Nacionālajā teātrī Viestura Kairiša vadībā aizliegs nodarboties ar mākslu

 

Ir pienākusi diena, kad visā valstī ar likumu aizliegts nodarboties ar mākslu un jebkāda mākslas izpausme tiek sodīta un mākslinieki tiesāti.

Nē, nepārprotiet tas nenotiek burtiski, bet notiek Latvijā, jo 10. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē notiks tiesas prāva, kurā par koka lelles izgatavošanu apsūdzēts kāds Verners Brūns, ja precīzāk, tas notiks drāmas-detektīva „Pinokio pelni” pirmizrādē.

Pēc tiesas atklājas, ka arī pats tiesnesis nodarbojas ar mākslu – viņš sarakstījis lugu. Pilsētiņu pāršalc vesels noziegumu vilnis. Dāņu mūsdienu dramaturgs stāsta par ļauno, dzīvniecisko un neapzināto cilvēkos, valsts un Dieva radīto likumu nesakritību, par varu un tās ietekmi uz vienkāršo cilvēku.

Jokuma Rodes lugu iestudē režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne, dramaturģe Margarita Zieda. Lomās - Juris Lisners (Tiesnesis Volfs), Jānis Reinis (Verners Brauns), Juris Hiršs (Prokurors Aleksandrs Trockis), Dailes teātra aktrise Olga Dreģe (Miranda), Daiga Kažociņa (Karola Sērensena) un Normunds Bērzs (Marks Ditrū).

„Latvijā valsts līmenī sācies terors pret kultūru. Ekonomiskā krīzē grimstošā tauta to atbalsta, kultūrā saskatot mistisku ienaidnieku, kuru iznīcinot dzīve strauji uzlabosies. Teātris ir kara lauks, kurā katrs indivīds kļūst atbildīgs par savu izvēli šajā cīņā. Varbūt tā ir vēsturiska iespēja atdzimšanai?”, par lugas „Pinoko pelni” aktualitāti saka režisors Viesturs Kairišs.

Romānu, stāstu un lugu autors Jokums Rode dzimis 1970.gadā Kopenhāgenā mākslinieku ģimenē. Savu pirmo lugu „Divas dienas, skaitot no sestdienas vakara” J.Rode sarakstīja divas dienas pavadot Parīzes metro. Taču rezultāts pašam lika vilties tik ļoti, ka nākamos skatuvei domātos darbus Rode attīsta teātrī, cieši strādājot kopā ar režisoru un aktieriem. Savos darbos J. Rode interesējas par cilvēka apziņas un prāta klejojumu līkločiem, par neizzināmo un paradoksālo cilvēka dabā, par mākslas un sapņu nozīmi cilvēka dzīvē. Savu jaunāko lugu „Darvina testaments” J.Rode velta britu dabas pētniekam Čārlzam Darvinam. J.Rode labprāt veido radošu saspēli ar pasaules kultūras mantojumu, gan veidojot jaunas skatuviskas versijas Aishila, Artūra Šniclera, Valtera Skota darbiem, gan sacerot pats savas lugas.

„Pinokio pelni” ir tapuši, domājot par diviem kinošedevriem - Roberta Vīnes „Doktora Kaligari kabinetu”(1920) un Friča Langa filmu „M – pilsēta meklē slepkavu”(1931), darbiem, kas agrāk - vēl pirms 1933.gada - sajuta un spēja pārraidīt traģiskās pārmaiņas cilvēkos, ienākot fašismam Eiropas valstīs un cilvēku apziņā, J.Rodes luga „Pinokio pelni” 2005. gadā tika iestudēta Dānijas Karaliskajā Nacionālajā teātrī, un J.Rode par šo darbu saņēma Reumert balvu kā gada labākais dramaturgs.