«Nedrīkst likvidēt Latvijā visu to, kas ir bijis labs. Labas idejas nedrīkst iznīcināt!» apņēmības pilns aizstāvēt savas idejas ir pazīstamais mākslinieks Jānis Anmanis (70).
Viņš visus interesentus sestdien aicina uz Latvijas olimpiešiem veltīto 33. Mākslas dienu basketbola zibensturnīru, kas ar atklāšanas parādi pulksten 18 sāksies Rīgas cirkā.
Basketbola turnīrs, kurš tiek organizēts jau kopš 1973. gada, šoreiz notiks ar devīzi: Veni, vidi, vici (Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju) – tāda bija Jūlija Cēzara vēsts Romas senātam pēc uzvaras kaujā 46. gadā pirms mūsu ēras. Dalībnieku ierašanās pulksten 17.30. Skatītājiem ieeja par ziedojumiem (pasākumā tiks klāts kāzu galds, tāpēc jāņem līdzi arī pienesums – cienasts kāzu mielastam). Basketbola zibensturnīru, ko rīko Rīgas cirks, Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fonds, Taipejas misija Latvijas Republikā un Latvijas Olimpiešu klubs, tiešraidē rādīs Rīgas TV24.
Līdz šim skatītāju iecienītais mākslinieku basketbola turnīrs ir risinājies dažādās vietās, taču vienmēr – Mākslas dienu laikā aprīlī. «Pirmā reize bija Mākslas akadēmijas mazajā zālītē pie šķībiem groziem, kur tūdaļ kļuva skaidrs, ka jāmeklē lielākas telpas. Tad ilgus gadus tas notika Daugavas sporta namā, reiz uz Dailes teātra skatuves un divas reizes Rīgas cirka arēnā. Šoreiz atkal būs Rīgas cirkā,» stāsta nenokausējami nemainīgais šo svētku iniciators un rīkotājs Jānis Anmanis. Viņš sola, ka svētki būs tikpat grandiozi kā visas iepriekšējās reizes un tajos piedalīsies «viegli apģērbti vīrieši» – cirka mākslinieki, Dailes un Nacionālā teātra aktieri, mūziķi, olimpieši Raimonda Bergmaņa vadībā, Mūzikas akadēmijas Unisons, Cēsu dome, Rīgas dome, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Nacionālie bruņotie spēki un daudzi citi. Viņi visi sacentīsies par galveno balvu – senatnīgu buru kuģi Victoria. Pasākumu bagātinās cirka mākslinieku, eksotisku dzīvnieku un citu mākslinieku priekšnesumi, bet noformējumā būs eksponēti Taipejas un Latvijas mākslinieku darbi. Savukārt par muzikālo pavadījumu gādās ugunsdzēsēju pūtēju simfoniskais orķestris Aināra Vildes vadībā.
«Tas viss būs veltīts Latvijas olimpiešiem – tādā veidā mēs viņiem pateiksim paldies. Un par mūža ieguldījumu Mākslas dienu basketbola attīstībā apbalvosim kādreizējo Latvijas Mākslas akadēmijas treneri Verneru Jekšiņu un aktierus Jāni Paukštello un Vari Vētru, kuri Dailes teātra komandas sastāvā Mākslas dienu basketbola zibensturnīra kausu ir izcīnījuši trīs reizes pēc kārtas,» stāsta šī pasākuma mākslinieciskais vadītājs Jānis Anmanis. Viņš pats kopā ar kolēģi Anatoliju Vasiļjevu būs šī pasākuma talismani jeb iedvesmotā-
ji – attiecīgi tīģerītis un zaķītis. Bet šo svētku karogs būs brāļu Andra un Jura Šicu vecāmiņas Lilijas Šicas austais deķis, kas mūsu olimpiskajiem medaļniekiem bija līdzi uz Sočiem.
«Ar šo turnīru mēs gribam dot mājienu – laikam jau Saeimai un ministriem –, ka nedrīkst Latvijā likvidēt visu to, kas mums ir labs. Mākslas akadēmijā, piemēram, basketbols jau ir iznīcināts, visi grozi ir noņemti. Tur kādreiz bija Sporta katedra, kurai tagad vairs nav naudas. Tai jau nevajadzētu daudz, ja salīdzinām, kādas algas saņem rektori. Arī Mūzikas akadēmijā ir likvidēta Sporta katedra, kas kādreiz bija lieliska,» stāsta Jānis Anmanis. Viņš ar to nav mierā, tāpēc ir gatavs rakstīt vēstuli Latvijas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei, kurā lūgs palīdzēt radošajai inteliģencei nodibināt atpakaļ sporta katedras gan Mākslas, gan Mūzikas akadēmijā. «Mūziķiem un māksliniekiem bieži nav laika iet uz sporta klubiem, tāpēc būtu labi, ka viņi varētu pagleznot, pazīmēt, aiziet uzspēlēt basketbolu – tā mēs savulaik darbojāmies.»
Jānis Anmanis ir multimākslinieks – gleznotājs, grafiku, zīmējumu, miniatūru, sīkplastikas un performanču autors, mūzikas un haiku sacerētājs, kā arī ilggadējs tēlotājmākslas pedagogs, kura vadītā Latvijas Bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija nākamvasar svinēs savu 50. (!) pastāvēšanas gadadienu. «Kam vēl Latvijā ir sava akadēmija jau piecdesmit gadu?! Es tādu nezinu,» viņš lepni nosaka. Vēl lepnāks viņš ir par saviem audzēkņiem, kuri pērnā gada nogalē atkal saņēmuši trīs zelta medaļas 44. starptautiskajā bērnu zīmējumu konkursā Taipejā Ķīnā. «Man tiešām ir liels prieks, ka arī pasaulē atzīst manus bērnus. Jā, dažs labs man jautā, kāpēc es to visu daru? Tāpēc, ka no tā ir baigais prieks! Radošas atklāsmes prieks. Kādreiz jau uznāk sajūta, ka pietiek, bet bērni tik nāk un nāk, un visi grib zīmēt, un katru gadu grib atkal... Un ja jūs redzētu, kā acis viņiem deg!» priecīgi stāsta Jānis Anmanis. Taujāts, cik bērnu šo gadu laikā ir izskolojušies viņa akadēmijā, mākslinieks atteic, lai rēķinām paši: vidēji 80 bērni gadā, reiz
50 gadi. «Bet tas nav nekāds bizness, nepavisam nē!» viņš apgalvo un smej, ka patiesībā viņam ir galīgi nepareiza apmācības sistēma – tas ir humors un ticība saviem spēkiem. «Es nekad nevienu nelamāju, tikai slavēju. Tādā veidā es radu bērnos ticību, ka viņi dzīvē nepazudīs – ka viņi jau ir bagāti ar to, ko dara un prot.».