Kuluāros virmojošās baumas, ka Rīgas dome varētu savā paspārnē paņemt kādu no galvaspilsētā esošajiem valsts dotētajiem teātriem, iespējams, Dailes teātri, noraida Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Viņš atzīst, ka ir ticies ar kultūras ministru Intu Dālderi, taču nekāda saruna par kāda Rīgā esoša teātra nodošanu pašvaldībai neesot bijusi.
«Domes priekšsēdētājs ir ticies ar kultūras ministru neilgi pēc ievēlēšanas amatā, taču jautājums par kāda teātra nodošanu Rīgas domei netika apspriests. Pašlaik Rīgas pašvaldība nevēlas uzņemties papildus finansiālo slogu, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju ar budžetu un nepieciešamību risināt sociālās problēmas, nodrošināt sabiedriskā transporta, skolu un bērnudārzu funkcionēšanu, kā arī citas pašvaldības funkcijas. Teātra uzturēšanai pašvaldības budžetā līdzekļi nav iedalīti,» Neatkarīgajai stāsta Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Anna Kononova.
Arī Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle norāda, ka «šobrīd ideja par kāda teātra pārņemšanu nav apspriesta un nez vai tas būtu iespējams finansiālu apsvērumu dēļ».
Nila Ušakova preses sekretāre piebilst, ka Rīgas dome vienmēr ir atbalstījusi Rīgas kultūras iestādes, tai skaitā arī teātrus. Ir veikts kapitālais remonts Nacionālā teātra ēkā, notiek M. Čehova Rīgas Krievu teātra ēkas rekonstrukcija, pastāv sadarbības līgums starp Rīgas domi un Dailes teātri.
Trīspusējais (Kultūras ministrija, Dailes teātris un Rīgas dome) līgums ir noslēgts 2002. gadā, vēl iepriekšējā Dailes teātra direktora Bērtuļa Piziča laikā. Tas paredzēja, ka Dailes teātris piedalās Rīgas pilsētas aktivitātēs, sešas reizes sezonā Rīgas domei piešķir teātra telpas pasākumiem, savukārt Rīgas dome sezonā teātrim piešķir 60 000 latus. 2008. gadā saspringtās finansiālās situācijas dēļ Rīgas dome šo summu samazināja līdz 40 000 latiem gadā, taču šogad tā atvēlējusi vien 19 500 latu. Šis līgums ir noslēgts līdz 2012. gadam.
Neatkarīgā jau ziņoja, ka Dailes teātra direktors Aivars Līnis nav informēts par Kultūras ministrijas plāniem nodot valstij piederošo teātri pašvaldībai.
«Ja pašvaldība konkrēto teātri grib un ir spējīga uzturēt, tad nekāda būtiska kaitējuma teātrim kā mākslas iestādei rasties nevajadzētu. Cita situācija ir, ja pašvaldība finansiāli nespēj teātri uzturēt un vēl daudz ļaunāk, ja negrib. Ja pašvaldībai kādu kultūras iestādi uzbāž caur politisku, ekonomisku, vai cita veida spiedienu, tad, protams, šī pašvaldība no tādas laulības bez mīlestības centīsies pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Un te nu tai ir visai daudz shēmu kā to izdarīt”, ir pārliecināts Aivars Līnis.
Dailes teātra vadītājs uzsver, ka pašvaldību pārziņā esošie teātri pasaulē nav nekas jauns. «Tā sauktie municipālie teātri ir ne tikai rietumos, bet arī austrumos, piemēram, slavenais Maskavas Ļensovet teātris ir Maskavas mērijas teātris. Tā kā šis teātris ir tuvs Maskavas mēram Lužkova kungam, tad tā finansiālie un mākslinieciskie nosacījumi ir labāki nekā caurmēra Krievijas valsts teātriem.
Protams, pēc veciem, klasiski pieņemtiem reitingiem valsts teātris ir valstiskas nozīmes teātris un tīri emocionāli tas reitingā ir augstāk par municipālo teātri. Tomēr, kā mēs visi labi zinām, ne jau oficiālie reitingi nosaka teātra nozīmību sabiedrībā, bet gan tā mākslinieciskais pienesums un popularitāte, respektīvi, vajadzīgums sabiedrībai,» piebilst Dailes teātra direktors Aivars Līnis.