Ceturtdien,28. jūnijā,Ķīpsalā Mazā Balasta iela 8 atklās Žaņa Lipkes memoriālu, vēsta arterritory.com
Memoriāla celtne simboliski atgādina melnu šķūni, kas atrodas bijušā šķūņa vietā uz Žaņa Lipkes pēcteču zemes. Tieši šo ēku Lipke pielāgoja kā patvērumu ebrejiem. Ēkas tēls ir arī raksturīgs Ķīpsalai – darvots zvejnieku un jūrnieku šķūnis, kas celts no strūgu kokiem ar tam raksturīgu krāsu un smaržu. Muzeja veidols idejiski un vizuāli sasaucas ar Noasa šķirstu, kas ir dzīvības patvērums. Šķūņa iekšpusē apmeklētājs nonāks labirintā un tiks emocionāli virzīts pa ēkas ejām, visbeidzot nonākot bēniņos, pie lūkas, kas ļaus ieskatīties 9 kvadrātmetru šaurajā pagraba platībā, kā tas savulaik bijis bunkurā. Tieši virs bedres jumtā ir paredzēts ierīkot logu – “Dieva aci”, kam ir simboliska nozīme; tā ir saistīta ar tiekšanos uz āru, ar cerību un ticību tikt izglābtiem.
“Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības.
Ēkas pirmajā stāvā ap bedri ir vēl viens apkārtceļš un virs bedres uzbūvēts sukkats (‘sukkah’) – ebreju simbolisks dievišķīgais patvērums uz laiku no ārpasaules skarbuma un nežēlības, ilgotā māja ar apgleznotām sienām. Tajā apmeklētājam ļauts ieskatīties tikai pa lodziņiem,” stāsta memoriāla veidotāji. Sukkata 36 kvadrātmetru zīmējumu radījis Kristaps Ģelzis.
Ž.Lipke organizēja Otrā pasaules kara laikā organizēja ebreju glābšanu no Kaizerwald, Ganību dambja un Ķīpsalas koncentrācijas nometnēm, kā arī fabrikas Lenta. Sākumā Ž.Lipke izvietoja izglābtos dažādās vietās Rīgā. Kad situācija kļuva pārāk bīstama, Ž.Lipke nolēma pārvest bēgļus pāri Daugavai uz savu māju Ķīpsalā un noslēpt viņus zem malkas šķūņa izraktajā bunkurā. Laika periodā no 1942. līdz 1944. gadam tur pastāvīgi uzturējās 8–12 cilvēki. Viņi tika apgādāti ar pārtiku, apģērbu, siltumu, gaismu, pat radioaparātu un ieročiem. Kad izglābto skaits palielinājās un bunkurā vairs nebija vietas, Ž.Lipke organizēja izglābto pārvešanu uz 80 km attālo Dobeles pagastu.
Otrā Pasaules kara laikā Žanis un Johanna Lipkes izglāba ap 55 cilvēku.
Iecere izveidot memoriālu radās 2000. gadā, kad biedrība “Žaņa Lipkes memoriāls”, kuras sastāvu veido Māris Gailis, Augusts Sukuts un Ārija Lipke, pie Lipkes mājas Ķīpsalā atklāja ebreju glābējam veltītu piemiņas plāksni.
Plānots, ka sākotnēji muzejs būs atvērts pāris dienu nedēļā. Ar laiku tas tiks arī papildināts ar audiogidiem vairākās valodās. Memoriāla tehnisko projektu izstrādāja Zaigas Gailes birojs, ekspozīcijas autors ir Viktors Jansons, bet mākslinieks – Kristaps Ģelzis.