Režisore Māra Ķimele ar aktieriem Karīnu Tatarinovu un Vari Piņķi izveidojuši izrādi par divu latviešu mākslinieku dzīvi, mīlestību un atteicībām uz 20. gadsimta notikumu fona.
Izrādē “Parīze – Rīga – Parīze”, kuras dramatizējumu un iestudējumu, balstoties uz mākslinieku Elvīras un Rūdolfa Piņņu saraksti mūža garumā, veidojusi Māra Ķimele.
Iestudējums tapis sadarbībā ar Skillu Pinni – Rikardi.
„2002. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika Rūdolfa Piņņa simtgadei veltīta izstāde. Bija vēlme to papildināt ar ko īpašu. Manā rīcībā bija mana tēva un mātes sarakste mūža garumā, kur vēstulēs caur personīgām norisēm un pārdomām atspoguļojās ne tikai Rūdolfa un Elvīras dzīves ainas, bet arī Latvijas un visas Eiropas tautu likteņu atbalsojumi. Mārai Ķimelei, atlasot būtiskāko no vairākiem simtiem vēstuļu, lieliski izdevās atrast dramatizējuma vadlīniju un stundas garumā skatītājs var izsekot kā mākslai, tā mīlestībai,” stāsta Skilla Pinne Rikarde.
Izrādē skan latviešu tautas dziesmas un populāras franču melodijas. Izrādes scenogrāfiju veido Rūdolfa Piņņa gleznas no LNMM fondiem un fragmenti no 1976. gadā tapušās dokumentālās filmas „Krāsu prieks”.
Filmu režisore un mākslinieku meita S.Pinne – Rikarde, operators R.Rikards.
Gleznotājs Rūdolfs Pinnis (1902 – 1992 ) un viņa dzīves biedre tēlniece Elvīra Pinnis ( 1907 – 1984 ) dzīvoja satricinājumu pilnā laikmetā, kad pa vidu mākslai iebrāzās karš. Elvīras un Rūdolfa domu apmaiņa vēstulēs sākas drīz pēc viņu iepazīšanās Parīzē 20.gs. 30. gados un ilga visu mūžu – līdz pat 70. gadiem. Vēstulēs var atrast 20.gs. 30. gadu Francijas romantiku, iepazīt skaudro pēckara laiku Padomju Latvijā, ieraudzīt gleznotāja atkalsatikšanos ar Parīzi 1972. gadā – dzīves situācijas, kad abus māksliniekus šķīra attālums, bet vienoja kopīgas domas un vēlme dalīties pārdzīvojumos.