Lai pārrunātu iespējas Liepājas teātra finanšu situācijas stabilizēšanai, 5. augustā kultūras ministrs Nauris Puntulis un Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone uz sarunu aicināja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti, priekšsēdētāja vietnieku kultūras un sporta jautājumos Ati Deksni un Liepājas teātra vadītāju Herbertu Laukšteinu. Puses vienojās par risinājumiem Liepājas teātra darbības nepārtrauktībai – teātra dalību Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanai un Liepājas domes atbalstu teātrim.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Līdz šai dienai ir bijis daudz emocionālu izteikumu par Liepājas teātra tuvāku un tālāku nākotni, tāpēc bija svarīgi visiem apsēsties pie sarunu galda un turpināt aizsākto dialogu, balstoties uz aprēķiniem un argumentiem, kā arī skaidri iezīmēt potenciālos risinājumus. Jebkura kultūras iestāde veic ne tika radošo darbu, bet tā ir arī organizācija ar konkrētu juridisko statusu un saimniecisko darbību. Mēs nevaram skatīties uz procesiem, izslēdzot jebkuru no šīm pozīcijām. Šodienas sarunas laikā esam iezīmējuši divas būtiskas daļas - īstermiņa risinājumus finanšu situācijas stabilizācijai un atvērām diskusiju par teātra nākotni ilgtermiņa stratēģijas ietvaros. Otrais jautājums jāskata valsts un reģionu kultūrpolitikas kontekstā. Esmu gandarīts, ka visas iesaistītās puses ne tikai argumentēja, bet arī ieklausījās un ir vienoti pozīcijās, ka Liepājas teātris bija, ir un būs neatņemama Latvijas kultūrdzīves sastāvdaļa.”
Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins: “Šodienas sarunā gan no kultūras ministra Naura Puntuļa, gan Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša saklausīju solījumu, ka Liepājas teātris bija, ir un būs! Attiecībā uz politiķu piedāvātajiem risinājumiem teātra atbalstam - apņemamies izmantot iespēju pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu, iesniedzot 6-8 projektus, kā arī sagatavot detalizētu teātra finanšu informāciju dotācijas saņemšanai.”
Jau ziņots, ka Liepājas teātris ir vienīgais profesionālais teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības, nevis valsts kapitālsabiedrība, tāpēc nav iespējams tiešā veidā saņemt finansējumu no KM, ko valsts aizņēmusies Covid-19 negatīvo seku mazināšanai - KM nevar sniegt teātrim līdzvērtīgu atbalstu kā valsts īpašumā esošajiem teātriem.
Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai kultūras nozarē, KM ir panākusi papildu finansējuma piešķīrumu VKKF, ar kura starpniecību tiks īstenotas vairākas jaunas mērķprogrammas jaunu kultūras vērtību radīšanai. Jaunajās mērķprogrammās projektus varēs pieteikt gan valsts, gan pašvaldību kultūras institūcijas, kā arī uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas.
Liepājā darbojas 2 profesionālie kolektīvi - Liepājas teātris, kura juridiskais statuss ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un valsts kapitālsabiedrības statusā esošais VSIA “Liepājas Simfoniskais orķestris.” Ekonomikas krīzē, kas Latviju skāra 2009. gadā, valsts KM personā uzņēmās atbildību par Liepājas Simfoniskā orķestra turpmāko darbību, savukārt Liepājas pašvaldība - par Liepājas teātri.
