Rīgas Rātslaukumā šodien desmito reizi tiks izcīnīts Maija grāfa tituls.Rātslaukumā atkal atdzīvosies viduslaiki ar neskaitāmām tirgotavām, bruņinieku turnīriem, košiem seno laiku tērpiem, karnevālisku gaisotni, plašu koncertprogrammu un daudzām citām jautrām aktivitātēm.
Šogad Maija grāfa svētki notiks līdz plkst.23, tādējādi iekļaujoties Muzeju nakts pasākumos.
Jebkurš tirgus dalībnieks un apmeklētājs varēs izmēģināt veiksmi loka šaušanā, mucu ripināšanā, kāpostgalvu pārciršanā uz pusēm un citās viduslaiku atrakcijās, par dālderi zīlēs čigāniete, seno amatu prasmes demonstrēs eksperimentālās arheoloģijas grupa "Senzeme" dalībnieki, "Niedru Lija" dalībnieki piedāvās pēc 16.gadsimta receptēm ceptas mandeles, viduslaiku spēles un iespēju katram pašam izkalt seno laiku monētu, biedrība "Ugunszīme" demonstrēs senos amatus - tekstiliju gatavošanu, adatas pinumu, lipinātās keramikas gatavošanu, seno ēdienu gatavošanu māla podos, dos apmeklētājiem pielaikot bruņas, lai varētu sajust to smagumu.
Par visu, kas būs apskatāms, tiks pastāstīts un izskaidrots. Daudzās no šīm aktivitātēm varēs piedalīties arī svētku apmeklētāji. Svētku izskaņā plkst.22.30 gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem būs iespēja noskatīties oriģinālu viduslaiku dzīru uzvedumu, ar raksturīgo mūziku, dejām un ugunīm, kurš atainos 14.gadsimta beigas Rīgā. Deju uzveduma dalībnieki seno deju grupa "Ballare" un senās mūzikas ansamblis "Trakula".
Katrus Maija grāfa svētkus deviņu gadu laikā ir kuplinājuši dažādi tautas deju kolektīvi. Tāpēc šogad par Maija grāfa titula cīnītājiem izvēlēti puišus no dažādiem koriem.
Šogad Maija grāfa svētkos plašu koncertprogrammu no plkst.10 līdz plkst.23 piedāvās deju ansambļi,viduslaiku mūzikas vokālā grupa "Campanella", "Obscurus Orbis", LU senās mūzikas ansamblis "Canto", vīru kopa "Vilki", folkloras grupa "Vilcenes", senās mūzikas grupa "Trakula", seno deju grupa "Ballare". Ceremonijmeistars būs aktieris Normunds Laizāns.
Maija grāfa svētki Latvijā atnāca viduslaikos no Vācijas, Skandināvijas, Gotlandes un Anglijas, kur tie no seniem laikiem tika svinēti kā pavasara svētki. Maija grāfs, kurš simbolizēja pavasari, ar lielu svītu ieradās pilsētās un ciemos.
Visagrākās ziņas par Maija grāfa svētkiem Rīgā saglabājušās kopš 15.gadsimta, kad Maija grāfs tika vēlēts pilsētas rātes klātbūtnē kādā klajumā ārpus pilsētas. Savu titulu Maija grāfs ieguva uz gadu, un tas vienmēr bija kāds no Lielās ģildes brāļiem. Svētku dalībnieki devās svinīgā gājienā uz Lielo ģildi, kur sekoja dzīres.
Rīgas melngalvji sākumā vēlēja paši savu Maija grāfu, bet 1477.gadā tika panākta vienošanās, ka par Maija grāfu tiks iecelts Lielās ģildes pārstāvis, bet viņa galminieki būs melngalvji. Arī dzīres tika pārceltas uz Melngalvju namu, kurās Maija grāfa pienākums bija pacienāt Rīgas dāmas.
Pēdējie grandiozie Maija grāfa svētki Rīgā tika svinēti 1542.gadā, pēc tam šī tradīcija panīka. 1583.gadā Maija grāfa svētkus atsāka svinēt Rīgas Doma skolas skolēni.
Kopš šo Rīgai tradicionālo svētku atjaunošanas Maija grāfa titulu sīvā cīņā ir ieguvis Latvijas Televīzijas mārketinga direktors Andris Māliņš, vijolnieks Raimonds Ozols, "Rīgas dārzu un parku" direktors Agnis Kalnkaziņš un motociklistu kluba "Hermejs" biedrs Guntars Lasis.