Žagars: Ik pēc trim gadiem būtu veselīgi izvērtēt trupas aktieru sastāvu

© Oksana Džadana/F64

Dailes teātris kopā ar juristiem ir izstrādājis grozījumus darba likumdošanas normatīvajos aktos, kas ļautu ar aktieriem slēgt terminētus darba līgumus, un šie grozījumi ir iesniegti Latvijas Teātra darbinieku savienībā (LTDS), intervijā aģentūrai LETA sacīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

"Nav pareizi, ka aktieriem ir beztermiņa darba līgumi. Aktiera darbs un profesija paģērē zināmu projekta statusu. Aktieris ir konkrētajā teātrī tik ilgi, kamēr viņš ir vajadzīgs konkrētās izrādēs un konkrētiem režisoriem. Tad, kad aktieris vairs nav vajadzīgs un nav pieprasīts konkrētajā nākotnes repertuārā, viņam ir jāizlemj, vai rotēt uz citu teātri vai uz kādu laiku jāmaina profesija. Teātris tomēr nav parasts ražojošs uzņēmums," sacīja Žagars.

Viņš atzina, ka aktiera darba rezultātu ir ļoti grūti izvērtēt, un tādēļ vienīgais objektīvais kritērijs ir, vai režisori pieprasa aktieri saviem iestudējumiem. Tādēļ arī pasaulē aktieriem parasti ir terminēti darba līgumi.

"Man patīk to salīdzināt ar sportistiem. Nevienam sportistam nevienā sportā veidā nekad nebūs beztermiņa līgums ar Latvijas izlasi," uzsvēra Žagars.

Viņš gan noliedza, ka Teātra padomes sanāksmē Kultūras ministrijā būtu paudis, ka jaunos aktierus vēlētos mainīt ik pēc trīs gadiem. Žagars uzsvēra, ka ik pēc trim gadiem būtu veselīgi izvērtēt trupas aktieru sastāvu principā, tāpat kā direktora darbs tiek izvērtēts ik pēc zināma perioda.

Žagars norādīja, ka LTDS zināmā mērā pilda arodbiedrības funkcijas.

"Ja LTDS izlems necīnieties par šiem grozījumiem gan Kultūras ministrijā, gan pēc tam Ministru kabinetā, tas būs ļoti skumjš fakts teātru vadībām un liecinās par zināmu disonansi starp teātru vadībām un LTDS," sacīja Dailes teātra direktors.

Dailes teātris ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās pēc darba uzteikšanas teātra aktieriem.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais