FOTO. Jaunā Rīgas teātra atjaunoto ēku varētu atklāt nākamā gada aprīlī

 
©Gints Ivuškāns/F64

Rekonstruēto Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku Lāčplēša ielā varētu atklāt nākamā gada aprīlī, pirmdien preses konferencē paziņoja JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Ēka kopš renovācijas sākuma pilnībā mainījusies, paliekot vienīgi fasādei, atzīmēja Hermanis un uzsvēra, ka tajā nebūšot pārmērību vai "tehnisku brīnumu".

JRT valdes locekle Gundega Palma, vaicāta par teātra finansiālo stāvokli, sacīja, ka situācija esot stabila un biļešu cenas pagaidām nav plānots celt, taču vēl neesot zināms, kā situāciju ietekmēs gaidāmā krīze.

Pavasarī jaunajā ēkā ir plānots uzvest vairākas izrādes, teātrim uzstājoties arī līdzšinējā ēkā Miera ielā. "Mūsu šīs sezonas devīze "Pēdējā sezona Miera ielā" skan drusku draudīgi. Un tā tas arī ir domāts. Klusums pirms vētras. Aprīlī jau ceram atgriezties Lāčplēša ielā. No Miera ielas uz Lāčplēša ielu - arī tas jau skan pietiekami simboliski," sacīja Hermanis.

Jauno sezonu, kura būs pēdējā Miera ielas telpās, JRT sāks augustā. Teātra trupu veido 28 aktieri, no kuriem 11 ir Latvijas Kultūras akadēmijas JRT kursa absolventi. Atgriezusies trupā ir arī aktrise un režisore Kristīne Krūze. Tāpat štata aktieriem ir pievienojies vairākas sezonas JRT izrādēs spēlējošais aktieris Jānis Skutelis. Hermanis pauda, ka aktiera lomā Skutelim esot lielāks potenciāls nekā cilvēki zina, un nākotnē viņš būšot svarīgs aktieris teātrī.

Sagaidāmajā sezonā teātris piedāvās vairāk izrāžu nekā parasti, minēja Hermanis, tomēr arī aktieru JRT ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējās sezonās. Miera ielas ēkas Mazajā un Lielajā zālē JRT skatītājiem piedāvās desmit jauniestudējumus, kurus iestudēs Alvis Hermanis, Gatis Šmits, Elita Kļaviņa, Kristīne Krūze, Gerds Lapoška un Uldis Tīrons. Atgriežoties Lāčplēša ielā, vairākas izrādes veidos Alvis Hermanis, režisors Pēteris Krilovs un pirmo reizi Latvijā izrādi iestudēs režisors Dmitrijs Krimovs.

"Domājot par 21.gadsimta cilvēkiem un jaunajām dzīves tēmām mūsdienu pasaulē, sezonas repertuāru veido visjaunākā dramaturģija un klasikas šedevri. Līdzās garīgās vertikāles meklējumiem, ideoloģiju sadursmēm un cīņām šodienas pasaulē, JRT uzmanības fokusā ir cilvēcisko attiecību kvalitāte kā viens no dzīves vērtību mēriem. Ar cilvēciska siltuma meklējumiem un ielūkošanos rafinētos manipulācijas mehānismos mūsu hiperdigitalizētajā laikmetā JRT atvadīsies no savām pagaidu mājām Miera ielā," atzīmēja JRT pārstāve Inga Liepiņa.

Hermanis iestājas par to, lai diskusijas par sociāli politiskajām norisēm teātrī būtu "dzīvas". Teātru tendenci saglabāt neitralitāti no politikas mākslinieciskais vadītājs vērtēja kā nepareizu, vienlaikus minot, ka JRT darbinieku vidū ir dažādi viedokļi par politiku. Tāpat viņš atzīmēja, ka viņa personīgā pozīcija nav JRT pozīcija.

Runājot par krievu režisoru piesaistīšanu teātrim, Hermanis uzsvēra - lai JRT saredzētu sadarbības iespējas, režisoram ir jābūt ne vien izcilam, bet arī "publiski jānosauc lietas savos vārdos - kurš ir uzsācis karu, kurš ir vainīgs un atbildīgs". Krimovs to esot izdarījis kara sākumā, kam sekojis Hermaņa zvans ar aicinājumu pievienoties JRT. Tāpat viņš minēja, ka nejūtot no skatītājiem pieprasījumu aizliegt krievu režisoru dalību teātrī.

JRT mākslinieciskais vadītājs atzina, ka Krievija esot nopelnījusi "kaudzi naudas" no viņa uzvestajām izrādēm kaimiņvalstī. Tomēr viņš pauda, ka viena izrāde esot uzvesta pirms 14 gadiem, kad "neviens nezināja, kā tas beigsies" un kad tā esot bijusi "cita Krievija". Savukārt otra izrāde, kas Krievijā uzvesta pirms četriem gadiem, esot bijusi kā atgādinājums par vārda brīvību un Gorbačova laiku.