Svētdien, 24.aprīlī, un pirmdien, 25.aprīlī, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs piedāvā plašu Lieldienu programmu ar dažādiem pārsteigumiem – apmeklētājiem būs iespēja piedalīties Lieldienu ēdiena – pantāga gatavošanā un nogaršošanā. Lieldienu programmā ir iekļautas gan kristīgās, gan tradicionālās kultūras tradīcijas. Apmeklētājiem atvērtas būs muzeja ekspozīcijas ēkas, bet galvenās aktivitātes notiks Gadatirgus laukumā, Lībiešu zemnieka- zvejnieka sētā un Kurzemes zvejniekciemā.
Svētdien, 24.aprīlī, svētku rītu sāksim pl.10.00 ar Lieldienu rīta dievkalpojumu un ērģeļmūzikas koncertu Usmas baznīcā. No pulksten 12.00 apmeklētājus gaidīs amatniecības un našķu tirdziņš Gadatirgus laukumā, ,kokamatnieka Aldoņa Baldiņa koka olu darbnīca un senās spēles Kurzemes sētā, bet Lībiešu sētā iesim rotaļās ar folkloras kopām ”Zvīgzna”, ”Rija” un „Oglīte”, minēsim mīklas un mācīsimies meļu skolā.
Pirmdien, 25.aprīlī, pasākums sāksies 12.00 ar ērģeļmūzikas koncertu Usmas baznīcā. Lībiešu sētā iesim rotaļās ar folkloras kopu ”Rija”, bet pie Nameļa rotaļās mūs aicinās folkloras kopa ”Saulgrieži”. Kurzemes sētā visa pasākuma laikā bērnus gaidīs muzeja kokamatnieks Aldonis Baldiņš
Gan svētdien, gan pirmdien Kurzemes zvejniekciemā visas dienas garumā būs īsts Lieldienu jampadracis - Lieldienu zaķu un dējejputnu izstāde, "Balticovo" dāvāto olu krāsošana un vārīšana, olu ripināšana un šaušana, loku šaušanas atrakcijas. Darbosies Lieldienu darbnīca ar „Dansukker”, mīklu minēšana un meļu skola, izjādes zirga mugurā. Un galvenais, būs iespēja līdzdarboties Lieldienu ēdiena – pantāga gatavošanā un nogaršošanā.
Abās dienās Mērsraga smēdē varēs izkalt savu Lieldienas laimes monētu, bet Vidzemes sētā pie muzeja amatnieces Intas Lūses apskatīt kumeļu, zaķu un citas olas.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs atrodas Juglas ezera krastā un aizņem 87,66 ha lielu platību priežu meža. Muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā.
Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei. Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Muzejā strādā amatnieki un svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus.