Covid-19: Latvijas Nacionālais teātris patlaban tērē naudu, kas bija paredzēta jaunajām izrādēm

 
©Oksana Džadana/F64

Latvijas Nacionālais teātris jaunā koronavīrusa Covid-19 laikā tērē līdzekļus, kas bija paredzēti jauniestudējumiem, pavēstīja teātra direktors Jānis Vimba.

Šobrīd visi aktieri, daļa administrācijas un vairums tehnisko darbinieku atrodas atvaļinājumā. Savukārt trīs aktieri pārcelti ārštatā.

"Es ceru, ka nevienu nevajadzēs atlaist no darba, bet diemžēl indikācijas liecina par kaut ko citu. Kā valdes loceklis esmu lūdzis personāldaļu pārskatīt, kādi varētu būt iespējamie scenāriji, ja notiek ļaunākais un mēs varam atgriezties nosacīti brīvā režīmā decembrī, vai nākamā gada janvārī," sacīja Nacionālā teātra direktors.

Lai gan kolektīva lielākā daļa atrodas atvaļinājumā, tas nenozīmē, ka darbs teātrī ir apstājies. Ja teātrī notiek kāda aktivitāte, kur nepieciešama viena vai otra darbinieka klātesamība, viņš tiek aicināts piedalīties.

"Brīvās dienas un atvaļinājumi ir saplūduši vienā nenosakāmā lielumā. Man šķiet, ka neviens pagaidām nav definējis, kas tas ir, ko mēs patlaban piedzīvojam," teica Vimba.

Jautāts, vai teātris ir iesniedzis Kultūras ministrijai datus, cik teātrim izmaksā dīkstāve, teātra direktors atbildēja apstiprinoši, skaidrojot, ka tas ir finansēšanas plāns, ko iesniedz ministrijā katru mēnesi. Plānā ir norādīta gan valsts dotācija, gan pašu ieņēmumi, kur tiek tērēti līdzekļi.

"Mēs esam izveidojuši provizorisko plānu un nosūtījuši to Kultūras ministrijai, lai tai būtu operatīvie dati, kāda izskatās teātra nākotne. Gribu uzsvērt, ka tie ir tikai provizoriskie dati," norādīja Nacionālā teātra direktors.

Vimba pavēstīja, ka lielāko daļu no sava budžeta teātris nopelna pats, savukārt valsts dotācija sasniedz 40%. Lai uzturētu teātri, ar dotāciju vairs jau nepietiek.

Runājot par iespējamo ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu un modelējot situāciju, ka teātrī starp sēdvietām tiktu ieviesta distance, Vimba uzsvēra, ka teātra finanšu situāciju tas neuzlabos.

"Katrai izrādei ir sava pašizmaksa. Katru vakaru mums ir jānopelna konkrēta summa, lai nosegtu izdevumus, kas radušies, piemēram, "tukšo vakaru", svētku dienu vai brīvdienu dēļ. Katram iestudējumam summa atšķiras, tomēr lielākajai daļai izrāžu šo sadaļu nav iespējams samazināt," skaidroja direktors.

Arī Nacionālajam teātrim aktuāls ir jautājums par kompensācijas apmēru, lai teātris varētu segt izrādes izmaksas. Lai taupītu naudu, teātrī ir noslēgta apkure, elektrība un ūdens. Savukārt, lai atgrieztos darba režīmā, tas viss ir jāiedarbina, norādīja Vimba.

"Ja, piemēram, ierobežojoši pasākumu dēļ Lielajā zālē atradīsies 200 skatītāji, viņi gribēs apmeklēt labierīcības. Ūdenim ir jābūt. Lai ieslēgtu prožektorus, palaistu projekcijas vai skatuves mašinēriju, tās visas ir izmaksas. Mūsu teātrim tie ir nedaudz mazāk par 5000 eiro dienā. Šī summa ir nepieciešama, lai teātris varētu funkcionēt un rādīt izrādi," pavēstīja Nacionālā teātra direktors.

Pieļaujot, ka līdz ar Covid-19 krīzi mainīsies arī cilvēku paradumi, Vimba pauda uzskatu, ka cilvēki pēc ārkārtējās situācijas vai publisko pasākumu ierobežojumu atcelšanas nemetīsies atgūt nokavēto.

"Visai ticami, ka lielākā daļa cilvēki kādu laiku vēl uzturēs savu personīgo buferzonu. Ārkārtējās situācijas laikā būsim pieraduši nesatikties. Manuprāt, liela daļa cilvēku negribēs atgriezties teātrī. Savukārt tie, kas nolems nākt, vai viņiem būs ērti atrasties 705 sēdvietu Lielajā zālē, kas būs pustukša un skatīties uz aktieriem, kuri spēlēs citādāk, jo salīdzinoši ilgu laiku nav bijusi saskarsme ar publiku," savās domās dalījās teātra direktors, apliecinot, ka "plinti krūmos vēl nav metis, tomēr nevar arī izvairīties no drūmākām domām".

Viņš sacīja, ka teātris var strādāt, bet to ir aizliegts darīt. Sākoties ārkārtējai situācijai, šķita, ka ierobežojošie pasākumi nebūs tik stingri. Runājot līdzībās, viņš pieminēja krievu sportistus, kur dažiem atklāta dopinga lietošana, bet no dalības sacensībās izslēdza visus pārējos.

"Tas tiešām ir traki. Tu esi labā formā, pieprasīts, māki savu arodu, bet tu nedrīksti. Tas nav pārmetums valdībai, bet aicinājums mūs sadzirdēt," sacīja Vimba.

Aģentūra LETA iepriekš jau ziņoja, ka Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādīja uz pasaules zinātnisko pieredz, kas liecina - cilvēkiem vajag strādāt. Tomēr tas ir jādara mazās grupās, kas savā starpā praktiski nesastopas. Grupas nedrīkstētu būt lielākas par desmit cilvēkiem un tās nedrīkstētu kontaktēties ar citām komandām.

Jautāts, vai šādā režīmā varētu strādāt teātris, Vimba akcentēja, ka viņš saprot infektologu domu gājienu, proti, maksimāli ātri izķert saslimšanas gadījumus. Savukārt no otras puses, teātrim ir svarīgi savu mākslu parādīt, ko patlaban darīt nedrīkst.

"Mēs varam strādāt un mēģināt. Bet, ja mēs nezinām, kad mēs varēsim izrādes parādīt publikai un, vai tā gribēs maksāt naudu, tērēt savu laiku un skatīties, manuprāt, tas ir bezjēdzīgs darbs," sacīja Nacionālā teātra direktors.

Citās mākslas jomās radītos darbus var parādīt tiešsaistē, vai pat pārdot savus darbus, tomēr teātris to nevar, jo viens no tā darbības pamatnosacījumiem ir kontakts un satikšanās ar publiku.

"Teātris ir interesants ar to, ka mēs atrodamies vienā telpā un vienā laikā ar skatītāju," uzsvēra Vimba.

Runājot par nākotni, Vimba norādīja, ka teātrim ir arī pesimistiskais scenārijs, ko jau publiski paudis kultūras ministrs - teātra sezona ir beigusies un cerams, ka to varēs atsākt septembrī. Nacionālā teātra direktors akcentēja, ka tālākie lēmumi ir politiķu rokās, cik ļoti riskēs ar cilvēkiem un viņu veselību.

Arī Nacionālais teātris veido saturu digitālajai video. Salīdzinoši drīz ir gaidāma pirmizrāde monoizrāžu ciklam, kas noritēs sadarbībā ar filmēšanas komandu, lai mēģinātu notvert teātra sajūtu.

"Mēs mēģinām eksistēt. Mēs strādājam pie tiem darbiem, kuriem iepriekš nav bijis laika. Turklāt darām to ar pēc iespējas mazākiem finanšu ieguldījumiem, lai tad, kad krīze beigsies, mēs varētu paskaidrot, ko esam taupījuši, ko esam tērējuši," pauda Vimba.

Tāpat viņš uzsvēra, ja visa sabiedrība ievēros noteiktos ierobežojumus, uz laiku mainīs sevi un savus paradumus, šo pandēmiju ir iespējams pārdzīvot.

"Manuprāt, mēs kā sabiedrība ļoti daudz iegūsim. Tie var būt jauni komunikācijas veidi, jaunas formas mākslā. Vēsture liecina, ka milzīgas likstas nes ne tikai zaudējumus un nelaimes, bet arī daudz progresīvu risinājumu," sacīja Nacionālā teātra direktors.

LETA jau ziņoja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.