Mārtiņdienas pasākums "Mārtiņa gailīši dancīti veda" Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks 8.novembrī, informē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Informācijas nodaļas pārstāve Brigita Čikste.
Brīvdabas muzeja Mārtiņa dienas ieskandināšanā tiek gaidīti jautri un aktīvi apmeklētāji, kas gatavi darināt Mārtiņdienas ķekatnieku maskas, iet rotaļās un dziedāt dziesmas.
Mārtiņbērni pulcēsies plkst.13 pie Priedes kroga, lai tālāk dotos uz Kurzemes sētu, kur tos sagaidīs saimniece un folkloras kopa "Skandinieki".
Laiciņu rotaļājušies, Mārtiņbērni dosies tālāk uz Vidzemes sētu, kur savukārt tos gaidīs šīs mājas saimniece un folkloras kopa "Dzīne".
Svētku nobeigumā visi sanākušie varēs mieloties ar ceptiem āboliem Kurzemes mājas manteļskurstenī un Vidzemes sētas slietenī vārītu karstu gaiļa zupu.
Latvieši Mārtiņa dienu uzskata par rudens beigu un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jābeidz visi rudens darbi, jāapar zeme. Pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā, un ja to traucē arot, tad nākamu gadu nekāda raža nav sagaidāma.
Izbeidzoties klusajam veļu laikam, kas sācies ar Miķeļa dienu un beidzas Mārtiņos, aizsākas jautrais budēļu jeb ķekatu laiks. Mārtiņdienas ķekatniekus sauc par Mārtiņbērniem. Mārtiņa dienā ir dūšīgi jādanco, jāpriecājas un jādzied, tad visu nākamo gadu Mārtiņš būšot priecīgs,kūtīs labi padošoties teļi un aitas.
Mārtiņa diena iekrīt bagātā gada laikā, kad raža jau novākta un visa kā diezgan, lai šīs dienas ēdienu galds būtu bagātīgi klāts. Pie daudzām tautām šo dienu saista ar zosīm, un parasti tās arī šai dienā kauj. Latviešu tradīcijām ar zosi nav nekā kopēja, toties šai dienā kāva gaiļus, senāk tos arī upurējot liellopu, zirgu un cūku veselībai.
Ap Mārtiņu laiku dienas gaisma arvien vairāk izzūd, un daba laižas ziemas miegā, kļūstot noslēpumu pilna. Tāpēc ir īstais laiks pasaku stāstīšanai un mīklu minēšanai.