Pirmizrāde Nacionālajā teātrī

Šodien,13. decembrī Latvijas Nacionālā teātra OKartes Jaunajā zālē notiks pimizrāde Semjuela Beketa romāna "Mērfijs" dramatizējumam.

Dramatizējumu veidojis un iestudējis režisors Kārlis Krūmiņš, lomās Kaspars Zvīgulis, Liene Gāliņa, Madara Saldovere, Ivars Kļavinskis un Jānis Vimba.

Situācija Beketa romānā ir šķietami absurda, jo tā varoņiem, lai atrisinātu savas problēmas, nepieciešams Mērfijs, bet Mērfijam tai pašā laikā nav nepieciešams itin nekas. Kas ir “nekas”? Kā vēlēties “neko” var kļūt par dzīves filosofiju? Kāda jēga dzīvei, ja tu nedari “neko”? Un vai “neko” negribēt ir iespējams, ja neesi viens?

"Katrā no mums ir tā sajūta, ka esam kas vairāk kā esam – esam īpaši. Mērfijam tā ir pārliecība. Lai to nosargātu, Mērfijs ir gatavs cīnīties pret pasaulē noteikto kārtību. Mērfijs atsakās kā no noteikumiem, tā arī no jebkādas atbildības, iemantojot pilnīgu brīvību un neatkarību. Bet tad viņa bezatbildības rezultātā notiek nelaime.Vai Mērfijs ir tik īpašs, kā viņam labpatīk iedomāties? Mērfijs ir izrāde par to, cik neizmērojama un skaista ir cilvēka bezspēcība, ” stāsta režisors Kārlis Krūmiņš.

„Mērfijs” ir viens no iecienītākajiem Semjuela Beketa darbiem, un tiek pieskaitīts modernisma literatūras labākajiem paraugiem. Tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, ko latviešu valodā Ievas Kolmanes tulkojumā var izlasīt kopš 2008. gada.

NT direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka: “Kad Kārlis Krūmiņš uzvarēja pērnā gada jauno režisoru festivālā “Patriarha rudens” un kā balvu ieguva iespēju iestudēt izrādi Nacionālā teātra O-Kartes Jaunajā zālē, režisors teātrim atnesa Semjuela Beketa romānu “Mērfijs”. Tas ir ārkārtīgi sarežģīts prozas materiāls, kura galvenā jēga ir protests pret bezjēdzīgo pasauli, kurā viss notiek nenormālā ātrumā, un Mērfija izvēlētais protesta veids ir – nedarīt NEKO. Iedomājieties – kā var uzlikt uz skatuves, teātrī (kas taču ir darbības māksla) – varoņa vēlmi nedarīt neko tā, lai publikai nepaliek garlaicīgi, lai uz skatuves reāli visu laiku kaut kas notiktu, un šis kaut kas būtu NEKAS. Manuprāt, pilnīgi nereāli, absolūti pretenciozi, augstākajā mērā riskanti, bet – Kārlis Krūmiņš to ir izdarījis. Turklāt veiksmīgi.”