Šodien Latvijā tiek svinēta Mārtiņdiena, kas ir latviešu tradicionālie svētki, jo Mārtiņi ir saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena.
Latviešiem Mārtiņa diena saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumus, kā arī šajā dienā beidzas pieguļa un ganu laiks. Saistībā ar Mārtiņu dienu latviešu folklorā ir atrodamas gan dažādas tautasdziesmas, gan arī ticējumi.
Mārtiņdiena tiek saistīta ar Tūras bīskapa Mārtiņa vārdu, kurš tiek minēts kā pirmais klostera dibinātājs Gallijā, kā rezultātā kristietība izplatījās un nostiprinājās šajā novadā. Šī diena nereti tiek saistīta arī ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī, taču Mārtiņa diena bija pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada. Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.
Kopš seniem laikiem Mārtiņam šajā dienā kauj gaili un arī vistu. Gaiļa kaušana sekmē zirgu labklājību, bet vistas kaušana - govju. Mārtiņdienas vakarā cilvēki daudzviet ģērbjas maskās un iet masku gājienā. Populārākās no Mārtiņbērnu maskām ir lāča, dzērves, kazas, nāves, garās sievas, īsā vīra un čigāna maskas. Mārtiņdienas masku gājienam, tāpat kā visiem citiem ziemas masku gājieniem, galvenā nozīme ir auglības nodrošināšana.
Ap Mārtiņiem jaunā mēnesī parasti lielā skaitā kāva cūkas un liellopus un sagatavoja gaļas krājumu visai ziemai. Pēc Mārtiņiem lopus vairs nekāva. Mārtiņos kaujami mājputni bija vistas, pīles un zosis.
Ticējumos teikts, ka Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas, savukārt, ja ap Mārtiņiem ir treknas zosis, tad nākamā gadā būs bagāta olu raža. Latviešu ticējumi vēsta, ka Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nevar to slaucīt, kā arī nedrīkst pēc tam vairs runāt, jo tad naktī nāks nākamais vīrs seju slaucīt. Mārtiņu vakarā ieteikts meitām, gulēt ejot, izmest istabas vidū brunčus, jo tas kurš sapnī to pacels, tas apprecēs.
Pēc Mārtiņa dienas var noteikt arī gaidāmo laiku. Ticējumi vēsta, ja Mārtiņos salst, tad Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs, savukārt, ja nedēļā ap Mārtiņiem ir atkušņi, tad visa ziema būs ar atkušņiem, bet, ja Mārtiņi ir skaidri, tad ziemā būs sali, bet kopumā sagaidāms labs gads. Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis, tad būs skaidrs siena laiks.
Tāpat ticējumi vēsta, ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, tad būs gara ziema, ja Mārtiņa dienā sarma kokos - būs daudz dārza augļu, ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta, ja Mārtiņdienā zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni, savukārt, ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Ziemassvētkos slidināsies pa ledu.
Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad tika pareģots, ka lopu labībai nebūs sāta un lopi daudz ēdīs.
Mārtiņi ir novembra galvenie svētki. Ja Jurģis pavasarī iezīmē zemes darbu, pieguļas un ganu laika sākumu, tad Mārtiņi pretēji - visa tā nobeigumu. Nedēļu, kurā iekrīt Mārtiņdiena, sauc par Mārtiņa nedēļu. Veļu laiks beidzas ar Mārtiņa nedēļas piektvakaru un tad sākas budēļu jeb čigānos iešanas laiks, kas turpinās līdz pat Metenim.
Mārtiņdienu svin vairākas Eiropas tautas, un katrai no tām ar šo dienu saistās savas ieražas un tradīcijas. Vācieši Mārtiņos ceļ galdā zoss cepeti un alu, savukārt zviedri - putraimu putru un pīrāgus.
Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika no Iedzīvotāju reģistra, šogad Mārtiņdienā vārda svētkus svinēs 13 322 Latvijā dzīvojoši Mārtiņi. 102 Mārtiņiem šī būs pirmā vārdadiena, jo viņi piedzimuši tikai šogad. Visvairāk Mārtiņu dzīvo Rīgā, kur sastopami 2967 šī vārda nēsātāji, bet bijušā Rīgas rajona teritorijā mīt 1385 Mārtiņi.