Pirmizrāde Nacionālajā teātrī dzejnieka un aktrises mīlas stāstam "Trubadūrs uz ēzeļa"

© publicitātes

24.aprīlī Latvijas Nacionālā teātra OKartes Jaunajā zālē notiks pirmizrāde likteņspēlei "Trubadūrs uz ēzeļa", kas veltīta vienam no traģiskajiem un patiesiem mīlas stāstiem starp dzejnieci un aktrisi Birutu Skujenieci un dzejnieku Jāni Sudrabkalnu.

Nenotikušas, neizdzīvotas attiecības, jo aktrise Mellužos traģiski iet bojā vilcienu katastrofā.Dzejnieks, kurš tā arī nebija spējis viņai tuvoties, nenotikušo mīlestību apcerējis ciklā "Klodijai".

"Es mīlu Tevi, mīlu. Neuzticīgs, iebaidīts no ļaudīm, šaubu pilns, es nu esmu sakustējies kā ledus upē. Es aizeju Tev, Mūžīgajam Pavasarim, līdz. Arvienu dziļāk mani dedzina ilgas pēc Tevis, es iemīlos Tevī vairāk ar katru dienu, es sadegu Tevī - Sauļainā, Vienīgā Biruta, Dievmāte Apstarotā, Svētā" - tā savai Klodijai rakstījis Jānis Sudrabkalns. Un citā vēstulē: "Es ar līksmu sirdi atdotu desmit gadus no sava mūža, lai varētu izteikt Tavu spožumu. Cik man ir grūti, kā manī smeldz ilgas pēc Tevis un kā es nevaru, nevaru atrast vārdus Tavai slavai - tie visi ir tik sausi, tik vāji. Es mīlu, mīlu - mīlu Tevi."

Izrāde tapusi pēc dzejnieka Jāņa Petera un režisora Valda Lūriņa scenārija, kurā Sudrabkalna mīlas lirika, mijas ar dzejnieka un aktrises mīlestības vēstulēm. Oriģinālmūziku komponējis Raimonds Pauls.  Režisors Valdis Lūriņš lomas uzticējis Ditai Lūriņa, Gundaram Grasbergam un Mārtiņam Brūverim. Izrādes scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Kristīne Abika.

Jānis Sudrabkalns bija viens no izcilākajiem dzejniekiem starpkaru Latvijā. Diemžēl dzejnieku salauza Staļina laiks, bailes un garie padomju gadi, lai gan padomju periodā dzejnieks rakstīja padomju dzimtenei veltītu pantus, viņa dzeja vairs nebija ne estētiski sarežģīta vai  romantiska, nemaz nerunājot par humoristisku.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais