26. maijā Apaļajā zālē notiks pirmizrāde zviedru rakstnieka Augusta Strindberga slavenākajai lugai „Jūlijas jaunkundze”. Vladislavs Nastavševs, kam tā būs debija Valmieras teātrī, ir ne vien iestudējuma režisors, bet arī skatuves telpas iekārtojuma, kostīmu un muzikālā noformējuma autors.
Izrādē lomas atveidos aktieri Inese Pudža, Mārtiņš Meiers un Anta Aizupe.
Augusts Strindbergs (1849-1912) ir viens no 19. un 20. gadsimta mijas nozīmīgākajiem rakstniekiem, kas sarakstījis 60 lugas, būtiski ietekmēdams modernā teātra izteiksmes veidu. „Jūlijas jaunkundze” (1888) radīta kā naturālisma virziena darbs un izraisīja skandālu laikabiedriem – tajā risinātās aristokrātes Jūlijas jaunkundzes un kalpa Žana attiecības šķita pārāk atklātas un fizioloģiskas. Lugas darbība notiek Jāņu naktī, kad piepildītas un nepiepildītas kaislības samezglo trīs cilvēku – Jūlijas, Žana un viņa līgavas Kristīnes likteņus. Varoņus vieno un šķir gan kaislība, gan sociālais stāvoklis, dzimumu nevienlīdzība, aizspriedumi, bet rezultātā viens no viņiem izvēlas nāvi. Līdz pat 1906. gadam „Jūlijas jaunkundzi” Zviedrijā bija aizliegts izrādīt.
Vladislavs Nastavševs jau trešo reizi ķēries pie šīs lugas iestudējuma, cenzdamies atminēt tās titulvarones noslēpumu. „Šīs Strindberga lugas iestudējumi tomēr galu galā vairāk runā par Žanu. Es gribu iestudēt izrādi par Jūliju. Parasti viņu spēlē kā trauslu, augstdzimušu un kritušu būtni. Taču tā nav iespējams atminēt viņas noslēpumu. Manuprāt Jūlija ir tikai pa pusei sieviete, jo tēvs viņu audzinājis kā vīrieti, un viņa tā arī nespēj izvēlēties savu īsto identitāti. Tas ir viņas drāmas un attiecību pamatā. Viņai vajadzīgs nevis stiprs un pašpietiekams vīrietis, bet tāds, kuru viņa spētu pakļaut,” uzskata režisors. „Tā būs izrāde par cilvēku, kas meklē ceļu un izeju, nevis cieš tāpēc, ka izeja nav iespējama.”
Vladislavs Nastavševs studējis aktiermākslu un režiju Krievijā, Sanktpēterburgā, turpinājis režijas studijas Londonā. „Jūlijas jaunkundze” tapusi kā diplomdarbs Londonā, bet pēc tam iestudēta arī Austrālijā. ”Šīs divas izrādes bija vienas tēmas izvērsums,” skaidro režisors. „Vēlreiz pievēršoties lugai, notikusi koncepcijas maiņa. Luga to pieļauj, jo ir ļoti „bieza”, ar daudzām nozīmēm un jēgas slāņiem.”
„Jūlijas jaunkundze” ir Latvijā visvairāk iestudētā A. Strindberga luga. Iepriekšējais iestudējums (2004) notika Jaunajā Rīgas teātrī, Māras Ķimeles režijā