Tukuma muzejs atzīmēs 75 gadu jubileju ar izstādi

6. janvārī Tukumā Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7) notiks Tukuma muzeja 75 gadu jubilejas izstādes atklāšana.

Izstāde veidota sekojot muzeja dibinātāja, gleznotāja Leonīda Āriņa (1907-1991) uzstādījumam - vākt izcilāko latviešu mākslinieku labākos darbus, tādējādi veidojot priekšstatu par Latvijas tēlotājas mākslas norisēm. Izstādē atlasītas tās gleznas, kas iekļautas tā saucamajā Latvijas glezniecības Zelta fondā.

Muzejs Tukumā bija pirmais mākslas muzejs ārpus Rīgas. Lēmumu par tā dibināšanu pieņēma 1935. gada 30. decembrī Tukuma pilsētas valde ar domes tiesībām, atsaucoties gleznotāja L. Āriņa ierosmei. Muzeja pamatkolekcija veidojās no paša L. Āriņa un citu tā laika jauno latviešu mākslinieku, tai skaitā tukumnieku A. Artuma un K. Neiļa dāvinātajiem mākslas darbiem. Muzeja dibināšanas izstāde bija apskatāma 1936. gada 5. un 6. janvārī Tukuma pilsētas pamatskolā (tagad Tukuma Raiņa ģimnāzija). Kopš tā laika tiek uzturēta tradīcija eksponēt krājuma izstādes un svinēt muzeja jubileju tieši janvārī.

Tukuma muzeja 75. gadu jubilejas izstādi veido seši laiku loki, atspoguļojot muzeja kolekcijas veidošanos un attīstību. Būs skatāmi īpaši izvēlēti mākslas darbi no katra muzeja attīstības perioda. Trīsdesmito gadu beigās muzejs ieguva Jaņa Rozentāla, Jēkaba Kazaka, Romana Sutas, Valdemāra Tones un citu izcilu mākslinieku darbus. Nozīmīgiem ieguvumiem bagāts bijis Otrā pasaule skara laiks, kad muzejā nonāca gandrīz piecdesmit vērtīgi mākslas darbi, no kuriem izstādē būs redzamas Vilhelma Purvīša, Eduarda Kalniņa un Rūdolfa Piņņa gleznas. Pēckara gados muzejā iekļauta tā sauktā Irlavas kolekcija, ko veidoja ārsts Krišjānis Katlaps. Šajā laikā muzejā nonāca arī Jāņa Tīdemaņa spožākās gleznas, un jau labi zināmu mākslinieku, kā Leo Svempa un Anša Artuma, meistarību apliecinoši darbi.

Piecdesmito gadu sākumā Tukuma muzeja pastāvēšana bija apdraudēta - no darba atbrīvoja L. Āriņu, mākslas ekspertu komisijas aizliedza eksponēt lielāko daļu kolekcijas. Kaut arī muzeju vadīja partijas biedre un padomju mākslas darbiniece Auguste Kapmane, turpinājās izcilu mākslas darbu komplektēšana, no vecmeistaru darbiem līdz pat sešdesmito gadu jaunajiem māksliniekiem, kā Herberts Siliņš, Uldis Zemzaris un Marta Staņa. Nākamajās desmitgadēs muzejs centies turpināt L. Āriņa iesākto darbu, izvēloties tādus mākslas darbus, kuru galvenais kritērijs ir mākslinieciskā vērtība.