Mirdza Martinsone ēd ķiplokus un tur kājas siltumā

Skatītāju iemīļotajai aktrisei Mirdzai Martinsonei šajā rudenī darba pilnas rokas: nupat pirmizrādi piedzīvojis režisora Kārļa Auškāpa jaunākais veikums – kanādiešu dramaturga Norma Fostera it kā komēdija „Kad visi jau guļ” Dailes teātra Mazajā zālē, kur aktrisei ir trīs interesantas lomas.

„Ja darba ir daudz, tad organisms novājinās, kļūst švakāks, un tad bacilis var ņemt virsroku. Tāpēc − ko es daru? Turu kājas siltumā! Tās lieku karstā vannā, stiprā sinepju un piparu maisījumā. Pavisam nesen izlasīju, ka ļoti labs ir arī bērza lapu novārījums, ko likt klāt vannas ūdenim. Ļoti labas ir arī sāls vannas – tās noņem gan negatīvo enerģiju, gan attīra poras. Galvenais – vajag domāt, ka viss sliktais aiziet un paliek tikai labais!” smaidot stāsta lieliskā aktrise, uzsverot, ka visas šīs zinības nāk no mūsu senčiem – tas nav nekas jauns.

„Tāpat es katru vakaru apēdu pa ķiploka daiviņai, un, lai nebūtu tā smaka – man taču no rīta jāiet uz teātri, jāsatiekas ar kolēģiem – es ķiplociņu sakapāju un uzdzeru virsū glāzīti šņabja. Tad tas iziet cauri kuņģim un paliek resnajā zarnā – un tā jau ir tā vieta, kur dzīvo visvairāk baciļu. Un tad nu tas ķiplociņš tur izdara savu darbu...”

Aktrise domā, ka tikai tautas medicīna ir vislabākās zāles pret visām kaitēm. „Antibiotika vairs nelīdz nekāda. Varbūt dakteri man nepiekritīs, taču es domāju tā: ja ir kārtīga temperatūra, tad tik svīsti, badojies un dzer! Nedod bacilim barību, dzen viņu ārā, daudz dzerot. Vismaz man tas palīdz!” viņa atklāj.