Izvērtējot 2013. gada trešā ceturkšņa (jūlijs–septembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi divus autorus - Kristapu Ģelzi un Ilmāru Blumbergu.
Kristapu Ģelzi par darbiem „Karogs” un „Zirga deķis” izstādē „2013” galerijā „Māksla XO” (18.07.–13.08.2013).
„Tieši „Karogs” ir spēcīgākais izstādes „2013” darbs. Tas ir glezniecisks un vienlaikus sociālpolitiski ass, kaut izmanto publisku klišeju. Šo darbu, protams, var ne tikai uztvert kā vizuālu zīmi, kas liecina par Latviju 2013. gadā, tas ir attiecināms uz mums plašākā laika nogrieznī – uz visu atjaunoto Latvijas Republiku. Neskaidri pabalējušais Latvijas karogs šeit redzams ar koši melnu sēru lenti. Asociācija ir klišejiska, bet precīza, jo lielākoties, ieraugot karogu, pirms priekā smaidīt, to slāpējam līdzās esošās sēru lentas dēļ,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
„Tradicionāli latvisks dreļļu rakstā austs linu galdauts, jēlas gaļas blāķi un sūdu muša – tāds ir „komplekts” vienam no 2013. gada Latvijas portretiem darbā „Zirga deķis”. Emocionāli aizskaroši, sāpīgi un patiesi,” papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone.
Ilmāru Blumbergu par instalāciju „Iekāpusi pienā” (2013), par gleznu „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna" (1999–2011) un par gleznu ciklu „Visu laiku snieg” (1990–2012) personālizstādē „Es nemiršu” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (15.08.–06.10.2013).
„Ilmārs Blumbergs precīzi izmanto vizuālus un tekstuālus kodus, kuri atver skatītāju Mūžības kategorijai, ko uzskatu par vienu no svarīgākajiem mākslas uzdevumiem. Glezna „Gaisma uz sienas, uz kuras uzgleznota mazā papīra lidmašīna” ir visas Blumberga radītās / iestudētās personālizstādes kodols, tās virsuzdevums. Tas liek cilvēka apziņai mest kūleni un pievērš nezūdošajam,” skaidro mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.
„Deviņdesmito gadu sākumā Blumberga gleznās un zīmējumos parādījās forma, kuru viņš nodēvēja par Vienstūri. Vienstūris ir Blumberga oriģinālforma, Visuma tēls Blumberga ikonogrāfijā. Izstādē „Es nemiršu” pirmo reizi tas telpiskots un instalācijā izgaismots žilbinoši balts. Vizualizēta gaisma, kas tiek solīta pēc nāves. No sarkanām kurpītēm izkāpusi VIŅA un iegājusi pienā. Tomēr nomirt nav iespējams, jo Blumbergs tic reinkarnācijai, izstādē ir visai daudz tieši par to, ka beigu nav. Vairāku darbu datējumi mistificēti, citi datēti „Ārpus laika”, tālākais beidzas 2097. gadā, kur Blumbergs pašportretā redz sevi – beigtu un pagalam. Bet nomirt jau nevar...," rezumē mākslas zinātniece Elita Ansone.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja piecus vizuālās mākslas notikumus, tostarp Inetas Sipunovas izstādi „Laika plūsma” Mūkusalas Mākslas salonā (04.09.–05.10.2013); Ojāra Pētersona izstādi „Oranžais stūris” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (16.08.–29.09.2013); Annas Salmanes uzrakstus pilsētvidē „Nezināmu iemeslu dēļ”, kas bija izstādīti pasākumu cikla „Tukuma piezīmes” kultūras un mākslas festivāla „Pastaigas Tukumā” ietvaros (07.–08.2013).
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.
Foto: Kristaps Ģelzis. Karogs. 2013. Polietilēns, plastikāta līmplēve, akrila pigments. Darbs no izstādes „2013” galerijā „Māksla XO”. Publicitātes foto