Trešdien, 2. jūnijā, latviešu profesionālā teātra dzimšanas dienā, plkst.17:30 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Pils laukumā 2) aicina iepazīt Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē glabātās vērtības pasākumu cikla "Krātuves vērtību stāsti" otrajā sarīkojumā "Rīgas Latviešu teātra un Nacionālā teātra rokrakstu bibliotēka (1868 – 1940)".
Kāpēc Rīgas Latviešu teātra rokrakstu bibliotēku mantoja Nacionālais teātris? Ko stāsta Rūdolfa Blaumaņa lugu pirmiestudējumus piedzīvojušie eksemplāri? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem Rīgas Latviešu teātra un Nacionālā teātra rokrakstu bibliotēkā meklēs Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves Teātra krājuma speciālistes Andra Lazdāne un Ineta Antone; Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, profesors un teātra vēsturnieks Jānis Siliņš dalīsies atziņās par rokrakstu bibliotēkas vērtībām saistībā ar latviešu teātra vēsturi; savukārt literatūrzinātniece Līvija Volkova stāstīs, kādu informāciju var iegūt no Rūdolfa Blaumaņa lugu pirmiestudējumu eksemplāriem.
Rīgas Latviešu teātra un Nacionālā teātra rokrakstu bibliotēkas apjoms un tā piedāvāto izpētes tēmu loks ir ļoti plašs. Šoreiz uz rokrakstu glabātajām vērtībām skatīsimies, vairāk pievēršoties Rūdolfa Blaumaņa lugu pirmiestudējumu liecībām. Latviešu dramaturģijas klasiķim bija ilggadējas ciešas saites ar Rīgas Latviešu teātri – gan kā dramaturgam un recenzentam, gan kā teātra komisijas loceklim. Blaumanis pats spēlējis Roplaini savā lugā Pazudušais dēls, kandidējis uz Rīgas Latviešu teātra direktora vietu. Rīgas Latviešu teātrī rakstnieka dzīves laikā notikušas visas viņa lugu pirmizrādes. Nacionālajā teātrī pašlaik top jau desmitais Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienu Silmačos jauniestudējums. Lai satiktos ar savu senvēsturi, Nacionālā teātra aktieri Blaumaņa varoņu veidolā iegriezīsies arī muzejā.
Par latviešu teātra dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1868. gada 2. jūnijs, kad Rīgas Vingrotāju biedrības zālē tika izrādīts Žūpu Bērtulis (Jaunā Stendera lokalizējums dāņu rakstnieka Ludviga Holberga lugai Kalnu Jepe). Pēc gandrīz simts gadiem, 1967. gadā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja fondos (tagad – Rakstniecības un mūzikas muzeja Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve) nonāca pirmā un ilgu laiku vienīgā latviešu profesionālā teātra – Rīgas Latviešu teātra – rokrakstu bibliotēka, kurā ietilpst arī Nacionālā teātra eksemplāri. Rokrakstu bibliotēka glabā 4650 liecības par latviešu teātra un dramaturģijas attīstību no pašiem pirmsākumiem līdz 1940. gadam. Īpaši vērtīgas pētniekiem ir uz lugu eksemplāriem atstātās lietotāju piezīmes, kas ļauj ielūkoties režisoru, aktieru, suflieru tā laika darbā un cenzūras atstātajās pēdās. Bibliotēkā var izsekot, kā reizē ar latviešu teātri attīstījusies latviešu dramaturģija – no pirmā lokalizējuma Žūpu Bērtulis līdz dramaturģijas klasiķu (Aspazija, Blaumanis, Brigadere u.c.) pirmiestudējumiem. Te rodamas liecības pasaules dramaturģijas klasikas nonākšanai uz latviešu teātra skatuves, varam izsekot latviešu teātra īpatnībām atsevišķos laika posmos un gūt priekšstatu par cenzūras lomu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma teātra dzīvē.