Dailes teātrī martā paredzētas divas pirmizrādes - "Ābels un Olga" un "Vārnu ielas republika", kā arī Teātra dienas koncertuzvedums "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ".
Teātra Kamerzālē 4.martā gaidāma pirmizrāde pēc Knuta Hamsuna romāna „Loks noslēdzies” motīviem iestudētajam Mihaila Gruzdova darbam „Ābels un Olga”, kam dramatizējumu veidojis Artūrs Dīcis. „Loks noslēdzies” ir pēdējais Knuta Hamsuna darbs. Norvēģijas pilsētā pie fjordiem un līčiem jaunais Ābels ir atšķirīgs no citiem, jo nekas nav un neko negrib sasniegt. Liekas, ka viņam ir mazas prasības pret dzīvi. Liekas, ka viņš ir vienaldzīgs pret visu un visiem, ļauj laikam slīdēt un nepakustina ne pirksta. Cilvēki viņu nesaprot. Jebkuram citam sen būtu apnicis ar viņu nomocīties, taču sievietēm ir savi plāni attiecībā uz Ābelu un viņa nākotni...
Jauniestudējumā spēlēs Artūrs Skrastiņš (Ābels), Ieva Pļavniece (Olga), Rēzija Kalniņa (Lolla), Valdis Liepiņš (Stūrmanis), Gints Andžāns (Alekss), Kārlis Freimanis (Klemenss), Inita Dzelme (Lilija) un Juris Bartkevičs (Vecais).
Savukārt 18. martā notiks režisores Lauras Grozas veidotā iestudējuma bērniem „Vārnu ielas republika” pirmizrāde. Lugas autors ir Lauris Gundars, kurš to veidojis pēc Jāņa Grīziņa romāna motīviem. Smilšainajā Rīgas nomalē Grīziņkalnā atrodas slavenā Vārnu ielas republika, kur no seniem laikiem noteiktas robežas, sava Itālija un savs Vidusjūras kūrorts, kura teritoriālajos ūdeņos nedrīkst kuģot sarkanādainie brāļi. Vārnu ielas republikāņi savas valsts godu aizstāv līdz pēdējam elpas vilcienam un neatzīst it nekādas varas pār sevi: ne gorodovoju, ne žandarmu, ne tramvajvaldes, nedz bodnieku un domnieku. Viņi ved politiku, paceļ jautājumus, noslēdz pamieru un risina priekšā nākošos konfliktus. Vārnu ielas republikā iet gana lustīgi.
Turpretī no 25. marta skatītājiem tiks piedāvāts arī Teātra dienas koncertuzvedums „Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ” - neprātīgi smieklīga dziesmu spēle pieaugušajiem par pēdējo triju latviešu ceļojumu apkārt pasaulei un atpakaļ pie sevis. Koncertuzveduma scenārija autors ir Ilmārs Šlāpins, bet to veido režisors Ģirts Ēcis kopā ar režisora asistentu Valdi Liepiņu un mūzikas konsultantu Juri Vaivodu.
Koncertuzveduma sižets saistīts ar jaunākajos laikos dzīvojošu mazu un nešpetnu sprīdīšu tautu. Pareizāk sakot, pavisam maza - viņu bija tikai trīs. Lielākais sprīdītis sevi domājās pārāku esam par citiem, tādēļ visi viņu sauca par Pārāko Sprīdīti. Mazākais un kuslākais no pārējiem diviem tika zvaigāts par malējo, to tad arī sauca par Malējo Sprīdīti. Vidējo sprīdīti neviens nekā nesauca un neievēroja, tik vien kā par Vidējo Sprīdīti arī varam viņu nosaukt...