Šovakar Dailes teātrī pasniegs "Spēlmaņu nakts" teātra gada balvu 15 nominācijās. Uz gada dramatiskā teātra izrādes godu pretendē Germana Grekova "Hanana" iestudējums Liepājas teātrī, Nikolaja Gogoļa "Mirušās dvēseles" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, "Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās" Valmieras Drāmas teātrī un "Ziedonis un Visums" Jaunajā Rīgas teātrī, režisors Alvis Hermanis.
Par gada režisora balvu cīnās Dž.Dž Džilindžers, Alvis Hermanis, Viesturs Meikšāns, Indra Roga un Kirils Serebreņņikovs.
Uz gada aktrises balvu pretendē Daiga Kažociņa par Katrīnas lomu Deivida Oberna lugā "Pierādījums", Inese Kučinska par Ausmas Hananas lomu iestudējumā "Hanana", Dita Lūriņa par Antonijas lomu Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", Elīna Vāne par Elizabetes lomu Fridriha Šillera lugā "Marija Stjuarte" un Guna Zariņa par Sofijas lomu izrādē "Jāņonkulis".
Pretendenti uz gada aktiera balvu ir Andris Keišs ar Astrova lomu izrādē "Jāņonkulis", Normunds Laizāns ar Reja lomu Deivida Harovera "Melnais strazds", Tālivaldis Lasmanis ar Krišjāņa lomu Alvja Lapiņa "Eldorado" un Sandro lomu Otari Bagaturijas "Karalis Līrs nabagmājā", Voldemārs Šoriņš ar Voldemāra lomu Ursa Vidmera "Topdogi" un trimdas Kārļa Ulmaņa lomu Zigmāra Liepiņa un Kaspara Dimitera izrādē "Vadonis" un Kaspars Znotiņš ar Ziedoņa lomu izrādē "Ziedonis un Visums".
"Spēlmaņu nakts" balvas tiks pasniegtas arī gada latviešu autora iestudējumam, gada izrādei bērniem vai jauniešiem, gada scenogrāfam, gada kostīmu māksliniekam, gada muzikālās partitūras autoram dramatiskajā izrādē, gada otrā plāna aktierim un aktrisei, gada jaunajam skatuves māksliniekam, gada spilgtākajai debijai, gada baleta māksliniekam un gada kustību māksliniekam.
Nominantus "Spēlmaņu nakts" balvai ir izraudzījušies deviņi eksperti profesora Jāņa Siliņa vadībā. Bet uzvarētājus noteiks žūrija, kurā darbosies Valda Čakare, Linda Ģībiete, Pēteris Krilovs, Henrieta Verhoustinska un Ēriks Vilsons.
"Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems Kārlis Pamše.
Aktieris, režisors, teātra vēsturnieks, rakstnieks Kārlis Pamše dzimis 1917.gada 31.martā Virānes (tagad Dzelzavas) pagastā.
Pamše beidzis Jaungulbenes lauksaimniecības skolu, Drāmas teātra studiju (1947) un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Režijas nodaļu (1953).
1944.-1965.gadā Pamše darbojās Drāmas teātrī: sākumā kā aktieris, bet no 1953.gada - kā režisors. Kopš 1966.gada Pamše bija režisors Rīgas Operetes teātrī. "Trejmeitiņas", "Cirka princese", "Peldētāja Zuzanna", dziesmu spēle "Zaļā pļava" - tie bija tikai daži no viņa iestudētajiem darbiem Operetē. Pamše pasniedza aktiera meistarības stundas Teātra fakultātes studentiem, darbojās radio, iestudējot vairākus radiolasījumus, un rakstīja teātra kritiku.
Pamše ir sarakstījis vairākas grāmatas: "Es zagu" (2004), "Anta Klints: sarunas" (2002), "Mani draugi un citas nepatikšanas: atmiņas, blēņas - te nopietnība, te šķitums" (1999), "Operetes karuselī: Stāsts par Edgaru Zveju" (1997), "Mana īsbiogrāfija, kas izvēršas garumā 33 notikumos" (1997), "Ja mana dzīve būtu tik mana vien...: mazi stāsti par teātri" (1989), "Ja visas pasaules bērni ..." (1976), "Nemierā ar sevi: Stāsts par aktrisi Ludmilu Špīlbergu" (1966).