Runājot par 23. jūnijā un 24. jūnijā svinamiem svētkiem, viena daļa Latvijas iedzīvotāju tos sauc par Līgo svētkiem, citi – par Jāņiem. Tulkošanas birojs un mācību centrs “Skrivanek” skaidro, ka pareizāk šos svētkus būtu dēvēt par Jāņiem.
“21. jūnijā mēs svinam vasaras saulgriežus - laiku, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts gadā. Tieši tāpat pēc sešiem mēnešiem - ap 21. decembri - svinam ziemas saulgriežus, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Pirmie Ziemassvētki ir 25. decembrī, bet Ziemassvētku vakars - 24. decembrī. Tieši tāpat ir ar Jāņiem - 23. jūnijā, kad dodamies pie dabas, pinam vainagus, ejam rotaļās, mēs svinam Jāņu vakaru, kurš, protams, sasniedz virsotni Jāņu rītā, kad, sagaidījuši saullēktu, dodamies pie miera, lai, pēcāk piecēlušies, aizvadītu Jāņus,” sadaļā “Latviešu valodas padomi” norāda “Skrivanek”. Valodu mācību centrs pieļauj, ka Līgo nosaukums šiem svētkiem nostiprinājies pēc Jāņu dziesmu piedziedājuma “Līgo, Līgo”.
“Neaizmirsīsim, ka īstie latviešu svētki ir Jāņi, kurus līgojam. Mēs taču dzeram kāzas, bet tādēļ tās nesaucam par Dzeršanas svētkiem, Ziemassvētkos dziedam „kaladū”, taču tāpēc tos nedēvējam par Kaladū svētkiem. Tātad Jāņos dziedāsim jāņudziesmas, plūksim jāņuzāles, izpildīsim Jāņu rituālus,” valodas nianses skaidro “Skrivanek”.
