajos pasākumos uzsvars tiek likts uz nostalģiskām atmiņām par padomju laikiem, kad Krimu dēvēja par Vissavienības dziednīcu un tā spēja piesaistīt miljoniem cilvēku (gan organizētos tūristus, gan pārgājienu cienītājus) no visas plašās valsts. Ņemot vērā jaunās vēsmas, tagad pussalu mēģina pozicionēt kā Krievijas Rivjeru.
Tomēr eksperti atzīst vairāku grūti atrisināmu problēmu esamību. Pirmkārt, ir skaidrs, ka, salīdzinot cenas un piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, Krimas tūrisma industrija ievērojami atpaliek gan no Turcijas, gan Ēģiptes, kas joprojām ir krievu tūristu iecienītie kūrorti. Lai gan J. Jurčenko ir solījusi strādāt, lai uzlabotu komforta līmeni un apkalpošanas kultūru, ir skaidrs, ka šādas izmaiņas nenotiek vienā dienā. Nākamā problēma ir ļaužu nokļūšana Krimā. Lielākā daļa tūristu labprāt brauktu ar vilcienu (daļa ar automašīnām), taču tas nozīmē, ka divas reizes turpceļā un divas reizes atpakaļceļā nāksies šķērsot Krievijas un Ukrainas robežu (ja vien neizmanto Kerčas prāmju pārceltuvi no Kubaņas, taču tā spēj apkalpot ļoti ierobežotu skaitu ceļotāju). Robežas šķērsošana nozīmē liekas neērtības, jo vairāk apstākļos, kad abas valstis atklāti konfliktē.
Beidzamo dienu laikā daudz tiek spriests par to, ka tiks ieviesti jauni lidmašīnu reisi no Simferopoles uz Maskavu, iespējams, jau tuvākajā laikā atklās reisus, kas savienos Simferopoli ar citu Krievijas reģionu pilsētām, tiekot apspriesta doma civilajiem aviopārvadātājiem atvērt arī Sevastopoles Belbekas lidostu, kas līdz šim izmantota tikai militāriem mērķiem. Taču Krievijas laikraksti un interneta tūrisma vietnes gandrīz vienbalsīgi atgādina par kādu senu un visiem labi zināmu problēmu. Tā sauktie iekšējie aviopārvadājumi, Krievijas robežās, joprojām ir neadekvāti dārgi, un ir skaidrs, ka tiem ceļotājiem, kuri Krimu varētu izvēlēties tādēļ, ka atpūta šajā pussalā ir relatīvi lēta, lidmašīnu biļetes būs par dārgām.
Tiesa, Krievija ir savdabīga valsts, kas nepieciešamības gadījumā nekautrējas izmantot administratīvo resursu, un nebūtu liels pārsteigums, ja pēc atbildīgu amatpersonu uzstājīga lūguma reisiem uz Simferopoli tiktu noteiktas zemākas cenas. Sanktpēterburgas tūrisma eksperts Vadims Prasovs sarunā ar Regnum norādījis uz vēl vienu iespēju – sociālās palīdzības programmu ietvaros piešķirt valsts iestāžu darbiniekiem ceļazīmes uz Krimas dziednīcām. «Tas būtu pilnīgi attaisnojami situācijā, kad krītas pieprasījums no individuālajiem tūristiem,» viņš sacījis. Regnum raksta, ka Krimai ir visas iespējas atgūt bijušo tūrisma varenību un atkal piesaistīt miljoniem ceļotāju no Krievijas, taču sākumā nepieciešams atrisināt transporta problēmas un pārliecināt cilvēkus, ka gan atpūta Krimā, gan ceļojums uz to ir droši.
Daba un vēsture
Krima allaž bijusi pievilcīgs galamērķis gan skaistu dabas skatu un atpūtas svaigā gaisā piekritējiem, gan tiem, kuri interesējas par vēsturi. Pussalā saglabājušās liecības par dažādiem vēstures posmiem, sākot ar mūsu ēras I gadsimta romiešu cietokšņu drupām netālu no izslavētās Bezdelīgu ligzdas, turpinot ar agrīno viduslaiku cietokšņiem Aluštā (Alustonas cietoksnis) un Demerdži kalna piekājē (Funas cietoksnis). Gurzufā, Sudakā un Feodosijā saglabājušās senu Dženovas cietokšņu drupas (savulaik Dženovas karavīri bija pārņēmuši pussalu savā kontrolē), bet senās mošejas Medresē un Starijkrimā atgādina par laikiem, kad pussalā valdīja Krimas tatāru hani. Visvairāk liecību par šo vēsturisko laika periodu neapšaubāmi ir Bahčisarajā, kas tolaik bija Krimas hanistes galvaspilsēta.
Savdabīga ir gan nocietinātā Sevastopole ar milzīgo panorāmu, kas atgādina par 1854.–1855. gadā notikušo pilsētas aplenkumu un aizstāvēšanu, gan Balaklavas līcis ar tā klintīs iebūvētajām zemūdeņu paslēptuvēm, gan Jalta, kur Livādijas pilī 1945. gada februārī sabiedrotie vienojās par Eiropas robežām pēc Otrā pasaules kara. Forosā savukārt iespējams pa gabalu aplūkot vasarnīcu, kurā 1991. gada augusta puča laikā no ārpasaules bija izolēts toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.
Un, protams, daba – kraujas klintis, grūti pieejami kanjoni, akmeņainās Melnās jūras pludmales. Beidzamo gadu laikā Ukrainas uzņēmēji bija ieguldījuši zināmus līdzekļus, lai atjaunotu sanatorijas un atpūtas namus, kas bija samērā nolaisti – tas gan nav nekāds pārsteigums, ja atceras, ka daudzi no šiem objektiem būvēti vēl pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Krimā uzbūvēti arī vairāki mūsdienīgu atrakciju parki, izslavēts ir vietējais delfinārijs, bet pašlaik grūti prognozēt, vai pēc tā visa tagad būs pieprasījums.