Indulis Smiltēns - Visskaistākā dvēseles rotaļa

"Par galveno uzdevumu vienmēr esmu uzskatījis neatkarīgo teātru attīstību," saka aktieris un režisors Indulis Smiltēns. Viņam šovakar pirmizrāde – teātra klubā Austrumu robeža viņš iestudējis un arī pats spēlēs komēdijā pēc A. Čehova viencēlienu motīviem Tā precas vecpuiši…

60. jubilejas izrāde

Tā precas vecpuiši... ir Induļa Smiltēna 60 gadu jubilejas izrāde. Apaļā dzimšanas diena jau nosvinēta, un viņš pats saka, ka tā nav nejauša sakritība, ka pirmizrāde ir tieši šajā laikā. Kopš 1980. gadā pabeidzis Teātra fakultātes muzikālās komēdijas aktieru kursu, Indulis Smiltēns, izvērtējis padarīto, teic, ka šo gadu laikā "kaut kas jau ir izdarīts". Viņa pēdējo gadu populārākais darbs ir M. Zadornova komēdijas Pērku jūsu vīru iestudējums ar Aīdu Ozoliņu, Zani Daudziņu un Jāni Jarānu. Šī izrāde tika spēlēta deviņus gadus, ar to izbraukāti visi Latvijas nostūri, un, vēderus turēdami, par to smējušies arī latvieši Amerikā. "Nu kārta jaunai komēdijai," saka režisors un priecājas, ka aktieriem viņa ideja iepatikās, un viņš ar kāru muti to izmantoja.

Nav Mihalkovs

Indulis Smiltēns stāsta, ka izrāde veidota tīri aktieriski, bez režisoriskiem fokusiem, kas, viņaprāt, nereti tīši vai netīši slēpj aktiera nevarību vai gluži otrādi – apslāpē viņa varēšanu. "Krievu aktieri un krievu režija man vienmēr bijusi kā etalons – kādas vērtības var sasniegt ar tīru aktierspēli! Kādi tie ir dvēseļu kūleņi! Tas ir tik interesanti, tik cilvēciski!" sajūsminās režisors. Starp citu, savā jaunajā izrādē arī viņš būs uz skatuves. "Mazliet pārrēķinājos – tas nav tik vienkārši. Es neesmu Mihalkovs, kurš var nospēlēt Nikolaju I un pats to vēl režisēt," it kā taisnodamies saka Indulis Smiltēns, kurš pēdējā brīdī dabūjis ielēkt lomā. "Jā, ir sarežģīti, jo es nevaru sevi no malas kontrolēt, bet... tāds ir teātris – tajā visu nevar līdz galam paredzēt..."

Interesē mazais cilvēks

"Mani vienmēr ir interesējis mazais cilvēks," atzīst Indulis Smiltēns. Viņš uzskata, ka teātra sūtība ir palīdzēt dzīvot mazajam cilvēkam, taču viņam sāp, ka teātris šodien mazo cilvēku ir pametis. Izņēmums esot Jaunais Rīgas teātris. "Tagad katram teātrim ir savas problēmas: vienam Jūdas skūpsts, citam – monologi, vēl kāds tā saprot Raini, un viņu neinteresē, ko par to domā tauta. Teātrī tiek radīti kulti, kas dara, ko grib – notērē simtiem tūkstošu valsts naudas, izgāž izrādi, un viņam tiek piedots. Jo viņš ir viņš. Bet tai pašā laikā notiek milzīgas vēsturiskas pārvērtības, un jautājums par mūsu tautiņas izdzīvošanu kļuvis desmitkārt aktuālāks, nekā tas bija zem komunisma jūga. Imigrācijas vilnis, kas veļas pār mūsu tautu, mūs izšķīdinās. Piecdesmit procenti aizbraucēju vairs neatgriezīsies. Kas tad būs?! Jo tukša vieta nepaliks! Divdesmit trīsdesmit gadu laikā vairs nebūs jautājuma par valodas likumu – tas atrisināsies pats," ar nožēlu saka Indulis Smiltēns.

Sajuties kā īstens Latvijas pilsonis, šo savu sāpi viņš jau izrunājis lugā Slieksnis, kas augstu novērtēta arī 2006. gada oriģināldramaturģijas skatē. "Kuru būtībā Latvija šodien interesē? Tos, kam pāri četrdesmit, pāri piecdesmit. Jaunos nevienu! Un arī šajā lugā ir viena tante, kura saka, ka viņa ies no mājas uz māju, savāks tos, kas vēl tic Latvijai, tad visi sadosies rokās – kā toreiz Baltijas ceļā – un viņiem neviens neko nevarēs padarīt! Bet tā ir viena veca prātu izkūkojusi tante... Paradokss."

Ticat meliem!

Šodien režisors ļoti piesardzīgi iet uz teātri, un labākais, ko pēdējā laikā redzējis, ir Vectēvs JRT. "Cepuri nost! Tur es sajutu pilsoni, atbildību, pienākumu, godu. Un tādam ir jābūt īstam māksliniekam! Nevienu neinteresē, kāds teātris bija vakar un kāds tas būs rīt – jo teātris ir šodiena! Kā Bergmans saka, ka teātris ir šūpoles, kas šūpojas no zāles uz skatuvi, no skatuves uz zāli. Tas ir process, kas rada katarsi, kas kaut ko atstāj cilvēka dvēselē – un aktieris kļūst bagātāks, un skatītājs aiziet bagātāks. Teātris ir skaistākā dvēseles rotaļa! Un jūs ticat meliem, ko režisors un aktieri stāsta! Tāpēc man tas patīk. Tāpēc es ar to nodarbojos!" priecīgs par šādu likteņa piespēlētu iespēju ir režisors.

***

INDULIS SMILTĒNS

- Aktieris, režisors, scenogrāfs, producents, dramaturgs

- Neatkarīgā teātra Kabata līdzīpašnieks, teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs

- Dzimis 1949. gada 22. augustā Gulbenes raj.

- Izglītība: Cēsu 1. vidusskola (1968), Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums (1975), J. Vītola LVK Teātra fakultāte – muzikālās komēdijas aktieris (1980) un dramatiskā teātra režisors (1988)

- Darba pieredze: Rīgas Muzikālais teātris (1980–1983);Dailes teātris (1983–1988)

- Precējies. Divi bērni – Anda Smiltēna (27) strādā Tieslietu ministrijā, Kristaps Smiltēns (17) mācās 11. klasē, ir aizrāvies ar sportu

***

VIEDOKLIS

Ģirts SILS, aktieris un režisors:

– Ar Fāču esam pazīstami kopš 1975. gada, kad satikāmies iestājeksāmenos kondženē. Kopā pabeidzām gan aktieru, gan režisoru kursu. Fāčam vienmēr bijušas interesantas ieceres, ekselentas ekspozīcijas. Atceros, kā savulaik Valentīna Freimane slavēja viņa ieceres par Hamletu un Pazudušo dēlu, bet nelaime tāda, ka šīm lielajām iecerēm viņš nekad nav pieķēries. Viņš kļuvis par komēdiju speciālistu, kas gan pats par sevi nav ne labi, ne slikti, jo visi žanri labi, tikai garlaicība nekur neder. Bet Fāča garlaicīgas lietas netaisa. Jā, tā ir viņa marka: garlaicībai nē!