Šogad Latvijas Teātra darbinieku savienības ikgadējo Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 28. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā saņems Jaunā Rīgas teātra aktieri Guna Zariņa un Gundars Āboliņš, kā arī režisors Dž.Dž.Džilindžers un LNO baleta mākslinieks Modris Cers.
Jaunā Rīgas teātra aktrisei Gunai Zariņai tiks pasniegta Lilitas Bērziņas balva, bet Gundaram Āboliņam pasniegs Harija Liepiņa balvu.
"Guna Zariņa var nospēlēt pilnīgi visu, sākot ar mazu bērnu un beidzot ar smieklīgu vecenīti, no smalkas mīlētājas līdz visnegaidītākajam rakstura pavērsienam jebkurā lomā. Var strādāt jebkurā žanrā, sākot ar komēdiju un beidzot ar grieķu traģēdiju. Viņai kā aktrisei nav robežu," tā aktrisi raksturo režisore Māra Ķimele.
Guna Zariņa 1997. gadā Latvijas profesionālo teātru skatē apbalvota par spilgtāko debiju skatuves mākslā, bet 2007. gadā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā aktrise par lomu izrādē „Latviešu mīlestība” un Alises Budļevskas lomu izrādē „Tas notika ar viņiem” Jaunajā Rīgas teātrī.
Pēdējo sezonu lomas Jaunajā Rīgas teātrī: Soņa, Katerina Ivanovna, Ļizaveta, Māte, Mikloka, izrāde "Noziegums / sods", rež. M.Ķimele, Horošiha, A.Vampilovs "Čulimska. Pašu cilvēki", rež. R.Vaivars, loma izrādē "Tumšās alejas", rež. V.Nastavševs, loma izrādē „Pirmie aplausi”, rež. G. Šmits.
Guna Zariņa sevi veiksmīgi apliecinājusi arī kino, strādājot ar tādiem režisoriem kā Laila Pakalniņa, Gatis Šmits, Juris Poškus un Kirils Serebreņņikovs.
Savukārt par Gundaru Āboliņu Māra Ķimele saka:"Gundars Āboliņš ir šarmants aktieris ar brīnišķīgu humora izjūtu un nenoliedzami – publikas mīlulis kā Latvijā, tā Eiropas teātros."
Gundars Āboliņš, strādājot gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan ārpus Latvijas, saņēmis vairākus apbalvojumus: Spēlmaņu nakts balvas - 2006.gadā Gada aktieris par Soņas lomu izrādēs "Soņa" un "Ledus.Kolektīva lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā", 2007.gadā balvu Labākais aktieris par Soņas lomu izrādē "Soņa", 2012.gadā skatītāju simpātiju balvu "Gada aktieris" par Oblomova lomu izrādē "Oblomovs" un Slepenā labvēļa balvu "Gada jūsma".
2007. gadā Starptautiskajā teātra festivālā Kontakt Polijā un Preses simpātiju balvu par Soņas lomu izrādē "Soņa", balvu Starptautiskajā mazo skatuves teātru festivālā Rijekā.
Pēdējo sezonu lomas:Pjērs Bezuhovs, Ļ.Tolstoja Karš un miers,(rež. Matias Hartmans, Vīnes Burgteātrī, Oblomovs, I.Gončarova Oblomovs, JRT un Ķelnes Schauspielhaus,rež. A.Hermanis. Loma izrādē, Ī.Baševiss Zingers Kabalas noslēpumi, rež. A.Hermanis, Lavrentijs, izrāde "Muša", Ādolfs, A.Strindberga Tēvs, rež. M.Ķimele JRT.
Gundars Āboliņš kino strādājis ar tādiem izciliem latviešu režisoriem kā Jānis Streičs, Vari, Brasla. Spēlējis Latvijā dzimušā vācu režisora Aleksandra Hāna filmās Midsummer Madness un Monsieur Tauriņš.Kopā ar kolēģi Gunu Zariņu filmējies arī Lailas Pakalniņas filmā Ūdens.
Dailes teātra dibinātāja leģendārā režisora Eduarda Smiļģa balva tiks pasniegta režisoram Dž.Dž.Džilindžeram. Pēdējo reizi šī balva tika pasniegta 2005. gadā režisorei Mārai Ķimelei un to saņēmuši arī tādi režisori kā Oļģerts Kroders (2004.g.), Alvis Hermanis (2003.g.), Felikss Deičs (1996.g.), Pēteris Pētersons(1993.g.), Harijs Liepiņš, Roberts Zēbergs (1990.g) un Voldemārs Zandbergs (1988.g.).
"Manas personīgās simpātijas vīriešiem mākslā pieder tipiem, kas regulāri piesārņo aiz sevis kultūras telpu. Tas izraisa paniku sentimentālās dogmatiķēs, bet to ir viegli pārdot un tajā ir labi dzīvot – kaut vai īstermiņā. Vismaz vienā ziņā Džilindžers ir klišejisks – viņš raud banālās melodrāmās. Viņš ir neciešami elegants, bērnišķīgi prognozējams. Mūsu laulība ar Džilindžeru ik pēc pieciem gadiem piedzīvo dziļu krīzi, bet kaislība ik pa brīdim mūs noved gultas vienā pusē," par režisoru saka aktieris Ģirts Ķesteris.
Dž.Dž.Džilindžers ir neviennozīmīga un ārkārtīgi savdabīga parādība latviešu teātrī. Ar savu repertuāra izvēli un publiskajiem izteikumiem iemantojis skandālista reputāciju, savu 15 režisoriskās darbības gadu laikā Dailes teātrī viņš ir pierādījis, ka viņam ir pa spēkam iestudējumi visdažādākajos žanros – drāmas, komēdijas, rokoperas, mūzikli, bērnu izrādes. Dž.Dž.Džilindžers ir neticami ražīgs režisors, kurš iestudējis jau vairāk nekā 60 izrādes – pamatā Dailes teātrī, kā arī Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī un Maskavas Puškina teātrī. Šogad viņš iestudēs izrādi arī Valmieras Drāmas teātrī.
Starp viņa daiļrades zīmīgākajiem iestudējumiem jāmin: rokoperas Fausts. Deus ex machina un Drakula. Svešās asinis, Melanholiskais valsis, Lolita. Par īstu triumfu un vienu no teātra spožākajām radošajām virsotnēm izvērtās A.Kamī Kaligulas iestudējums. Pēdējās sezonās īpaši veiksmīgi bijuši tādi uzvedumi kā V.S.Moema Penelope un Diks, P.Rozenfelda Lodes pār Brodveju, A.Vampilova Pīļu medības, D.Heira Jūdas skūpsts, G.Grekova Hanana, K.Šēnhera Ragana,Neprātīgā Zelda.2011. gadā Liepājas teātra mūzikls Pūt, vējiņi!, kas ieguva „Spēlmaņu nakts” balvu kā gada labākā muzikālā izrāde.
Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baleta Skolotājiem - Latvijas Nacionālā baleta mākslinieks,vecākais pedagogs-repetitors Modris Cers, kuram baleta mākslinieki veltījuši ne vienu vien slavas dziesmu, saņems Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu.
Savulaik pats būdams izcils baleta solists, Modris Cers savus varoņus veidojis vīrišķīgus, uzticamus un patiesus. Bet nu jau daudzus gadus dzīvē un mākslā rūdīto talantu iegulda jaunākajos kolēģos.
"Modris Cers ir viens no ilggadējiem baleta pedagogiem - repetitoriem, kas savu skatuvisko pieredzi un profesionālās zināšanas jau turpat 50 gadus dāsni sniedz topošajiem un esošajiem baleta māksliniekiem. Viņa vadībā savu māksliniecisko karjeru veidojuši daudzi šodien atzīti baleta mākslinieki, starp kuriem būtu minami Inese Dumpe, Andrejs Rumjancevs, Elza Leimane - Martinova, Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Baiba Kokina u.c. Saņemot Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu gribas novēlēt arī turpmāk nezaudēt darba sparu un radošumu šai skaistajā un gaistošajā dejas mākslā,"saka Gunta Bāliņa.
Modra Cera nodejoto lomu spektrs bija ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils Turaidas roze (1966), Pas-de-deux Žizele (1967), Zilais putns Apburtā princese(1967), Princis Riekstkodis (1968), Andris Negaiss pavasarī (1968), Huligāns Jaunkundze un Huligāns, Pāns Pāns un Sīringa (1968), Pjērs Grenguārs Parīzes Dievmātes katedrāle (1970), Hosē Karmena (1971), Bazils Dons Kihots, Nuralī Bahčisarajas strūklaka (1972), Antonijs Antonijs un Kleopatra (1973) un daudzas citas.
Kā pedagogs un repetitors ir strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Aleksandru Rumjancevu, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Zani Lieldidžu, Viesturu Jansonu, Guntu Bāliņu, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu un daudziem citiem baleta māksliniekiem.
Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).
Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986. gada, kad Eduarda Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters. 1987. gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par izciliem sasniegumiem teātra mākslā un to saņēma Vija Artmane un Astrīda Kairiša. 1996. gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris saņēma Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, savukārt 2005. gadā tika iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā un to saņēma Ivars Puga.