Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos Tamsāres "Zeme un mīlestība"

© F64

Latvijas Nacionālajā teātrī ceturtdien, 25.oktobrī, pirmizrādi piedzīvos pēc igauņu autora Antona Hansena Tamsāres romāna "Zeme un mīlestība" veidota izrāde, kuru pirmo reizi Latvijā un šajā teātrī iestudē igauņu režisors Elmo Niganens.

Niganens ir viens no šobrīd atzītākajiem Baltijas valstu režisoriem, taču viņš nemēdz pārāk bieži iestudēt darbus ārpus Igaunijas, tādēļ šis ir liels notikums, jo šī režisoram ir pirmā reize, kad viņš iestudē izrādi Baltijas valstīs, neskaitot Igauniju.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis skaidroja, ka, savā mērā pateicoties tieši padomniecei repertuāra jautājumos Ievai Strukai, igauņu režisors šajā teātrī iestudē kādu darbu. Struka bija tā, kas mudināja skatīties uz to, kas notiek Igaunijas teātros, tādēļ pēdējo divu gadu laikā diezgan regulāri vērotas dažādas Niganena izrādes.

"Ir liels prieks, ka mums izdevās ar Niganenu vienoties par kopīgu darbu. Šo notikumu jo īpašāku dara tas, ka viņš neiestudē daudz citās valstīs, jo viņš savā teātrī jau ir daudz noslogots. Sadarbību ar jauniem režisoriem novērtēju pēc tā, kā jūtas teātris. Redzot to, ka darbs visos cehos rit pats par sevi, nekur nevalda savstarpējas ķildas, atmosfēra ir tāda, kas veicina uz labu darbu darīšanu, ir skaidrs, ka uz Latviju ir atbraucis viens liels cilvēks," sacīja Rubenis.

Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans atzina, ka ir priecīgs par to, ka Niganens iestudē izrādi arī Latvijā, jo Igaunijas auditorija viņa darbus jau bauda daudzu gadu garumā. Viņš skaidroja, ka Tamsāre ir līdzīgs latviešu autoram Rainim. "Igauņi un latvieši ir tuvi kaimiņi, bet mēs patiesībā daudz ko nezinām par saviem kaimiņiem, tādēļ sabiedrībā valda maldīgas klišejas," sacīja Vārmans.

Tamsāres rakstītais romāns sastāv no piecām daļām. Latvijas Nacionālajā teātrī uz skatuves tiek iestudēta romāna ceturtā daļa, kur galvenais varonis Indreks ir precējies ar Kārenu, viņš bauda laulību un modernu pilsoniskās sabiedrības dzīvi. Romāna ceturtā daļa atspoguļo 20.gadismta 30.gadus.

Izrādes režisors stāstīja, ka būtu vēlējies, lai viņam un aktieriem būtu atvēlēts ilgāks laiks kopīgiem mēģinājumiem, taču viņš saprot, ka tas nav iespējams. Darbs pie izrādes sākās jau maijā. Sākumā tika veidota romāna un lomu analīze, pētot un prātojot par kopīgo un atšķirīgo starp igauņiem un latviešiem, par igauņu un latviešu aktierspēles tradīcijām, attieksmi pret klasiku, teātri un dzīvi.

Režisors minēja, ka iepriekš nekad nebija domājis, ka kādreiz iestudēs igauņu autora darbu, jo saistošāki šķita Šekspīrs, Antons Čehovs un citi. Pirms vairākiem gadiem, kādu vasaru, paņemot rokās Tamsāres "Zemi un mīlestību", viņš sācis to pārlasīt un, izlasot pirmo daļu, secinājis, ka sen nav tik daudz smējies un tik bieži raudājis. Arī nākamajā vasarā, dzīvojot laukos, viņš vēlreiz pārlasījis romāna pirmo daļu un juties tāpat kā iepriekšējā vasarā, saprotot, ka no tā ir jāiestudē izrāde.

"Zeme un mīlestība" ir viens no slavenākajiem Tamsāres darbiem, kas tulkots arī vairākās valodās, tostarp latviešu valodā.

Galvenās lomas izrādē atveidos Dita Lūriņa un Uldis Anže. Tāpat izrādē piedalās Jānis Skanis, Normunds Laizāns, Līga Liepiņa, Daiga Gaismiņa, Daiga Kažociņa, Indra Burkovska, Anete Saulīte, Inga Misāne, Indra Roga, Ģirts Jakovļevs, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Brūveris, Juris Lisners, Juris Jope, Juris Hiršs, Kaspars Aniņš.

Izrādes scenogrāfs ir Andris Freibergs, kostīmu māksliniece - Kristīne Pasternaka.

Aktrise Lūriņa pauda, ka ikviens aktieris ir priecīgs, kuram ir iespēja sadarboties ar tādu režisoru kā Niganenu. Pēc viņas vārdiem, arī Tamsāres darbs ir lielisks, par kuru līdz šim viņa neko nezināja. Savukārt aktieris Anže atzina, ka ir skumji, jo pēc pāris dienām sadarbība ar igauņu režisoru beigsies.

Izrādes režisors Niganens kopš 1992.gada ir Tallinas Pilsētas teātra mākslinieciskais vadītājs. Viņš ir vairākkārt apbalvots ne tikai ar Igaunijas teātra gada balvām par labāko režiju vai labāko aktierdarbu, bet arī ar Igaunijas Republikas prēmiju par izciliem sasniegumiem mākslā. Režisors 2000.gadā ir saņēmis Igaunijas valsts apbalvojuma Baltā zvaigzne III pakāpes Goda zīmi.

Par izciliem sasniegumiem Antona Čehova lugu interpretācijā vairākkārt apbalvots arī Krievijā, kā arī četras reizes saņēmis ārzemju žūrijas balvu par labāko režiju Igaunijas festivālā "Drāma". Atzinību guvušas arī abas Niganena filmas - "Marmorā kaltie" un "Trakais".

Izklaide

Pēdējos gados latvju mūziķiem parādījusies apsveicama tendence savas grupas nosaukt latviskos vārdos – mums ir “Nekad”, “Nesen”, “Stabs”, “Zintnieks”, “Uguns”, arī “Asinis”. Pēdējie nupat likuši galdā savu EP, turklāt zīmīgā brīdī – Visu Svēto dienā.

Svarīgākais